Ko Krievija gribēja "pateikt" ar savu dronu uzbrukumu Polijai: galvenās versijas
Krievijas bezpilota lidaparāti Polijā iezīmēja militārās eskalācijas sākumu ar Eiropu. Tomēr joprojām paliek jautājums - ko ar to vēlējās panākt Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Kā raksta "Politico", premjerministrs Donalds Tusks paziņojis, ka Polijas gaisa telpā iekļuvuši 19 droni, no kuriem četri tikuši notriekti. Varšava skaidri norādījusi vainīgo.
"Nav nekādu šaubu par Krievijas agresīvajiem nodomiem," sacīja Tusks. Izdevums atgādina, ka šis ir pirmais gadījums, kad virs NATO dalībvalsts novērots tik liels skaits bezpilota lidaparātu un arī pirmais gadījums, kad tie tikuši notriekti.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja: "Pēc Polijas un NATO gaisa spēku novērtējuma, tie nenovirzījās no kursa, bet tīši uzbruka." Šo viedokli atbalstīja arī citas NATO valstis.
"Nav nekādu pamatu uzskatīt, ka tas bija kļūdains kursa labojums vai kas tamlīdzīgs,” paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Savukārt Fabiāns Hofmans, raķešu un kodolstratēģijas eksperts no Oslo Universitātes, norādīja, ka incidentam ir visas apzinātas rīcības pazīmes.
"Spriežot pēc lidojuma trajektorijas, šie bezpilota lidaparāti sekoja kontrolētam maršrutam, tāpēc izskatās, ka Krievija to izdarīja tīši," viņš uzsvēra.
Taču izskanēja arī piesardzīgāki vērtējumi.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs paziņoja: "Saņemtās ziņas ir pretrunīgas, un pašlaik nav skaidra vērtējuma par to, kas stāvēja aiz šiem uzbrukumiem vai kādi bija nodomi. Lai kādi tie arī būtu bijuši, tie bija bīstami un bezatbildīgi, un tie pārkāpa Polijas un NATO suverēno gaisa telpu."
Ekonomists Timotijs Ešs, kurš specializējas Centrāleiropas notikumos, rakstīja:
"Tas ir Maskavas signāls, ka tā nav ieinteresēta mierā, ko nodrošina Rietumu atbalsta spēki, un nav ieinteresēta pamierā."
Hofmans arī norādīja: "Krievija neizrāda cieņu pret Eiropu. Realitāte ir tāda, ka Krievijai neveicas, īpaši ekonomiskajā jomā. Tieši tāpēc Kremlis šobrīd izvēlējās eskalāciju - tas redz iespēju logu."
Izdevums arī pievērsās faktam, ka no 19 droniem NATO spēkiem izdevās notriekt tikai četrus. "Tas nav iespaidīgs panākums Polijai un NATO," rakstīja medijs.
Šis incidents izgaismo to, ka visa kara Ukrainā laikā NATO nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai sagatavotos iespējamam Krievijas uzbrukumam, par kuru analītiķi atkārtoti brīdinājuši, sacīja Filipss O’Braiens, stratēģisko pētījumu profesors Sentendrūsas Universitātē:
"Notikušais Krievijas "mācību" uzbrukums Polijai (jo tieši tāds tas bija) parāda, ka alianses valstis nav pietiekami nopietni gatavojušās - ne tikai nākotnes karam, bet arī karam, kas jau raugās tām tieši sejā."
Noslēgumā izdevums uzdeva jautājumu: kā NATO varētu reaģēt? Pirmais, kas nāk prātā, ir nopietna pretgaisa aizsardzības stiprināšana visās alianses valstīs.
Tāpat nepieciešamas plašas daudzvalstu pretgaisa aizsardzības mācības, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju visās pierobežas valstīs.
