Vai ASV centieni panākt mieru Ukrainā ir sekmīgi? Eksperta viedoklis
ASV vadītais miera sarunu process neatrisina konflikta cēloņus un var novest tikai pie Krievijas sāktā agresijas kara Ukrainā iesaldēšanas, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
Viņš atzīmēja, ka otrdien notikušās sarunas starp Krieviju un ASV ir daļa no procesa, taču būtiskas vienošanās nav panāktas. Cepurītis pieļāva, ka Krievija tajās centusies uzturēt agrāk paustās pretenzijas uz Ukrainas teritorijām.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors norādīja, ka sarunu process, visticamāk, turpināsies, tomēr bez būtiskiem pavērsieniem, jo Krievijas prasības nav pieņemamas Ukrainai. Cepurīša ieskatā pašreizējā ASV vadītā iniciatīva ir orientēta uz "papīra līguma" noslēgšanu, kas ir nozīmīgi ASV administrācijai un prezidentam Donaldam Trampam, taču neveicina konflikta risināšanu pēc būtības. Viņš uzsvēra, ka taisnīga miera priekšnoteikums ir agresora sodīšana, nevis apbalvošana.
Eksperts atgādināja, ka iepriekš izplatītais 28 punktu plāns lielāko atbildības slogu uzliek Ukrainai, kas neatbilst ne starptautisko tiesību principiem, ne morālām normām. Viņaprāt, šāds formāts attālinās no efektīviem konflikta risināšanas nosacījumiem, jo netiek strādāts ar konflikta cēloņiem, abām pusēm un neitrālu vidutāju iesaisti.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors norādīja, ka pašreizējā procesā par neitrālu starpnieku vairs nevar uzskatīt Stīvu Vitkofu, kurš Ukrainas un Eiropas acīs lielā mērā zaudējis uzticību, arī ņemot vērā viņa sarunu saturu ar Kirilu Dmitrijevu par to, kā prezentēt sarunu punktus ASV prezidentam. Cepurītis secināja, ka tā ir uzticība, kuru ir sarežģīti atgūt.
Viņaprāt, maksimālais, ko šādā sarunu formātā var panākt, ir esošās situācijas iesaldēšana - karadarbības pārtraukšana vai intensitātes samazināšana uz esošās frontes līnijas, tomēr ar lielu iespējamību, ka konflikts nākotnē var atsākties.
Runājot par Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumiem, Cepurītis norādīja, ka tie lielā mērā adresēti Eiropai, pozicionējot ES valstis kā tās, kas kavē miera procesu. Viņa ieskatā sarunas uz esošo drošības situāciju būtisku ietekmi neatstās, un Krievija, visticamāk, turpinās militāro spiedienu sauszemē un gaisa uzbrukumus, tostarp pret Ukrainas civilo infrastruktūru, kā arī hibrīddarbības pret Eiropas valstīm, lai panāktu Rietumu piekāpšanos Krievijas prasībām.
Kā vēstīts, ASV valsts sekretārs Marko Rubio intervijā telekanālam "Fox News" norādīja, ka ASV un Krievijas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu panākts zināms progress.
"Tas, ko mēs esam centušies izdarīt, un attiecībā uz ko, manuprāt, esam panākuši zināmu progresu, ir - apzināt to, kam ukraiņi varētu piekrist un kas viņiem sniegtu drošības garantijas nākotnei," Rubio sacīja žurnālistam Šonam Hanitijam.
Aizvadīto nedēļu laikā aktivizējušies ASV centieni, lai izbeigtu Krievijas-Ukrainas karu. 19. novembrī tīmekļa izdevums "Axios" pirmais ziņoja par 28 punktu ASV miera plāna projektu. Drīz tika saņemti oficiāli apstiprinājumi šāda plāna esamībai. Tiesa, tas uzreiz tika kritizēts kā pārāk labvēlīgs Krievijai.
Sekoja vairākas ASV pārstāvju sarunas ar Ukrainas, Eiropas un Krievijas pārstāvjiem, un tā rezultātā tapis plāna koriģēts variants.
Otrdien Maskavā notika Krievijas diktatora Vladimira Putina sarunas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem Vitkofu un Džaredu Kušneru. Pēc sarunām Putina palīgs Jurijs Ušakovs sacīja, ka puses vienojušās sarunu būtību nepubliskot.
Sarunas bijušas konstruktīvas, tomēr kompromiss par noregulējumu miera panākšanai Krievijas-Ukrainas karā nav panākts, sacīja Putina palīgs.
