
Ļoti nopietnas sekas jau tuvākajā nākotnē: kas ir Kremļa Trojas zirgs Eiropā

Slovākijas valdība, kuru vada premjerministrs Roberts Fico, ir mainījusi ārpolitikas kursu – arvien vairāk tuvojas Maskavai un attālinās no Eiropas vienotības. Valstī publiski aicina "saprast un piedot" Krieviju, kā arī bloķē 18. sankciju paketi, ko Eiropas Savienība izvirzījusi pret Kremli.
Pēc Fico atgriešanās pie varas 2023. gadā Slovākija kļuva par vienu no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas saglabā prokrievisko kursu un atjauno tiešos kontaktus ar Krieviju, savukārt politiķis kļuva par vēlamu un bieži sastopamu viesi Kremļa pasākumos. Par to ziņo "Informācijas Pretestība", norādot, ka tas liecina par to, ka Slovākija kļūst par jauno Krievijas trojas zirgu Eiropas Savienībā.
Slovākijā nevēlas skaidri apsūdzēt Krieviju par karu pret Ukrainu, un valsts Ārlietu ministrijas paziņojumos aizvien biežāk tiek uzsvērti riski, ka Slovākija kļūst par vāju posmu ES un NATO, graujot kolektīvās atturēšanas politiku un tiesiskuma principus, raksta "Obozrevatel.com".
Situācija šķiet vēl satraucošāka, ņemot vērā vēsturiskās paralēles - Slovākija jau ir piedzīvojusi līdzīgu pieredzi pagātnē. 1939.-1945. gadā tās prezidents Jozefs Tīso slēdza aliansi ar Ādolfu Hitleru, pārvēršot valsti par nacistiskās Vācijas satelītu. Tīso valdība ieviesa ļoti stingru rasu likumdošanu, kas, starp citu, bija pat stingrāka par Nīrmbergas rasu likumiem, kas pastāvēja nacistiskajā Vācijā, deportēja ebrejus uz koncentrācijas nometnēm Polijā un karoja nacistu pusē.
Rezultātā viņu sagaidīja tāds pati liktenis kā vairumam diktatoru tajā laikā. Pēc Slovākijas atbrīvošanas no nacistiem Jozefs Tīso aizbēga no valsts, taču tika arestēts Austrijā un nodots Čehoslovākijas varas iestādēm. Pēc tam sekoja tiesas process, un rezultātā viņš tika notiesāts uz nāvi, un 1947. gada 18. maijā viņu pakāra Bratislavas cietumā.
Šis vēsturiskais precedents šodien tiek uztverts kā brīdinājums, jo pašreizējais Fico politiskais kurss arī parāda tuvināšanos autoritāram režīmam, šoreiz - Krievijas.
"Fico gadījumā, lai arī konteksti atšķiras, pamatmodele apvienošanās ar agresoru pret Eiropas vienotību bīstami pārklājas, pārvēršot Slovākiju par trojānu zirgu Eiropai," norādīja analītiķi.
Ar Fico atgriešanos pie varas 2023. gadā, valsts ārpolitika sāk radikāli atšķirties no proeiropeiskās. Slovākijas valdība atklāti iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai, izsakot skepsi par NATO stratēģiju. Valstī arvien biežāk sāk izskanēt antiliberālas un atklāti antibriseles nostājas, līdzīgas retorikai cita Kremlim pietuvināta politiķa – premjerministra Viktora Orbāna - izteikumiem. Fico valdības pārstāvji cenšas apspiest valsts iekšienē kritiku par Krievijas kara noziegumiem, veicinot naratīvus "miers par jebkuru cenu".
"Fico un viņa režīms praktiski legalizē Krievijas naratīvus, kas apsūdz NATO vai Ukrainu karu izraisīšanā, pārkāpjot kopējo ārpolitisko pozīciju ES un mīkstinot agresijas sekas Kremļa labā. Šie soļi nosūta signālu reģionālajiem sabiedrotajiem, piemēram, Polijai, Baltijas valstīm un Čehijai, ka uz Slovākiju nevajadzētu paļauties kā uz sabiedroto reģionā," norādīts ziņojumā.
Tiek norādīts, ka sekas un riski Slovākijai var būt ļoti nopietni jau tuvākajā nākotnē:
-
Reģionālās sadarbības vājināšanās drošības jomā (piemēram, Visegrādas četriestūris, Bukarestes deviņnieks), kā arī atturējošās pozīcijas pret Krieviju vājināšanās NATO austrumu flangā.
-
Fico valdības rīcība var novest pie ekstrēmi labējo un proruseju noskaņojumu veicināšanas Slovākijā, kas var padarīt reģionu par vēl vienu sprādzienbīstamu punktu Eiropas kartē.
-
Risks vājināt Slovākijas autoritāti ES institūcijās, kas var negatīvi ietekmēt finansējumu no Eiropas Savienības.
-
"Informācijas Pretestībā" norādīts, ka šodienas Fico politika padara Slovākiju par ievainojamu austrumu aizsardzības līnijas flangu NATO, kas, savukārt, var novest pie uzticības zaudēšanas sabiedrotajiem aliansē, īpaši plānošanā neparedzētiem apstākļiem.
Tāpat atklāta tuvināšanās ar Kremli var novest pie Krievijas izlūkdienestu aktivitātes pastiprināšanās Slovākijas iekšienē. Kā rāda pieredze, Krievijas izlūkdienesti ātri pielāgojas šādām situācijām, veicinot ietekmes aģentu darbību, finansējot antieiropeiskas organizācijas un izplatot dezinformāciju. Jau šodien Slovākijas Nacionālā partija aktīvi izplata proruseju retoriku, un mediju un pilsoniskās sabiedrības brīvība piedzīvo spiedienu.
Pastāv arī ekonomiskās sekas - valsts var zaudēt daļu finansējuma no ES, pārkāpjot tiesiskuma principus. Tas novedīs pie ieguldījumu pievilcības samazināšanās, tirgus uzticības zuduma un iespējamā ārējās tirdzniecības apstākļu pasliktināšanās. Turklāt pāri robežām esošā sadarbība ar Ukrainu un Baltijas valstīm arī nonāk apdraudējumā.
Analītiķi brīdina, ka Slovākija ir nonākusi vēsturiskā ceļu šķērsgriezumā. Fico valdības pozīcija attiecībā uz karu Ukrainā, divējādie standarti attiecībā uz Kremļa rīcību un apslēpta Krievijas naratīvu atbalstīšana - tas viss ir ne tikai iekšpolitiskā kursa jautājums, bet arī riska faktors, kas var radīt destabilizāciju NATO austrumu flangā.
Eksperti uzskata, ka Rietumiem ir jāreaģē uz šo tendenci aktīvi. Ir nepieciešams pieprasīt no Slovākijas caurspīdīgumu rīcībā, atbalstīt demokrātiskās institūcijas, ieguldīt medijpratībā un pastiprināt diplomātisko spiedienu. Īpaši svarīgi ir novērst plašu GRU un FSB aģentu iekļūšanu, kas jau izmanto Fico valdības atbalstu, lai organizētu jaunus ietekmes operācijas.