Demonstranti Krievijā zemiski iejaucas piemiņas pasākumā, kas veltīts aviokatastrofā bojā gājušajam Polijas prezidentam Kačinskim

Demonstranti turējuši plakātus un skandējuši lozungus, kuros nicināta Polija, kamēr Kristofs Krajevskis vadīja pasākumu Smolenskā, Krievijā, kur Polijas prezidenta lidmašīna 2010. gada 10. aprīlī neskaidros apstākļos avarēja, vēsta aģentūra AP.

„Viņi apšaubīja visu, tostarp karu Ukrainā. Es dzirdēju lozungus, kas jau bija pazīstami – ka Polija ir terorisma atbalstītāja, ka mēs falsificējam vēsturi,” Krajevskis pastāstīja RMF FM radiostacijai.

Arī Polijā notika pasākumi, kuros pieminēti traģiskie notikumi. Aviokatastrofa, kas izdzēsa Polijas toreizējā prezidenta Leha Kačinska u.c. dzīvības, tiek uzskatīta par lielāko traģēdiju valsts pēckara vēsturē.

Tūlīt pēc katastrofas Krievijas prezidenta Vladimira Putina žesti radīja cerības uz labākām attiecībām starp Krieviju un Poliju. Tomēr Krievijas turpmākie lēmumi, tostarp, atteikšanās nodot Polijai lidmašīnas avārijas atliekas veicināja lielāku neuzticību, kā arī pieaugošas bažas par Krievijas agresiju reģionā.

Starp tiem, kuri piedalījās atceres pasākumos Varšavā, bija Jaroslavs Kačiņskis, izdzīvojušais prezidenta dvīņubrālis un valsts galvenās opozīcijas partijas „Likums un taisnīgums” līderis, kuram joprojām ir nozīmīga loma Polijas politiskajā dzīvē.

Aviokatastrofa notika, kad prezidenta delegācija lidoja uz Smolensku, Krievijā, lai godinātu apmēram 22 000 poļu virsnieku, kurus PSRS slepenpolicija nogalināja Katiņā, Otrā pasaules kara laikā.

Kopā ar Kačiņski un Polijas pirmo lēdiju ceļoja bruņoto spēku virsnieki, nacionālās bankas prezidents, garīdznieki, likumdevēji u.c. augstas amatpersonas. Visi 96 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, gāja bojā.

Polijas puse pēc izmeklēšanas nonāca pie secinājumiem, ka tas bija nelaimes gadījums, ko izraisīja pilota kļūda lidošanu apgrūtinošos laikapstākļos. Gados pēc aviokatastrofas radās arī virkne dažādu neapstiprinātu teoriju par to, kādos apstākļos traģēdija notika.