Putins: Ukrainā karo vienīgi "brīvprātīgie", kurus nedrīkst dēvēt arī par algotņiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.
"Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi," sacīja Putins ikgadējā lielajā gada noslēguma preses konferencē Maskavā.
Viņš teica, ka "turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ".
"Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs," norādīja Krievijas prezidents.
"Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi," sacīja Putins.
"Taču šajā laikā, un par to jau es nešaubos, mums tomēr izdosies daudz paveikt no mūsu ekonomikas diversifikācijas viedokļa, jo dzīve pati spiedīs to darīt. Citādi vienkārši nebūs iespējams funkcionēt," viņš piebilda.
Putins par ukrainu
Ukrainai ir jāsaglabājas kā vienotai valstij, ceturtdien tradicionālajā preses konferencē paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
"Mēs sagaidām, ka Ukrainā tiks atjaunota vienota politiskā telpa. Kāda tā būs, ir grūti pateikt," norādīja Kremļa saimnieks.
Viņš arī uzsvēra, ka konflikts Ukrainā var tik atrisināts vienīgi politiskiem līdzekļiem, un apsūdzēja Kijevu, ka tā centusies to darīt, pirmkārt, militāriem līdzekļiem, bet tagad esot ķērusies pie ekonomiskās blokādes pret teritorijām, kuras kontrolē Maskavas finansētās un apbruņotās teroristu bandas.
Vienlaikus Putins kārtējo reizi izmantoja Kremļa propagandas jau ierasto klišeju, paziņojot, ka Ukraina, cenšoties apspiest teroristu bandas, esot valsts austrumos īstenojusi "soda akcijas".
Tajā pašā laikā viņš kārtējo reizi noliedza, ka Ukrainas austrumos atrastos Krievijas militārpersonas, uzsverot, ka tur karojot vienīgi "brīvprātīgie", kurus nedrīkstot dēvēt arī par algotņiem.
"Visi cilvēki, kas pēc sirds aicinājuma pilda savu pienākumu vai brīvprātīgi piedalās karadarbībā Ukrainas austrumos, nav algotņi, jo naudu par to nesaņem," apgalvoja Putins.
Viņš gan nepaskaidroja, kā Krievija var pieļaut, ka no tās teritorijas uz kaimiņvalsti pastāvīgi plūst bruņotu cilvēku bandas un smagais bruņojums.
Tā vietā viņš paziņoja, ka Rietumi rīkojas kā "impērija".
"Viņi nolēma, ka ir uzvarējuši, ka tagad viņi ir impērija un ka pārējie ir vasaļi, un ka tie ir iespiesti stūrī," norādīja Krievijas līderis.
"Cita ceļa, izņemot miermīlīgu noregulējumu, nav," Putins sacīja gada noslēguma preses konferencē Maskavā.
Viņš uzsvēra, ka "mēs vadāmies no tā, ka tiks atjaunota arī kopīgā politiskā telpa" Ukrainā. "Kāda tā varētu būt, pašlaik ir grūti pateikt," atzina Krievijas prezidents.
Putins teica, ka "krīze ir jāatrisina un to var atrisināt politiskiem līdzekļiem un nevis ar spiediena - vienalga kāda - ekonomiskas blokādes vai bruņota spēka pielietošanas - palīdzību".
Viņš arī apliecināja, ka Krievija turpinās palīdzēt Ukrainas dienvidaustrumiem.
"Tomēr mums ir jāvadās no starptautisko tiesību pamata principiem - no cilvēku tiesībām pašiem lemt savu likteni. Tā nav standarta frāze, kad es saku, ka ir jāatjauno miers politiskiem līdzekļiem," uzsvēra Krievijas prezidents.
Viņš īpaši norādīja, ka uz miera atjaunošanu "ir jātiecas abām pusēm, un jāciena cilvēki, kas dzīvo Ukrainas dienvidaustrumos".
Putins sacīja, ka nešauboties par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko centieniem noregulēt situāciju valstī, tomēr pieļāva, ka Ukrainas līderim ir jāsastopas arī ar citiem centieniem Ukrainas amatpersonu vidū.
"Bez šaubām, Ukrainas prezidents, protams, vēlas noregulējumu, un es nešaubos, ka viņš uz to tiecas, tomēr viņš tur nav viens," klāstīja Krievijas prezidents.
Viņš norādīja, ka no citām Ukrainas amatpersonām ir dzirdami paziņojumi "par to, ka gandrīz vai ir jākaro līdz galam, ka gandrīz vai viss var novest pie kaut kādas visa kontinenta krīzes".
"Mēs dzirdam daudz kareivīgu paziņojumu, domāju, ka prezidents Porošenko tomēr ir noskaņots uz noregulējumu, bet ir vajadzīgas konkrētas darbības. Ir jāievēro Minskas vienošanās," Putins atgādināja par septembra sākumā Minskā pieņemtajiem lēmumiem par pamiera režīmu.
Putins par sankcijām pret Maskavu
Rietumu sankcijām, kas vērstas pret Maskavu, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu, ir salīdzinoši neliela loma Krievijas ekonomikas problēmās, preses konferencē paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Viņš izteicās, ka sankcijas veido 25 līdz 30% no pašreizējām tautsaimniecības problēmām.
Krievijas smagā ekonomiskā situācija "nav cena par Krimu, tā ir cena par mūsu centieniem pašsaglabāties kā nācijai, kā civilizācijai, kā valstij", uzsvēra Putins.
Vladimirs Putins par Krievijas centrālās bankas un valdības rīcību
"Pašreizējo situāciju ietekmē arī ārēji ekonomiskie faktori, pirmām kārtām, cena, kāda ir energonesējiem, - naftai, bet tai seko arī gāzes cena. Uzskatu, ka centrālā banka un valdība veic adekvātus pasākumus pašreizējā situācijā. Ir arī jautājumi gan valdībai, gan centrālajai bankai attiecībā uz veicamo pasākumu savlaicīgumu un kvalitāti, taču kopumā tie ir absolūti adekvāti un notiek pareizā virzienā," sacīja Putins ikgadējā lielajā gada noslēguma preses konferencē Maskavā.
"Domāju, ka dažus pasākumus varēja veikt operatīvāk," viņš norādīja.
"Viss tiek darīts pareizi, taču var darīt pat par pussoli ātrāk. Es protams, redzu kritiku attiecībā uz centrālo banku, attiecībā uz centrālā bankas priekšsēdētāju. Tā kaut kādā ziņā ir pamatota, kaut kādā ziņā nav, taču arī valdībai nav jāaizmirst par savas atbildības mēru," teica Putins.
Rubļa kurss krīt pret Krieviju noteikto sankciju un zemo naftas cenu dēļ, un kopš gada sākuma Krievijas nacionālā valūta ir zaudējusi vairāk nekā pusi savas vērtības.
