Noskaidrots, kādus dārgumus zagļi nolaupīja Luvrā - to vērtība lēšama vairāku miljonu eiro apmērā. FOTO

Jau ziņots, ka aizvadītajā dienā ap plkst. 9.30 [plkst. 10.30 pēc Latvijas laika] vairākas personas, izmantojot pacēlāju, ielauzās Luvras muzejā, 7 minūšu laikā nozaga no vitrīnām dārglietas un uz motorolleriem aizbēga. Lai gan precīza nozago rotaslietu vērtība netiek minēta, varas iestādes lēš, ka tie varētu būt vairāki miljoni eiro. Bet Luvras muzejs uzsver, ka paralēli dārglietu tirgus cenai, tiem ir nenovērtējama vēsturiskā vērtība.

Muzejs norāda, ka kopumā svētdien tika nolaupīti astoņi juvelierizstrādājumi:

• Imperatores Eugēnijas tiāra, kas tika darināta 1853. gadā. Tiāru rotā 212 pērles un 2990 dimanti;

• Imperatores Eugēnijas dekoratīvā jostas piespraude, kas veidota no 2438 dimantiem un 196 mazākiem dimantiņiem, kas piegriezti rozes griezuma tehnikā;

• Imperatores Eugēnijas piespraude, kas veidota no vismaz 94 dimantiem;

• Safīru tiāra, kaklarota un viens no auskariem. Šo safīru komplektu, kas darināts 19. gadsimta sākumā, valkāja karaliene Hortenzija un karaliene Marija-Amēlija. Tiāra veidota no 24 Ceilonas safīriem un 1083 dimantiem, kaklarotā ir 8 safīri un zeltā iestrādāti dimanti;

• Smaragdu un dimantu kaklarota no kāzu dāvanas komplekta, ko Napoleons II 1810. gadā dāvāja savai otrajai sievai Marijai Luīzei. Kaklarotā ir 32 smaragdi un 1138 dimanti.

• Netālu no notikuma vietas tika atrasti vēl divi priekšmeti, tostarp imperatores Eugēnijas kronis, kas, acīmredzot, bēgšanas laikā tika nomests.

Organizācijas “Art Recovery International” izpilddirektors Kriss Marinello norāda, ka nozagtās dārglietas, visticamāk, tā arī neizdosies atgūt. "Zagļi negrasās rotaslietas saglabāt neskartas. Viņi tās sadauzīs, izkausēs vērtīgo metālu, atkārtoti pārslīpēs vērtīgos dārgakmeņus un slēps sava nozieguma pēdas," norāda Marinello.

Zagļi laupīšanai bija rūpīgi gatavojušies

Kā norāda varas iestādes, laupīšana notika svētdienas rītā plkst. 9.30. Četri zagļi, izmantojot izbīdāmās kāpnes, kas bija uzstādītas uz transportlīdzekļa, piekļuva Apollona galerijai no balkona puses. Laupītāji ar elektrisko zāģi izgrieza loga stikla rūtis un iekļuva muzejā. Iekštelpās viņi piedraudēja apsargiem, kuri nekavējoties telpas evakuēja. Kad telpas bija tukšas, zagļi iznīcināja vitrīnas un nozaga vērtīgās dārglietas.

Saskaņā ar sākotnējiem Francijas mediju ziņojumiem, vienā no trim galerijas telpām nebija novērošanas kameru. Turklāt tiek ziņots, ka galerijas lokālais signalizācijas mehānisms nesen tika bojāts. Francijas Senāta finanšu komitejas locekle Natalī Gule apstiprināja, ka galerijas signalizācija, iespējams, bija deaktivizēta vai nedarbojās, tomēr oficiāli tas tiks noskaidrots izmeklēšanas gaitā.

Tikmēr Francijas Kultūras ministrija norādījusi, ka muzeja centrālā signalizācija nostrādāja un darbinieki rīkojās atbilstoši protokolam — informēja par notikušo drošības dienestus un evakuēja apmeklētājus. Laupītāji arī mēģināja aizdedzināt savu automašīnu, tomēr muzeja darbinieks viņus apturēja.

Kultūras ministre Rašida Dati norāda, ka noziedznieki "acīmredzami bija pieredzējuši", un kameru ieraksti liecina, ka pēc laupīšanas viņi ar motorolleriem aizbēga. Tiek uzskatīts, ka zagļi darbojās pēc pasūtījuma. Varas iestādes ziņo, ka laupīšanu izmeklē 60 amatpersonas un tiek uzskatīts, ka laupīšanā bija iesaistītas četras personas.