Zinātnieks piedāvā ar radikālu metodi apturēt globālo sasilšanu. Taču nepareizs pielietojums apdraudēs visu dzīvo
ASV Ročestras Tehnoloģiskā institūta zinātnieks Endrū Haverlijs ierosinājis savdabīgu metodi, kā cīnīties ar globālo sasilšanu — viņš piedāvā okeāna dzīlēs dažus kilometrus zem grunts uzspridzināt kodolbumbu, kuras jauda apmēram 1600 reižu pārsniegtu cilvēces jelkad izmēģināto spēcīgāko kodolbumbu. Tikai neliela nianse — ja kaut kas noietu greizi, sekas būtu katastrofālas visai pasaulei.
Publikācijā, kas pieejama Kornela universitātei piederošajā elektroniskajā zinātnisko rakstu arhīvā "ArXiv", Haverlijs apgalvo, ka apmēram 81 gigatonnu jaudas kodolbumbas sprādziens okeāna dzīlēs varētu ievērojami aizkavēt temperatūras paaugstināšanos uz Zemes, jo sprādziena rezultātā smalki sasmalcinātie bazalta ieži varētu reaģēt ar oglekļa dioksīdu un to neitralizēt, turklāt bazalts arī uzņems ievērojamu daļu radiācijas. Viņš ir pārliecināts, ka ilgtermiņā radioaktīvais fons sprādziena vietā pieaugs, kas varētu izraisīt dažus upurus, taču šīs sekas uz kopējo ieguvumu fona viņš raksturo kā “pilienu jūrā”, tā kā ar vienu sprādzienu varētu izdoties piesaistīt oglekļa dioksīda emisijas 30 gadu posmā.
Salīdzinājumam, cilvēces vēsturē visjaudīgākā izmēģinātā kodolbumba bija 1961. gada 30. oktobrī Novajas Zemļas poligonā Arktikā PSRS izmēģinātā ūdeņraža bumba AN602 “Bumbas cars” (Царь-бомба), kuras sprādziena jauda bija apmēram 50 megatonnas trotila ekvivalentā.
Haverlijs uzskata, ka šādu sprādzienu derētu sarīkot Kergelēna plato Dienvidu okeānā apmēram 6–8 km dziļumā zem ūdens, bumbu ierokot apmēram 3–5 km dziļi gruntī. Šādos apstākļos apmēram 800 atmosfēru spiediens absorbēs sprādziena enerģiju, savukārt Antarktiskās okeāna straumes spēs izplatīt daļiņas, lai nodrošinātu oglekļa piesaisti.
Autors atzīst, ka “81 Gt kodolbumbas uzspridzināšana varētu izraisīt globālu katastrofu, ja to izdarīs nepareizi.” Nederēs bumbas vienkārša ierakšana bazalta slānī. Tā kā milzīga ūdens masa ir efektīvs triecienu absorbētājs, vēlamo rezultātu varētu iegūt, ja bumbu aprok vairāku kilometru dziļumā gruntī vairākus kilometrus zem ūdens, un šādi sprādziena vilnis vispirms sasmalcinās iežus, pēc tam to amortizēs ūdens.
Viņš atzīst, ka kodolsprādzienam būs būtiska ietekme uz vidi. Sprādziena vietā tā izraisīs ārkārtīgu iznīcību un ilgtermiņa radiāciju. Kaut gan sekas varētu mazināt, izvēloties tuksnešainu jūras dibenu, vairākus desmitus kvadrātkilometru ap sprādziena vietu vietējā ekosistēma tik un tā būs neapdzīvojama vairākas desmitgades.
Tomēr klimata pārmaiņu radītās sekas rada vēl lielāku apdraudējumu globālajai ekosistēmai, uzskata autors. Viņš prognozē, ka šo pārmaiņu nodarītais kaitējums līdz 2100. gadam izmaksās vismaz 100 triljonus dolāru, savukārt piedāvātās kodolbumbas izmaksas būtu aptuveni 10 miljardi dolāru, šādi nodrošinot 10 000 reižu atdevi. Viņš apgalvo, ka cilvēce katru gadu rada lielāku radiāciju no ogļu elektrostacijām un jau ir uzspridzinājusi vairāk nekā 2000 kodolbumbu. “Vēl vienai bumbai būs minimāla ietekme uz pasauli,” uzskata Haverlijs.
Tikai tāds “sīkums”, ka šī viena kodolbumba būtu neskaitāmas reizes jaudīgāka par visām līdz šim uzspridzinātajām kodolbumbām kopā.
