Medijs: Stārmers rosinās uz Ukrainu nosūtīt 30 tūkstošus Eiropas karavīru

"Kanāda un mūsu sabiedrotie" ir vienoti Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska atbalstā un pretstāvē Krievijas diktatoram Vladimiru Putinam, sociālajos tīklos publicētajā video sacīja Trudo. "Kanāda un mūsu sabiedrotie viennozīmīgi iestājas pret nelikumīgajiem, amorālajiem, netaisnīgajiem starptautiskās kārtības pārkāpumiem, ko veic Vladimirs Putins," norādīja premjers.

"Es ar nepacietību gaidu tikšanos ar Eiropas partneriem pēc dažām stundām, lai runātu par to, kā mēs turpināsim nepārprotami aizstāvēt Ukrainu un aizstāvēt noteikumus, kas nodrošina mūsu visu drošību," pauda Kanādas premjers. Premjers arī stingri aizstāvēja "noteikumos balstīto kārtību", kas nodrošinājusi pasaules drošību gadu desmitiem.

"Savukārt Lielbritānijas premjerministrs aizvadītajā dienā runāja ar Zelenski, uzsverot nepieciešamību strādāt kopā," teikts Dauningstrītas paziņojumā.  Stārmers "pauda atbalstu prezidentam Zelenskim kā Ukrainas demokrātiski ievēlētam līderim un sacīja, ka ir pilnīgi saprātīgi atlikt vēlēšanas kara laikā, kā to Lielbritānija bija darījusi Otrā pasaules kara laikā".

"Premjerministrs vēlreiz apliecināja savu atbalstu ASV vadītajiem centieniem panākt ilgstošu mieru Ukrainā, kas atturētu Krieviju no jebkādas agresijas nākotnē," teikts premjera biroja paziņojumā.

Britu laikraksts "Daily Telegraph" norāda, ka nākamnedēļ, tiekoties ar Trampu, Stārmers sīki izklāstīs, kā Eiropas karaspēks varētu nodrošināt pamiera vienošanās izpildi, kas potenciāli varētu tikt noslēgta ar Vašingtonas starpniecību.

Stārmers uzstās, ka Austrumeiropā ir jātur gatavībā ASV iznīcinātāji un raķetes gadījumam, ja Krievija pārkāps pamiera noteikumus, teikušas Rietumu amatpersonas, kas ir informētas par šiem plāniem. Plāns par "drošības spēkiem" tika prezentēts šonedēļ Parīzē notikušajā Eiropas līderu ārkārtas samitā, norāda "Daily Telegraph".

Samita priekšvakarā Stērmers paziņoja, ka Lielbritānija ir gatava nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, lai nepieciešamības gadījumā uzturētu mieru, taču dažas Eiropas Savienības valstis, arī Vācija, Polija un Spānija, paziņojušas, ka nevēlas sūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu.

Kādēļ Ukrainā nenotiek velēšanas?

Tramps trešdien ierakstā savā sociālajā tīklā "Truth Social" Zelenski bija nodēvējis par "diktatoru bez vēlēšanām". Zelenska piecu gadu pilnvaru termiņš beidzās pērn, taču Ukrainas likumi neparedz vēlēšanas kara laikā. Tramps arī otrdien kritizēja Zelenski, faktiski vainojot viņu Krievijas agresijā, un apgalvoja, ka Zelenskim esot zems reitings un ka viņu atbalstot tikai 4% ukraiņu. Ukrainas prezidents šos Trampa izteikumus nodēvēja par dezinformāciju, kas "nāk no Krievijas". Zelenskis arī atzina, ka Tramps dzīvo "dezinformācijas telpā".

Runājot par Trampa pārmetumiem par vēlēšanām, kas bieži izskan arī no Kremļa puses, jāāpiemin, ka daudzās valstīs likumdošana paredz, ka kara laikā prezidenta vēlēšanas nenotiek. Šāds likums ieviests gan drošības apdraudējumu dēļ, gan tāpēc, ka kara laikā nereti notiek masveida migrācija, kas vēlēšanu rīkošanu padara neiespējamu. Tāpat, Ukrainas gadījumā jāņem vērā fakts, ka vairākas pilsētas Krievijas karaspēks ir okupējis un vēlēšanas prasītu milzu finanšu un administratīvos resursus.

Tikrmēr Krievijas līderis Vladimirs Putins ir bijis pie varas Krievijā vairāk nekā divdesmit gadu. 2008. gadā, kad viņš, saskaņā ar konstitūciju, nebija tiesīgs kandidēt trešo reizi pēc kārtas, viņš kļuva par premjerministru, bet prezidents formāli bija Dmitrijs Medvedevs. 2020. gadā Putins izsludināja konstitūcijas grozījumus, kas ļauj viņam būt pie varas līdz pat 2036. gadam.