Somijas Centrālā banka: Krievijas budžeta deficīts parāda, cik ilgi Putins spēs turpināt karu

Ekonomiste Heli Simola no Somijas Centrālās bankas pārejas ekonomikas nodaļas savā blogā apkopoja Krievijas valdības provizoriskā budžeta ietvara rezultātus 2026.-2028. gadam.

Pēc Simolas teiktā, jaunais budžets liecina, ka Krievijā vai nu gaida kara drīzas beigas, vai vismaz cer uz to. "Vienlaikus pieaug ekonomiskā spriedze, un valsts parāds turpina augt," raksta "Kauppalehti" blogs.

Eksperte izcēla trīs galvenos secinājumus, analizējot agresora ekonomiku.

Pirmkārt, nodokļu politika kļūs stingrāka

Krievijas režīms lielā mērā ir ziedojis ekonomiku kara vārdā. Ieņēmumi no naftas un gāzes ir samazinājušies, imports sabrucis, institūcijas pakļautas ekonomiskajām sankcijām, starptautiskās rezerves iesaldētas, darbspējīgie vīrieši vai nu iesaukti armijā, vai emigrējuši, un ražošanas resursi lielā mērā novirzīti militārajai rūpniecībai.

Inflācija strauji pieaugusi, kas ietekmē iedzīvotāju pirktspēju, bet procentu likmes saglabājas augstas - 17% līmenī, ierobežojot aizņemšanos un investīcijas.
Ieņēmumu samazinājuma un izdevumu pieauguma dēļ valsts budžetā radies deficīts, un Krievija nonākusi parādos, no kuriem iepriekš centās izvairīties.

Simolas vērtējumā budžeta deficīts saglabāsies, bet valsts parāds turpinās pieaugt - pat neskatoties uz nodokļu palielināšanu. "Pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa paaugstināšanas nākamgad tiek prognozēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kāpums, kas ietekmēs arī parastos iedzīvotājus," raksta Simola. No nākamā gada PVN likme pieaugs no 20% līdz 22%. Salīdzinājumam - 2019. gadā PVN jau tika palielināts par dažiem procentpunktiem, raksta "Postimees.ee".

"Ļoti iespējams, ka nodokļu paaugstināšana ietekmēs patēriņa cenas, kas pēc kara sākuma jau strauji pieauga. Pēc aplēsēm, vidējais cenu kāpums iedzīvotāju patēriņa grozam ir bijis 10-20% gadā," norādīja Simola.

Otrkārt, deficīts saglabāsies

Pēc Simolas teiktā, Krievijas budžets ir pārslogots, jo šī gada ieņēmumu prognoze ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējie aprēķini, bet izdevumi - krietni lielāki.

"Ieņēmumi no fosilā kurināmā eksporta kopš kara sākuma ir samazinājušies un turpina kristies. Iemesli tam - sankcijas, Krievijas naftas cenas griesti un pasaules naftas cenu kopējais kritums," skaidroja eksperte.

Tikmēr valdības izdevumi šā gada janvārī-jūlijā pieauguši par 20% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tāpēc deficīts ir lielāks nekā gaidīts.

"Budžeta deficīta prognoze ir būtiski palielināta. Šogad deficīts sasniegs 6,9 triljonus rubļu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn. Budžetā ieplānotais deficīts 3,2% apmērā no IKP ir lielākais visā agresijas kara laikā," atzīmēja Simola.
Budžeta ietvars paredz deficīta samazinājumu nākamgad, galvenokārt uz papildu ieņēmumu rēķina no PVN paaugstināšanas.

No otras puses, prognozes par naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem šķiet pārlieku optimistiskas, jo tajās nav ņemta vērā iespējamība, ka varētu tikt noteiktas jaunas sankcijas.

Tāpat arī izdevumu prognozes šķiet nereālistiskas. Plānotais konsolidētā budžeta izdevumu pieaugums ir tikai 4%, bet inflācija līdz 2026. gada beigām tiek optimistiski prognozēta 4% apmērā. "Pat ņemot vērā inflāciju, izdevumi reāli nepieaugs," secināja Simola.

"Pašreizējā ekonomiskās izaugsmes palēninājuma apstākļos vispārējo izdevumu samazināšana var būt sarežģīta," viņa piebilda.

"Līdzīgs budžets tika piedāvāts arī 2023. gadam. Toreiz tika plānots izdevumu pieaugums par 4%, taču reāli tas sasniedza 12%."

Treškārt - vai pastāv cerība uz kara beigām?

Simola nākamā gada budžetu raksturo šādi: Krievijā visa ekonomika būs vēl vairāk iesaistīta militāro izdevumu finansēšanā. Citi ekonomikas sektori un sociālās nozares paliek elastīgas, tāpat kā nākotnes valsts finansējums.

Tomēr ilgtermiņā budžeta rādītāji varētu atspoguļot cerības uz kara drīzu izbeigšanos. Iemesls: lai arī izdevumi aizsardzībai un drošībai kopā saglabājas ap 7% no IKP, to struktūra mainās.

"Nākamgad izdevumi aizsardzībai tiks samazināti, bet izdevumi drošībai palielināti," norādīja eksperte.

"Jaunais budžets norāda, ka tiek gaidīta vai vismaz cerēta kara drīza izbeigšanās. Šādā gadījumā vairs nav nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzībai, taču, lai uzturētu kontroli okupētajās teritorijās, izdevumi iekšējai drošībai ir palielināti," skaidro Simola.

Vienlaikus viņa brīdina: ja karš nebeigsies, faktiskie izdevumi var ievērojami pārsniegt plānotos.

"Situācija atgādina 2023. gada budžetu - praksē aizsardzības izdevumi toreiz strauji pieauga. Ja šīs cerības nepiepildīsies, arī nākamgad aizsardzības izdevumi var būt ievērojami lielāki par plānoto," viņa uzsver.

Budžeta deficītu paredzēts pilnībā segt ar valsts aizņēmumiem. Taču augstās parādu apkalpošanas izmaksas - saistītas ar augsto bāzes procentu likmi - vēl vairāk palielina slogu valsts budžetam.