"Krievija negaida": Lietuvas prezidents mudina NATO valstis ātrāk palielināt aizsardzības izdevumus
foto: The Presidential Office of Ukraine/Capital Pictures
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien aicināja NATO valstis ātrāk īstenot apņemšanos palielināt aizsardzības izdevumus.
Pasaulē

"Krievija negaida": Lietuvas prezidents mudina NATO valstis ātrāk palielināt aizsardzības izdevumus

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien aicināja NATO valstis ātrāk īstenot apņemšanos palielināt aizsardzības izdevumus.

"Krievija negaida": Lietuvas prezidents mudina NAT...

ASV ir mudinājušas sabiedrotos aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, kā atklājuši diplomāti, šomēnes gaidāmajā samitā Hāgā NATO valstis mēģinās vienoties par šādu saistību sadalīšanu divās daļās.

Ierosinājums paredz, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumus vajadzēs palielināt līdz 3,5% no IKP, bet vēl 1,5% no IKP atvēlēt ar aizsardzību saistītām vajadzībām, piemēram, dubultas pielietojamības infrastruktūras attīstībai.

NATO dalībvalstis apsver noteikt 2032. gadu par termiņu tādu saistību izpildei, taču Lietuvas prezidents uzstāja, ka to mērķi vajadzētu sasniegt piecu gadu laikā.

"Krievija negaida" un cenšas nekavējoties reformēt savus aizsardzības spēkus, Nausēda teica žurnālistiem pirmdien Viļņā, kur notiek NATO Austrumu flanga jeb tā dēvētā Bukarestes deviņnieka un Ziemeļvalstu samits.

"Mūsu laiks izdarīt to pašu ir ierobežots. Domāju, ka mums vajadzētu runāt par trim līdz pieciem gadiem," sacīja Lietuvas prezidents. "Es ceru, ka mums izdosies panākt vienošanos par 5% no IKP, kas manā valstī ir realitāte," pauda Lietuvas prezidents, piebilstot, ka "nav jārunā par ļoti gariem grafikiem vai pārejas periodiem 2035. - 2040. gadā. Nē, mums ir ne vairāk kā pieci gadi laika, lai rīkotos ļoti stingri un apņēmīgi".

Samita Viļņā mērķis ir saskaņot reģionālo nostāju pirms šomēnes gaidāmā NATO samita Hāgā. ASV prezidents Donalds Tramps jau kādu laiku ir mudinājis sabiedrotos vairāk nekā divkāršot savas saistības attiecībā uz izdevumiem aizsardzībai - līdz 5% no IKP.

Patlaban NATO dalībvalstis ir apņēmušās aizsardzībai tērēt 2% no IKP, lai gan ne visas no tām ir sasniegušas šo mērķi. Viļņas samita mērķis ir vienoties par 5% no IKP aizsardzības izdevumiem, sīkāk neprecizējot vai nesadalot saistības pa apakšgrupām. Līdz šim Baltijas valstis un Polija ir publiski paziņojušas par plāniem aizsardzībai tērēt 5% no IKP vai vairāk.