Tramps nosaka tarifus 185 valstīm, bet ne Krievijai un Baltkrievijai. Kāpēc?
ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ paziņoja par jauniem tirdzniecības tarifiem pret 185 valstīm visā pasaulē. Tomēr Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija ir acīmredzami izņēmumi šajā sarakstā, kamēr Ukraina – nav.
Tarifi piemēroti gan Eiropas, gan citām valstīm. Izņēmums ir Krievija un Baltkrievija. ASV finanšu ministrs Skots Besents skaidroja, ka esošās sankcijas nozīmējot, ka ar Krieviju tāpat nav tirdzniecības. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ASV un vairākas Eiropas valstis būtiski pastiprināja sankcijas pret Maskavu. Baltā nama pārstāve Karolīne Levita uzsvēra, ka šīs sankcijas faktiski novērš “jebkādu jēgpilnu tirdzniecību” ar Krieviju. Bet vai tā patiešām ir?
Stratēģiskas preces no Krievijas joprojām nonāk ASV. Saskaņā ar ASV Tautas skaitīšanas biroja datiem, tirdzniecība ar Krieviju kopš iebrukuma Ukrainā ir ievērojami samazinājusies – no aptuveni 36 miljardiem ASV dolāru 2021. gadā līdz 3,5 miljardiem 2024. gadā. Tomēr apgalvojums, ka tirdzniecības nav vispār, neatbilst realitātei – daļa importa joprojām ir būtiski ASV, jo tās ir stratēģiskas preces, piemēram, mēslojums un neorganiskās ķīmiskās vielas.
Lai arī tirdzniecība ir tikai desmitā daļa no iepriekšējā līmeņa, Krievijas neiekļaušanu Trampa tarifu sarakstā nevar izskaidrot tikai ar sankcijām vai tirdzniecības apjoma kritumu.
Salīdzinājumam – Kazahstānai tiek piemērots 27% tarifs, lai gan tirdzniecības apjoms ar ASV ir gandrīz identisks kā Krievijai (~3,4 miljardi ASV dolāru). Ukraina, ar vēl mazāku tirdzniecības apjomu (~2,9 miljardi ASV dolāri), tomēr saņem 10% tarifu.
Lai gan sankcionētās valstis, piemēram, Venecuēla, ir Trampa tarifu sarakstā, Krievija, Ziemeļkoreja, Kuba un Baltkrievija – nav.
Politoloģe un ASV studiju eksperte Aleksandra Filipenko pauda, ka šī izvēle izskatās pēc “simboliska žesta”. Viņa norāda, ka Krievijas amatpersonas sapratušas šo politisko signālu, īpaši atsaucoties uz Krievijas prezidenta īpašā sūtņa Kirila Dmitrijeva komentāriem “Telegram”, kur viņš rakstīja: “Dialoga atjaunošana starp Krieviju un ASV ir sarežģīts un pakāpenisks process, bet katra tikšanās un atklāta saruna ļauj virzīties uz priekšu.”
Arī profesore Nina Hruščova, starptautisko attiecību speciāliste Ņujorkas “The New School”, norāda, ka diplomātijas apsvērumi varētu būt Trampa atteikuma iemesls. Viņa uzskata, ka ASV uz Krieviju vēl var izdarīt politisku spiedienu, bet šobrīd tarifus ieviest būtu pretrunīgi, ņemot vērā Dmitrijeva vizīti Vašingtonā.
Savukārt Maskavas Valsts universitātes Ekonomiskās politikas pētniecības centra vadītājs Oļegs Buklemiševs šo lēmumu nosauc par “pilnībā ekonomiskās loģikas trūkumu.”
Viņš uzsver, ka patlaban joprojām ASV importē no Krievijas kodoldegvielu, mēslošanas līdzekļus un platīna metālus, un tarifi uz šīm precēm varētu palielināt enerģijas izmaksas, ko Tramps, visticamāk, nevēlas savā ekonomiskajā politikā.
Buklemiševs piebilst, ka pašreizējais tirdzniecības apjoms ar Krieviju nav salīdzināms ne ar Eiropas, ne ar Ķīnas tirgu, un atgriešanās pie iepriekšējā sadarbības līmeņa nav reāla, pat ja attiecības uzlabotos. “Finanšu, loģistikas un sankciju ierobežojumi paliks spēkā, turklāt Ķīna jau daļēji pārņēmusi Krievijas tirgu,” viņš saka.
