Brazīlijā miris slavenā latviešu aviatora Herberta Cukura dēls Herberts Cukurs juniors
Slavenā latviešu aviatora Herbeta Cukura meita Doloresa Rizzotto sociālajā vietnē "Facebook" paziņojusi par sava brāļa Herberta Cukura juniora nāvi Brazīlijā.
"Palīdzēja visiem, kur tik varēja, tāpat ka viņa tēvs Herberts un tēva tēvs Jānis. Šausmīgi cieta viņa tēva nežēlīgās apvainošanu dēļ kā visa mūsu ģimene. Lai viņam vieglas smiltis Brazīlijā, kur nevienam kapu vietu neliedz kā tas notika ar viņa tēvu," rakstīja Rizzotto.
Herberts Cukurs juniors nomira 21. decembrī Sanpaulu 83 gadu vecumā.
Viņa tēvs Herberts Cukurs bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists. Piedalījies Latvijas Neatkarības karā un 1930. gados kļuvis slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Āziju. Otrā pasaules kara laikā viņš darbojies bēdīgi slavenajā "Arāja komandā", kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijā, taču Cukura personiska līdzdalība noziegumos nav tiesas pierādīta, turklāt minētas liecības, ka viņš pats izglābis vismaz četrus ebrejus.
Pēc kara emigrēja uz Brazīliju, līdz 1965. gada 24. februārī viņu Urugvajas galvaspilsētā Montevideo nogalināja Izraēlas izlūkdienesta "Mossad" aģenti. Pašam Viktoram Arājam Hamburgas federālās zemes tiesa 1979. gadā piesprieda mūža ieslodzījumu, un viņš nomira 1988. gada 13. janvārī Kaseles cietumā.
2019. gadā Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisija, atbildot uz toreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa administrācijas lūgumu dot savu slēdzienu, nolēma atzīt Herberta Cukura pārapbedīšanu Brāļu kapos Rīgā par ''neieteicamu''. Vēsturnieki uzskatīja, ka, kaut gan viņu rīcībā nav nekā tāda, kas dotu pamatu uzskatīt, ka Cukurs būtu kādu nogalinājis vai devis pavēli nogalināt, taču dienests Arāja komandā darot viņu morāli līdzatbildīgu, lai arī kā 1918.-1920.gada Latvijas Neatkarības kara dalībnieks un virsnieks Cukurs kvalificētos apbedīšanai Brāļu kapos Rīgā.
Aģentūra LETA vēstīja, ka šā gada maijā Ģenerālprokuratūra nolēmusi atjaunot kriminālprocesu par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā. Prokuratūrā veikta pārbaude, kurā vērtēti prokurora lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ietvertie pierādījumi, kriminālprocesa materiāli kopumā, kā arī papildus iesūtītie materiāli no iesniedzējiem, piemēram, dažādu arhīvu materiāli par to, ka Cukurs tomēr esot vainojams genocīdā.
Kriminālprocess par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā tika sākts 2006. gadā, bet 2018. gadā Ģenerālprokuratūra to izbeidza pirmo reizi. Tomēr 2019. gadā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsās pie toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret Cukuru.Kriminālprocess tika atjaunots, bet 2023. gada nogalē Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis atkal to izbeidza, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
Virsprokurors Māris Leja, uzskatot, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas, 2024. gada janvārī lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva izmeklēšanu turpināt prokuroram Ločmelim. Šogad 4. aprīlī Ločmelis kriminālprocesu izbeidza atkārtoti, jo konstatēja, ka Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā "Genocīds" paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Tāpat lietā nav noskaidrota neviena cita dzīva persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijā Otrā pasaules kara laikā, būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu atbilstoši likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.
Viena no potenciāli cietušajiem pārstāvis, jurists Davids Lipkins aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka prokurora Ločmeļa lēmums tiks pārsūdzēts. Viņš prokurora lēmumu vērtēja kā nepamatotu, līdz ar to prettiesisku un atceļamu. Tagad kriminālprocess atjaunots jau trešo reizi.
