"ASV pārāk nerūpējas par Eiropas likteni." Mercs paredz kardinālas pārmaiņas transatlantiskajās attiecībās
Nākamais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs negaidīja svētdien notikušo vēlēšanu galīgos rezultātus, lai paziņotu par jaunas ēras iestāšanos Eiropā.
Paziņojot par ASV vienaldzību pret kontinenta likteni, Mercs apšaubīja NATO nākotni un pieprasīja Eiropai pēc iespējas ātrāk pastiprināt savu aizsardzību. Šāds tonis no tuva ASV sabiedrotā šķita neiedomājams jau pirms pāris mēnešiem. Tā ir tektoniska nobīde, un pašlaik notiekošais ASV un Eiropas attiecībās ir nepieredzēts 80 gados, kas pagājuši kopš Otrā pasaules kara beigām, vēsta BBC.
Lielās Eiropas lielvalstis līdz sirds dziļumiem ir satriektas par Donalda Trampa administrācijas rīcību, kas paredz, ka varētu atcelt Eiropas drošības garantijas, kas ir spēkā kopš 1945. gada.
"Es nekad nebūtu iedomājies, ka man televīzijas ēterā būs jāsaka kaut kas līdzīgs, taču pēc Donalda Trampa pagājušajā nedēļā teiktā... kļūst skaidrs, ka šai administrācijai pārāk nerūp Eiropas liktenis," pēc svētdienas vēlēšanām paziņoja Frīdrihs Mercs.
"Mana absolūtā prioritāte būs pēc iespējas ātrāk nostiprināt Eiropu, lai soli pa solim mēs varētu patiešām panākt neatkarību no ASV," viņš piebilda. Mercs devis mājienu, ka šis uzdevums ir tik steidzams, ka viņš nav pārliecināts, vai Ziemeļatlantijas alianses līderi, kas jūnijā pulcēsies uz samitu, "joprojām runās par NATO tās pašreizējā izskatā, vai arī mums būs daudz ātrāk jārada neatkarīga Eiropas aizsardzība".
Zīmīgi, ka topošais kanclers nostādījis Donalda Trampa Ameriku vienā līmenī ar Krieviju, ko Vācijā vērtē kā galvenos draudus Eiropas drošībai. "Mēs esam zem tik milzīga spiediena no divām pusēm, ka mana absolūtā prioritāte šobrīd tiešām ir vienotības veidošana Eiropā," sacīja Mercs.
Vācijas atgriešanās pasaules arēnā
Lielbritānijas premjerministrs Kirs Starmers ceturtdien dodas uz Vašingtonu pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona, kurš pirmdien ieradās vizītē ASV. Netieši Mercs atzīst, ka viņam ir FOMO sajūta (no angļu val. Fear of MISSING Out - bailes palaist garām kaut ko svarīgu). Pēc viņa teiktā, Vācijai šonedēļ arī tur jābūt, jo Berlīne līdzās Francijai un Lielbritānijai ierindojas Eiropas lielvaru "lielajā trijniekā".
Ņemot vērā, ka šobrīd ASV un Krievija risina sarunas par Ukrainu, bet bez tās līdzdalības, tas viss izskatās pēc atgriešanās pie lielvalstu politikas. Bet Vācija jau sen neparādās uz Eiropas un pasaules skatuves.
Aizejošo valdību novājināja un novērsa iekšējās nesaskaņas. Tas saniknoja Vācijas vēlētājus, kuri vēlējās koncentrēties uz ekonomiku un migrāciju, un Eiropas sabiedrotos, kas pieprasa rīcību attiecībā uz Krieviju, drošību un aizsardzību.
Mercs saka, ka prioritāte Vācijai ir starptautiskās sadarbības atjaunošana.
Valsts ir otrs lielākais militārās palīdzības donors Ukrainai aiz ASV. Mercs vēlas turpināt šo atbalstu, taču atšķirībā no Francijas un Lielbritānijas viņš ir atturīgs attiecībā uz ieceri nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai atbalstītu iespējamo uguns pārtraukšanu.
Tomēr, ja spriež pēc Vācijas pakalpīgā saraksta (tā vilcināja laiku katrā posmā, bet galu galā piešķīra Kijivai lielāku palīdzību nekā jebkurš no tās Eiropas kaimiņiem), tad "nē" šobrīd nenozīmē "nē" nākotnē attiecībā uz karaspēka nosūtīšanu vai dalību Eiropas "atbalsta spēkos".
Ļoti neparasti, kad ārpolitika kļūst par vēlētāju galveno rūpi vēlēšanu laikā. Bet Vācijā vēlētāji šajā nedēļas nogalē līdzās ekonomikai un migrācijai cits aiz cita atkārtoja, ka uztraucas par mieru Eiropā un nejūtas droši.
Drošības jautājums
Vēl novembrī Vācijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka veido sarakstu ar bunkuriem, kuros varētu patverties civiliedzīvotāji ārkārtas situācijās. Ukraina varbūt ir tālu, bet vācieši jūt lielas briesmas no Krievijas puses divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, militārās tehnikas daudzums, ko viņu valsts nosūtījusi Ukrainai. Galēji labējā "Alternatīva Vācijai" (ADG) ar savu saukli "Vācija vispirms" rīkoja kampaņu par to, lai Berlīne distancētos no Kijivas un atjaunotu attiecības ar Krieviju. Kā patīk uzsvērt partijai, tā ir stratēģija, kas nav līdzīga Donalda Trampa stratēģijai.
Otrkārt, daudzi Vācijā uzskata - ja Krievija gribētu tiešām destabilizēt Eiropu, tā varētu ļauties kārdinājumam un dot triecienu kādai no "lielā trijnieka" valstīm.
Francija un Lielbritānija ir kodollielvalstis, Vācija ne. Tās bruņotie spēki nav līdz galam nokomplektēti un nav pietiekami aprīkoti (par lielu Eiropas partneru kairinājumu), tāpēc Vācija bažījas, ka tā ir viegls mērķis, vēl jo vairāk, ja Tramps nolems izvest amerikāņu militārpersonas no valsts.
Viņš jau solījis ievērojami samazināt ASV karaspēka klātbūtni Eiropā kopumā.
Dziļas iekšējās neaizsargātības sajūta pamudinājusi Frīdrihu Mercu pagājušajā nedēļā piedāvāt Francijai un Lielbritānijai izveidot Eiropas kodollietussargu, kas aizstās ASV kodolgarantijas.
Šo ideju ir viegli izvirzīt priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros, bet realitātē ir sarežģīti iemiesot.
Frīdriham Mercam vajadzēs daudz naudas, lai īstenotu viņa plānus Vācijas un Eiropas drošības garantēšanai. Tāpat viņam būs jāvienojas ar koalīcijas partneri vai partneriem, ar kuriem viņš veidos nākamo valdību, kā arī citām Eiropas valstīm. Un viņi varbūt negribēs tik asi vērsties pret ASV.
Šīs vēlēšanas var paredzēt Vācijas līderības pastiprināšanos. Bet vai pārējā Eiropa tam ir gatava?
