"Tētuks reizēm lamājas," kā NATO samitā apspēlēja Donaldu Trampu
NATO samits Hāgā, kas notika uz arvien draudīgākas ģeopolitiskās situācijas fona, kļuvis par augsti profesionālas diplomātijas paraugu un vienlaikus - par dziļas asimetrijas simbolu attiecībās starp ASV un Eiropas sabiedrotajiem, raksta "The Telegraph".
Par samita centrālo figūru kļuva Donalds Tramps, kuru Alianses vadība burtiski apbēra ar pagodinājumiem, lai nedotu viņam iespēju sagraut transatlantisko vienotību.
Izrāde vienam skatītājam
Samits tika organizēts kā smalka izrāde - ar atsevišķām ieejām, karalisku pieņemšanu, vakariņām XVII gadsimta pilī un rūpīgi izsvērtu absolūtas cieņas gaisotni pret ASV prezidentu. Katrs žests, katrs vārds bija vērsts uz to, lai stiprinātu Trampa varenības izjūtu.
Marks Rute, NATO ģenerālsekretārs un pieredzējis Nīderlandes politiķis, ne tikai spēlēja uz publiku - viņš spēlēja uz Trampa emocijām. Viņš nosauca Trampu par "tēti, kurš reizēm spiests lamāties", šī frāze izskanēja kā diplomātisks kompliments, kam Alianse bija jānostiprina Trampa apziņā kā struktūra, kas viņu nevis vienkārši ciena, bet dievina.
Vēsturē īsākais NATO samita oficiālais paziņojums bija tikai 424 vārdi un tā nebija nejaušība, bet gan piesardzīgas stratēģijas rezultāts, lai izvairītos no jebkādiem kairinātājiem Trampam. Tajā nebija pieminēts nosodījums par Krievijas agresiju Ukrainā. Vienīgā pieminēšana par atbalstu Ukrainai parādījās neuzspiesti, bez jebkādas atsauces uz iemesliem vai palīdzības līdzekļiem.
Šis žests - klusēšana nosodījuma vietā - bija skaidrs signāls: Alianse izvēlējās kompromisu, lai saglabātu amerikāņu iesaisti, kas ir kritiska.
Piekāpšanās diplomātija: NATO jaunā formula
Galvenais samita sasniegums bija ASV apliecinājums, ka tā ir piekritusi Vašingtonas līguma 5. pantam. Taču par to Eiropa piekritusi būtiskai aizsardzības izdevumu paaugstināšanai - no 2% IKP uz 3,5%, plus vēl 1,5% infrastruktūras modernizācijai. Tas bija bezprecedenta solis, ko ASV prasīja jau daudzu gadu garumā.
Šāda notikumu attīstība liecina par NATO bezierunu atkarību no amerikāņu militārās jaudas: 66% no visiem Alianses aizsardzības izdevumiem sedz ASV. Visas pārējās 31 valsts kopā tērē mazāk nekā viena Amerika.
Vienīgi Spānija atteikusies pieturēties pie jauniem izmaksu standartiem, ar ko izraisījusi asu Trampa neapmierinātību. Viņš solīja "veikt skarbas sarunas" ar Madridi - pat neskatoties uz to, ka Spānijas tirdzniecības politika ir Eiropas Savienības kompetence. Tas lieku reizi uzsver impulsivitāti un populismu, kas joprojām nosaka Trampa stilu.
Kompromisa cena
Bez visiem diplomātiskajiem panākumiem arī Hāgas samits atmaskoja Alianses vājo vietu: nepieciešamību upurēt principialitāti, lai saglabātu stabilitāti. Atteikšanās no tiešas Krievijas nosodīšanas, piekāpšanās Trampam un samita personifikācija pret vienu cilvēku parādīja, cik lielā mērā NATO ir kļuvusi atkarīga no Vašingtonas lojalitātes - un personīgi Donalda Trampa. "Ja viņi pateiktu patiesību un vainotu citu "tēta draugu", Vladimiru Putinu, viņš neatbalstītu. Tētis gāja mājās laimīgs, bet viņa priekam ir sava cena," rezumēja izdevums.
NATO samita rezultāti
Samitā 32 dalībvalstis saskaņoja jauno mērķi: palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP (3,5% - armija, 1,5% - infrastruktūra). Tā bija galvenā piekāpšanās ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš apmaiņā apliecināja uzticību 5. pantam par kolektīvo aizsardzību.
Samits bija īss un personalizēts: Trampu sagaidīja ar karaliskiem godiem, bet deklarācija aprobežojās ar vienu lappusi. Pirmo reizi kopš 2022. gada tekstā nav minēts Krievijas nosodījums, bet atbalsts Ukrainai izskanējis bez detaļām.
Vienīgā valsts, kas atklāti neatbalstīja jaunos izdevumus, bija Spānija - un uzreiz saņēma draudus ar sankcijām no Trampa. NATO saglabāja vienotību, bet par ASV dziļo piekāpšanos cenu.
