Zinātnieki plāno izkausēt 1,5 miljonus gadu senu ledus gabalu, lai atklātu Zemes klimata noslēpumus
Ledus gabals, kas, iespējams, ir vairāk nekā 1,5 miljonus gadus sens, ir nogādāts Apvienotajā Karalistē, kur zinātnieki to pakāpeniski izkausēs, lai iegūtu būtisku informāciju par Zemes klimatu.
Šis spīdīgais cilindrs, kas izurbts no dziļumiem Antarktīdā, tiek uzskatīts par senāko zināmo ledu uz Zemes. Tajā iesaldēta tūkstošiem gadu vērtīga informācija, kas, pēc pētnieku domām, varētu “revolucionizēt” mūsu izpratni par klimata pārmaiņām.
Šobrīd ledus gabals tiek glabāts Britu Antarktiskās izpētes institūtā. “Šis ir pilnībā nezināms periods Zemes vēsturē,” saka doktore Liza Tomasa, institūta ledus izpētes nodaļas vadītāja.
Nākamo septiņu nedēļu laikā komanda pakāpeniski izkausēs ledus gabalus, atbrīvojot senus putekļus, vulkāniskos pelnus un mikroskopiskas jūras aļģes (diatomas), kas tajos iesaldētas. Šie materiāli sniegs informāciju par klimatu, jūras līmeni un vēja apstākļiem pat pirms vairāk nekā miljona gadu.
Īpašas laboratorijas iekārtas, tostarp induktīvi saistītās plazmas masas spektrometrs (ICPMS), analizēs vairāk nekā 20 elementu un izsekojamus metālus – tostarp jūras sāļus, retzemju elementus un vulkāniskās aktivitātes rādītājus.
Ledus iegūšana Antarktīdā bija starptautisks vairāku miljonu vērts projekts. Ledus gabals tika sagriezts 1 metru sekcijās, transportēts ar kuģi un speciāli atdzesētu transportu uz Kembridžu. Vēl divi zinātniskie centri Vācijā un Šveicē arī saņēmuši šķērsgriezumus no šīs 2,8 km garā ledus gabala.
Inženieris Džeimss Vīls, kurš palīdzēja urbt ledu pie Konkoridijas stacijas Austrumantarktīdā, atceras sajūtu, kad to turēja rokās: “Turēt to uzmanīgi aizsargājošos cimdos, rūpējoties, lai neizslīd – tā bija neticama sajūta.”
Zinātnieki cer, ka ledū atrastā informācija atklās, kas notika laikā pirms 800 000 gadiem, kad, iespējams, oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā bija tikpat augsts kā tagad – vai pat vēl augstāks. Tas palīdzētu izprast, kā klimats mainīsies nākotnē.
Dr. Tomasa skaidro, ka šī ir unikāla iespēja izprast tā dēvēto Vidējā pleistocēna pāreju – noslēpumainu laikmetu pirms 800 000–1,2 miljoniem gadu, kad Zemes ledus laikmeti sāka mainīties no cikliem ik pēc 41 000 gadiem uz 100 000 gadiem. Šī pāreja joprojām ir viens no “aizraujošākajiem neatbildētajiem jautājumiem” klimata zinātnē.
