Pasaulē

"Ja kāds kaut kur skries - nošaut!" Krievijas komandieris pavēlējis karavīriem atklāt uguni uz bēgošie okupantiem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Ukrainas militārais izlūkdienests paziņoja, ka ierakstīta saruna Doneckas apgabalā, kurā komandieris pieprasīja karavīriem par katru cenu noturēt savu pozīciju.

"Ja kāds kaut kur skries - nošaut!" Krievijas koma...

Saskaņā ar Ukrainas militārā izlūkdienesta (HUR) 25. septembrī publiskotu pārtvertu telefonsarunu, Krievijas komandieris pavēlējis saviem karavīriem atklāt uguni uz padotajiem, kas mēģina atkāpties.

Aģentūra paziņoja, ka ierakstīta saruna Doneckas apgabalā, kurā komandieris pieprasīja karavīriem par katru cenu noturēt savu pozīciju.

"Nav iespējas atkāpties, nav! Nav! Neviens nekur neatkāpjas, visi paliek savās pozīcijās, n***j! Kā dzirdējāt mani, b***!" dzirdama komandiera pavēle. 

"Es jums vēlreiz saku, b*** - ja kāds kaut kur skries, n*** - nošaut!  Tieši tā, n****! Mēs ejam tikai uz priekšu, b***! Tikai uz priekšu. Uzvara vai nāve, b***!" turpina komandieris.

Iespējamā pavēle ​​parādījās laikā, kad Ukrainas spēki turpināja pretuzbrukumu Doneckas apgabalā. Ziņots, ka Ukraina šajā apgabalā ir atbrīvojusi 160 kvadrātkilometrus lielu teritoriju.

foto: AFP/Scanpix
Kopš 2022. gada februāra no frontes līnijām dezertējuši vairāk nekā 50 000 Krievijas karavīru.
Kopš 2022. gada februāra no frontes līnijām dezertējuši vairāk nekā 50 000 Krievijas karavīru.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. septembrī paziņoja, ka septiņi apdzīvoti punkti Dobropilļļas un Pokrovskas sektoros ir atgūti, atsaucoties uz virspavēlnieka Oleksandra Sirska ziņojumu.

Ziņojumi par Krievijas karavīru nāvessodiem saistībā ar atkāpšanos pilna mēroga iebrukuma laikā parādījušies atkārtoti. Ar šīs taktikas izmantošanu bēdīgi slavena bija "Vagner" algotņu grupa.

Saskaņā ar neatkarīgā Krievijas plašsaziņas līdzekļa "Važnije istoriji" veikto izmeklēšanu, kopš 2022. gada februāra no frontes līnijām dezertējuši vairāk nekā 50 000 Krievijas karavīru.

Ziņojumā teikts, ka daudzi no viņiem tika spiesti atgriezties frontes līnijās apstākļos, kurus apraksta kā gandrīz pašnāvnieciskus.

Pēc Maskavas daļējās mobilizācijas 2022. gada septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins palielināja cietumsodus par dezertēšanu un padošanos līdz 3–10 gadiem.

Tomēr cilvēktiesību organizācijas un mediju ziņojumi liecina, ka Krievijas komandieri bieži vien, lai uzturētu karavīru disciplīnu, paļaujas uz piespiešanu un brutalitāti, nevis uz likumisku sodu.