Vai Ukraina zaudēs vienu no saviem stingrākajiem atbalstījiem? Čehijā draud virzība Slovākijas un Ungārijas virzienā
Šodien noslēgsies balsošana Čehijas parlamenta vēlēšanās, kuru rezultātā Ukraina varētu zaudēt vienu no saviem līdzšinējiem stingrākajiem sabiedrotajiem tās cīņā pret Krievijas agresiju, jaunajai čehu valdībai pieslejoties Ungārijas un Slovākijas korumpētajiem līderiem, kas jau ilgstoši piekopj prokrievisku kursu.
Aptaujas uzvaru sola miljardiera un bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītajai populistiskajai partijai "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), revanšējoties prorietumnieciskajai koalīcijai par viņa sakāvi pirms četriem gadiem. Babiša uzvaras gadījumā viņš, domājams, piesliesies Ungārijas un Slovākijas premjeriem Viktoram Orbānam un Robertam Fico, kas atteikušies sniegt Ukrainai militāro palīdzību, joprojām importē krievu naftu un iebilst pret sankcijām, kam pakļauta Krievija pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu, līdzšinējais premjerministrs Petrs Fiala un viņa vadītā koalīcija "Spolu" ("Kopā"), kurā apvienojušās trīs konservatīvās partijas - premjera pārstāvētā Pilsoniski demokrātiskā partija (ODS), kristīgie demokrāti (KDU-ČSL) un liberāli konservatīvā partija TOP 09 -, par kampaņas galveno jautājumu izvirzījusi Maskavas radītos draudus. "Balsojiet par brīvību! Balsojiet par drošību!" aicina konservatīvie.
Tikmēr opozīcijā esošais Babišs vaino Fialu visās pēdējo gadu laikā piedzīvotajās grūtībās, sākot ar enerģētikas krīzi un beidzot ar straujo inflāciju. ANO līderis sola atcelt līdzšinējās valdības īstenoto pensiju reformu un apturēt palīdzību Ukrainai.
Pēc vēlēšanām, kas noslēgsies sestdienas pēcpusdienā, "mums, iespējams, būs pavisam citāds valdības izkārtojums", atzinis prezidents Petrs Pavels, kas 2023.gadā tika ievēlēts ar pašreizējās proeiropeiskās valdošās koalīcijas atbalstu.
Alianse ar Orbānu
Jau pēc pērn notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Babišs, kura vadītā ANO atstāja EP liberāļu frakciju, kopā ar savu "draugu" Orbānu, kura pārstāvētā konservatīvā partija "Fidesz" tika patriekta no Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijas, un Austrijas labēji populistisko Brīvības partiju paziņoja par jaunas EP frakcijas - "Eiropas patrioti" - dibināšanu.
"Eiropas patrioti" iestājas pret imigrāciju, asi kritizē Eiropas Savienības (ES) politiku klimata pārmaiņu ierobežošanā un aizstāv nacionālo suverenitāti. Lai gan Babišs noliedz, ka viņš atbalstītu citu frakcijā pārstāvēto partiju vairāk vai mazāk labvēlīgo attieksmi pret Krieviju, viņš plāno atteikties no līdzšinējās Čehijas iniciatīvas, ar kuras palīdzību izdevies ārpus ES iepirkt un nodot Ukrainai 3,5 miljonus artilērijas šāviņu.
Tajā pašā laikā Babišs pieliek lielas pūles, lai atvairītu savu oponentu apsūdzības centienos novērsties no Čehijas līdzšinējā prorietumnieciskā kursa un veidot draudzīgākas attiecības ar Krieviju. Savos priekšvēlēšanu mītiņos viņš pastāvīgi uzsvēris: "Mēs nevedīsim jūs uz Austrumiem." ANO līderis apgalvo, ka viņa vadībā valstī nebūs referenduma par izstāšanos no ES vai NATO. Viņš sevi pat pasludinājis par garantu, ka Čehija saglabās dalību abos blokos.
Attiecības ar Trampu
Jau sava pirmā pilnvaru termiņa laikā, atrodoties premjera amatā, Babišs izpelnījās pielīdzināšanu ASV prezidentam Donaldam Trampam, par kura politiku čehu populists izteicies visai atzinīgi. 2019.gada EP priekšvēlēšanu kampaņas laikā Babišs, kas tiek dēvēts par "čehu Trampu" startēja ar saukli "Stipra Čehija", kas nepārprotami bija aizgūts no aizokeāna līdzinieka lozunga "Padarīsim Ameriku atkal varenu!".
Pērn viņš apsveica Trampa "sensacionālo atgriešanos" Baltajā namā un pauda pārliecību, ka viņš spēs izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Taču Babišs, pats būdams uzņēmējs, negatīvi novērtēja Trampa iecerētās muitas likmes, ar kuru palīdzību Baltā nama saimnieks sola atrisināt ASV ekonomikas problēmas.
71 gadu vecais Babišs 2011.gadā ANO dibināja kā proeiropeisku centrisku partiju, taču kopš tā laika viņš to pārveidojis par populistisku eiroskeptisku partiju. Viņš sola noteikt enerģijas cenu griestus, pazemināt pensionēšanās vecumu, kā arī pazemināt uzņēmuma peļņas un iedzīvotāju ienākuma nodokļus.
Savukārt "Spolu", kas kopš 2021.gada, kad tika nomainīta iepriekšējā Babiša valdība, spējusi budžeta deficītu samazināt no 5% līdz 2%, brīdina, ka ANO solījumu izpilde ieraus valsti parādu spirālē. Konservatīvie tā vietā sola atveseļot valsts finanses, samazināt valsts parādu un modernizēt armiju.
Tomēr strauji pieaugošā dzīves dārdzība vairojusi vēlētāju nepatiku pret Fialas valdību, un tikai 15% čehu nesenā aptaujā izteikušies, ka ir apmierināti ar politisko situāciju valstī. Pērn veiktā aptaujā tikai nepilna puse respondentu atzinusi, ka jūtas labāk nekā pirms 1989.gada Samta revolūcijas, kurā tika gāzts PSRS uzspiestais komunistiskais marionešu režīms.
Lai gan energoresursu cenas un drošība joprojām tiek uzskatīti par svarīgiem jautājumiem, daudzi vēlētāji, kā norāda eksperti, balsos ar saviem maciņiem, un sabiedrībā ir plaši izplatīts viedoklis, ka valdība ir atsvešinājusies no ierindas pilsoņiem un rūpējas vienīgi par politiķu ienākumiem.
Skandāli
Neskatoties uz savu popularitāti, Babišs Čehijā ir ļoti pretrunīgi vērtēta persona. Slovākijā dzimušais Babišs ticis apsūdzēts sadarbībā ar toreizējās Čehoslovākijas komunistiskā režīma slepenpoliciju (StB), taču šajā lietā viņš pērn panācis izlīgumu ar Iekšlietu ministriju.
2019.gadā ielās divkārt izgāja ceturtdaļmiljons cilvēku, lai pieprasītu Babiša atkāpšanos no premjera amata, jo viņš tika apsūdzēts par interešu konfliktu, iegūstot ES subsīdijas. Viņš ticis iesaistīts arī tā dēvētajā "Pandoras dokumentu" skandālā, jo bija viens no esošajiem un bijušajiem valstu līderiem, kas tika apsūdzēti par ārzonu kontu turēšanu.
2019.gadā dažādos skandālos iesaistītais Babišs cieta sakāvi parlamenta vēlēšanās, bet divus gadus vēlāk - arī prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarēja atvaļinātais ģenerālis Pavels.
Joprojām ir spēkā apsūdzības, kas Babišam izvirzītas saistībā ar krāpšanos ar ES subsīdijām, un jaunievēlētajam parlamentam nāksies balsot par viņa deputāta imunitātes atcelšanu, lai tiesa varētu šajā lietā pasludināt spriedumu.
Iespējamie Babiša partneri
Aptaujas liecina, ka ANO vēlēšanās gūs pārliecinošu uzvaru, izcīnot aptuveni 30% balsu, taču neiegūs absolūto vairākumu, tāpēc valdības veidošanai Babišam nāksies meklēt koalīcijas partnerus.
Starp iespējamajiem partneriem ir kreiso ekstrēmistu koalīcija "Stačilo!" ("Pietiek!"), kurā komunistu (KSČM) vadībā apvienojušās vairākas marginālas sīkpartijas, kā arī galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) vadītā faktiskā koalīcija, kas iestājas pret imigrāciju un prasa izraidīt 380 000 ukraiņu bēgļu. Abi šie grupējumi neuzskata, ka Krievija būtu drauds un pieprasa Čehijas izstāšanos gan no ES, gan no NATO, solot šajā jautājumā sarīkot referendumu.
Babišs, kam piederošais konglomerāts, kas apvieno aptuveni 200 uzņēmumu, saņem dāsnas ES subsīdijas, nevēlas valsts aiziešanu no ES un NATO. Taču viņš varētu noslēgt ar abām marginālajām grupām vienošanos, kas ļautu pakļaut valdības kontrolei sabiedriskos medijus, kā arī noraidīt tā dēvēto ES zaļo kursu un ES migrācijas paktu.
Vēlēšanu priekšvakarā eksperti konstatējuši, ka kreiso un labējo radikāļu atbalstam sociālās saziņas platformā "TikTok" izveidoti gandrīz 300 viltus konti. Izmantojot mākslīgā intelekta (MI) veidotus video, tie izplata prokrievisku propagandu. Saskaņā ar Tiešsaistes risku izpētes centra datiem tie sasniedz piecus līdz deviņus miljonus skatījumu nedēļā, un tas ir vairāk nekā visu lielāko politisko partiju līderu kontiem kopā.
Vēl viens no potenciālajiem ANO partneriem ir labēji populistiskā partija "Autobraucēji sev" (AUTO), kas galvenokārt iestājas pret ES zaļo kursu, kas paredz iekšdedzes dzinēju izskaušanu. Partija izveidota, lai atbalstītu "automašīnas, ogles un kronu".
Politiskā aritmētika
200 vietas Čehijas parlamenta apakšnamā tiek sadalītas starp partijām proporcionāli iegūto balsu skaitam. Atsevišķām partijām iekļūšanai parlamentā jāpārvar 5% barjera, divu partiju apvienībām - 8% barjera, bet priekšvēlēšanu koalīcijām, kurās apvienojušās trīs vai vairāk partijas, noteikta 11% barjera. Kopumā dalībai vēlēšanās šogad reģistrējušās 28 partijas.
Eksperti norāda, ka tagad svarīgākais ir, kuras partijas iegūs pietiekami balsu, lai pārvarētu iekļūšanai parlamenta apakšpalātā noteikto procentu barjeru.
Nedēļu pirms vēlēšanām Čehijas konstitucionālā tiesa atļāva SPD un "Stačilo!", kas sabiedrībā tiek dēvētas par "ēnu koalīcijām", vēlēšanās startēt kā atsevišķām partijām, lai gan to sarakstos pārstāvēti vairāku partiju kandidāti. Tādējādi ievērojami palielinājušās iespējamo Babiša sabiedroto izredzes iekļūt parlamentā. Kamēr gatavību balsot par SPD izteikuši aptuveni 12% čehu, komunistus, tāpat kā par AUTO, atbalsta tikai 5% līdz 7% aptaujāto.
Tikmēr Fialas vadītā koalīcija "Kopā" var cerēt uz aptuveni 20% balsu. Arī liberāli centriskā partija "Mēri un neatkarīgie" (STAN), kas pārstāvēta pašreizējā prorietumnieciskajā koalīcijā, un Pirātu partija, kas šajā koalīcijā atradās līdz pagājušajam gadam, katra var cerēt uz 10 līdz 12% balsu.
Visas proeiropeiskās partijas paziņojušas, ka nav ieinteresētas koalīcijas veidošanā ar ANO un negrasās nodrošināt Babiša mazākuma valdībai arī parlamentāro atbalstu, pašiem valdībā neiesaistoties. Taču tā ir priekšvēlēšanu retorika, un tonis pēc vēlēšanām var mainīties, īpaši ņemot vērā pieaugošās bažas, ka, valdībā nonākot radikāļiem, var tikt apdraudēts Čehijas prorietumnieciskais kurss. Ekstrēmisti kā koalīcijas partneri no Babiša var pieprasīt tādus atslēgas posteņus kā ārlietu un aizsardzības ministru amati.
No otras puses, pašreizējās valdošās koalīcijas ietvaros, īpaši ODS rindās, ir aprindas, kuru nostāja atsevišķos jautājumos sakrīt ar ANO pozīciju. Viņi, stingri iestājoties par dalību NATO, kritiski vērtē atsevišķas ES politiskās nostādnes, iebilstot pret pievienošanos eirozonai, kā arī pret Briseles mēģinājumiem uzspiest obligātas nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas un ES zaļo kursu.
Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja "Spolu", STAN un "Pirāti" iegūs pietiekami daudz balsu, pie varas varētu palikt reformēta esošā koalīcija. Tajā pašā laikā ilgtspējīgu koalīciju ANO vadībā varētu būt daudz grūtāk izveidot, jo nāktos iesaistīties sadarbībā ar kreisajiem un labējiem ekstrēmistiem.
SPD Čehijas politikā sen uzskatīta par partiju, ar ko nav iespējama nekāda sadarbība. Tas atgādina attieksmi, kāda Vācijā ir pret labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD). Taču čehu mediji, atsaucoties uz avotiem ANO iekšienē, vēsta, ka Babišs varētu mēģināt nopirkt labējo radikāļu atbalstu bez to tiešas iesaistes valdībā. SPD līderis Tomio Okamura varētu saņemt parlamenta spīkera vietnieka amatu, bet viņa līdzgaitnieki - vietas lielāko valsts uzņēmumu - enerģētikas giganta ČEZ, veselības apdrošināšanas fonda VZP, Čehijas Dzelzceļa un degvielas uzņēmuma "Čerpo" - uzraudzības padomēs. Arī pats Okamura paziņojis, ka SPD neesot vajadzīgi ministru portfeļi un ka tā dod priekšroku "ekspertu amatiem valdībā".
Lai kādi būtu vēlēšanu rezultāti, būtiska loma būs proeiropeiski noskaņotajam prezidentam Pavelam, kuram ir ietekme gan uz valdības veidošanu, gan uz ārpolitikas kursa noteikšanu. Viņš jau brīdinājis, ka neapstiprinās ministru amatos politiķus, kas iestājas par izstāšanos no ES un NATO, kā arī drošības apsvērumu dēļ noraidīs labējo vai kreiso ekstrēmistu izvirzīšanu uz amatiem, kas saistīti ar ārlietām vai drošību.
Avoti: AP, RFE/RL, "The Guardian", TVP.
