Arī Lietuva nolēmusi izvietot mīnas uz robežas ar Krieviju
Lietuva ir koriģējusi savu Krievijas un Baltkrievijas robežas aizsardzības plānu, lai efektīvāk nodrošinātu reaģēšanas spējas.
Lai to izdarītu, pēc Polijas parauga ziemeļaustrumu flangā tiks uzstādīti vairāki nocietinājumu līmeņi, ieskaitot laukus ar kājnieku un prettanku mīnām, informēja Republikas Aizsardzības ministrija. Ministrijā piebilda, ka reģionālie partneri ir apņēmušies panākt Eiropas Savienības finansējumu šīs iniciatīvas īstenošanai, vēsta "The Moscow Times".
Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene ar Polijas kolēģi pārrunāja arī "Austrumu vairoga" un "Baltijas aizsardzības līnijas" apvienošanos, bet ar somu - Somijas iesaisti kopīga robežu stiprināšanas plāna izstrādē.
Iepriekš Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija nolēma izstāties no Otavas konvencijas par kājnieku mīnu aizliegšanu uz pastiprināto militāro draudu fona no Krievijas puses.
Gandrīz tūlīt pēc tam Polijas aizsardzības ministra vietnieks Pāvels Beida paziņoja, ka valsts mīnēs robežu ar Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju, jo pēdējās vadība pilnībā pakļaujas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Beida piebilda, ka Polija plāno saražot līdz miljonam mīnu Austrumu vairoga programmas ietvaros, kas vērsta uz austrumu robežu stiprināšanu. Projekts paredz arī 800 km grāvju, aizsardzības būvju, žogu uzstādīšanu un videonovērošanas sistēmas izveidi.
Līdzīgi pasākumi, kā arī 1000 betona bunkuru uzstādīšana un munīcijas noliktavu izvietošana, paredz "Baltijas aizsardzības līnija", kuras mērķis ir "atturēt un aizsargāt no militāriem draudiem". Decembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka sešas Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstis saņems 170 miljonus eiro savu robežu aizsardzībai. 52 miljonus eiro piešķīra Polijai, vēl 50 miljonus Somijai. Lietuva, Latvija un Igaunija saņēma attiecīgi 15,4 miljonus, 17 miljonus un 19,4 miljonus eiro. Tāpat 15,4 miljoni eiro piešķirti Norvēģijai. Visas valstis ietilpst NATO.
2024. gadā vairāk nekā 10 Ziemeļatlantijas alianses valstu augsta ranga militārpersonas Krievijas agresiju pret bloka valstīm nodēvēja par reālu tuvākās nākotnes scenāriju. Uz šī fona jaunā ASV administrācija sākusi izskatīt samazinājumu ASV dalībai NATO. Tostarp ASV varētu atteikties no alianses spēku virspavēlniecības Eiropā, vēstīja avoti "NBC News". Arī ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nevēlas konflikta gadījumā sniegt militāru palīdzību tām valstīm, ka aizsardzībai tērē mazāk par NATO noteikto mērķi 2% no IKP.
Eiropa bažījas, ka ASV pilnībā izstāsies no bloka, un jau gatavojas šādam scenārijam. Martā es apstiprināja reģiona bruņoto spēku pārbruņošanās un modernizācijas plānu par 800 miljardiem eiro.
