Atsāk skatīt pirms gandrīz 25 gadiem nogrimušā prāmja "Estonia" lietu. Pie atbildības sauc būvniekus
Pēc gandrīz 25 gadiem notikušās traģēdijas Francijas tiesa 10. aprīlī atsākusi skatīt 1994. gadā nogrimušā prāmja „Estonia” lietu. Uz atbildētāju sola sēdušies prāmja būvnieki – vācu kompānija „Meyer Werft” un toreiz par drošību jūra atbildīgā franču firma „Bureau Veritas”, no kuriem bojāgājušo tuvinieki pieprasa 40,8 miljonus eiro lielas kompensācijas.
„Estonia”, kas bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu, nogrima 1994. gada 28. septembrī un katastrofā bojā gāja bojā 852 cilvēki, no tiem — 23 Latvijas iedzīvotāji. Tas bija viens no 20. gadsimta lielākajām civilās kuģniecības negadījumiem.
Tallinas laikraksts „Postimees” raksta, ka bojāgājušo tuvinieki jau vairākus gadus pieprasa katastrofas atkārtotu izmeklēšanu. Tomēr tai visu laiku pretojas par drošību uz jūras atbildīgā franču kompānija. Tagad cietušie, no kuriem liela daļa ir zviedru, ir uzklausīti un lieta tiek izskatīta Francijas tiesā. Lēmums tiek gaidīts šī gada jūlijā.
1994. gada 27. septembra vakarā pulksten 19.15 prāmis “Estonia” devās savā pēdējā reisā. Viļņi bija lieli, taču nekas neparasts Baltijas jūras rudens vētrām. Vienos naktī prāmi satricināja spēcīgs grūdiens un skaļš troksnis, kas daudziem izklausījās pēc sprādziena. Tas atkārtojās vēl divas reizes, trieciena vilnim pārņemot visu kuģi. Gandrīz vienlaicīgi kuģis sāka svērties uz labajiem sāniem.
Oficiālais katastrofas iemesls – milzīgie viļņi vētrā salauza prāmja viziera priekšgala slēdžus un stiprinājumus, kas bija pārāk mazi un kuriem vajadzēja būt septiņas reizes izturīgākiem, tāpēc 55 tonnas smagais vizieris nolūza. Prāmja autoklājā caur priekšgala rampu ar ātrumu 20 tonnas sekundē ielauzās milzīgas ūdens masas, izkustinot vairākus desmitus kravas automašīnu, kas nebija atbilstoši nostiprinātas. Ūdens pa ventilācijas lūkām strauji izplatījās pārējās kuģa telpās, izraisot strauju prāmja sasvēršanos uz labajiem sāniem. Pēc kapteiņa pavēles prāmi pagriezt pa kreisi tas sasvērās vēl vairāk un nogrima.
Līdz ar to tiek uzskatīts, ka atbildība par notikušo jāuzņemas vācu kuģubūvētavai „Meyer Werft” un neprofesionālajai kuģa apkalpei.
Lai gan sākotnēji tā laika Zviedrijas premjers Karls Bildts pauda apņemšanos prāmi un bojāgājušos izcelt no jūras, trīs nedēļas pēc katastrofas Zviedrijas valdība nolēma prāmi „Estonia” apklāt ar betona sienu, kas gan vēlāk izrādījās neiespējami. Sagatavošanas darbu laikā bojāejas vietai tika uzbērtas 400 000 tonnu smilšu un akmeņu. Traģēdijas vieta tika slēgta, pirms starptautiskā komisija vēl bija beigusi izmeklēšanu.
Vēlāk parādījās dažādas sazvērestības teorijas: „Estonia” nebija paredzēts pasažieru pārvadāšanai atklātā jūrā, kuģim pat bija aizliegts atstāt Tallinas ostu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, tomēr tas devās reisā pēc augstu Zviedrijas amatpersonu iejaukšanās, bet pārbaudē konstatētie defekti no dokumentiem mīklaini pazuda.
Prāmja "Estonia" traģēdija
2016. gadā oktobrī prāmja “Estonia” upuru tuvinieku fonds (SEA), kas pārstāv katastrofā bojāgājušo un cietušo zviedru radiniekus, atkārtoti lūdza atsākt izmeklēšanu “Estonia” lietā, balstoties uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas likumu, kas paredz, ka “valstij vai valstīm, kas veikušas izmeklēšanu saistībā ar kuģošanas drošību, ir jāpārskata secinājumi un jāatsāk izmeklēšana tādā gadījumā, ja parādās jauni pierādījumi, kas var mainīt veiktā pētījuma būtību un secinājumus”.
