Kokrūpnieks “PATA” nodokļos samaksājis par miljonu vairāk nekā pirms trim gadiem - 2,5 miljonus eiro
Spītējot mežsaimniecībai grūtajiem laikiem, kas sākās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kokrūpniecības grupa “PATA” spējusi atkopties. Par to liecina “PATA” samaksātie nodokļi valsts budžetā – 2,5 miljoni eiro, kas ir par miljonu vairāk nekā 2022. gadā.
Pirms diviem gadiem valdības sēdē par “PATA” tika ziņots: “Darbu zaudējuši aptuveni 10 % uzņēmumā strādājošo, un, nemainoties situācijai, plānota turpmāka štata samazināšana. (Iemaksas budžetā) samazinājušās par aptuveni 270 000 eiro gadā. Saldus uzņēmumā realizācijas apjoms krities par 15–20 %, Jēkabpils uzņēmumā – par 30–35 %. Abās zāģētavās kopā ražošanas apjoms krities par 17 %. Uzņēmums ražo vairāk, nekā ir realizācijas iespējas, tādēļ strauji veidojas krājumi gatavās produkcijas noliktavā.” Ja 2022. gadā “PATA” Saldus un Jēkabpils uzņēmumos kopā strādāja vairāk nekā 260 darbinieku, tad šobrīd “PATA” grupā, pēc uzņēmuma mājaslapā publicētiem datiem, strādā ap 800 darbinieku. Šāds uzrāviens ir bijis, pateicoties atbalstam, ko “PATA” saņēma 2023. gada sākumā.
Neskatoties uz to, Zemkopības ministrija tiek vainota vairāku miljonu eiro zaudējumu nodarīšanā valstij, jo mežsaimniecības uzņēmumiem pirms diviem gadiem atļāva skujkoku zāģbaļķus no “Latvijas valsts mežiem” pirkt lētāk, nekā iepriekš izsolēs bija nosolīts. Tomēr ne viss ir tik traģiski – šie uzņēmumi nodokļos samaksājuši miljoniem eiro.
Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā sākusi vērtēt, vai amatpersonas, tostarp Zemkopības ministrijas vadība, 2023. un 2024. gadā, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaude ierosināta par valdības lēmumiem, ar kuriem LVM bija spiesti samazināt izsolēs pārdoto kokmateriālu cenas par labu uzņēmējiem, atsakoties no ieņēmumiem desmitiem miljonu eiro apmērā. Vai valsts šādi atbalstījusi nozari krīzē, vai tomēr uzņēmumu peļņu? Viens no uzņēmumiem, kas nonācis uzmanības centrā, ir kokrūpniecības grupa “PATA”.
2023. gadā lielākie kokrūpnieki cēla trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā ir sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā – sarucis zāģmateriālu noiets un kritušās cenas. Tas viss spēcīgi ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām.
Nozares uzņēmumi vērsās valdībā, lūdzot samazināt cenu. Rezultātā valdības slēgtajā sēdē tika panākts, ka skujkoku iepirkuma cena no 112,03 eiro tika samazināta līdz 96,18 eiro kubikmetrā. Viens no ieguvējiem bija “PATA” grupas Saldus un Jēkabpils uzņēmumi.
Publiskajā telpā tika minēts, ka tādējādi valstij nodarīti ap 12 miljoniem eiro zaudējumu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze gan neuzskata, ka situācija ir tik dramatiska, un norāda, ka šī lēmuma interpretācijā esot “daudz melu un nepatiesību”. To apliecina arī “PATA Saldus” vadītājs Jānis Mierkalns, kurš teicis, ka uzņēmums nav bankrotējis, bet valstij nodokļos samaksājis 2,5 miljonus eiro.
Lai gan pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā meža nozares eksporta uzņēmumi bija guvuši rekordlielu peļņu un gaidāmā krīze bija tikai prognoze, valdība slēgtajā sēdē 2023. gada decembrī pieņēma nozarei labvēlīgu lēmumu. Tādējādi valsts uzņēmumam nācās atteikties no vismaz 30 miljoniem eiro ieņēmumiem.
Premjerministre Evika Siliņa (JV) toreiz izteicās: “Laikā, kad valdība par to lēma, mēs glābām faktiski veselu nozari.” Armands Krauze (ZZS) šo risinājumu pamatoja ar ziņojumu, kurā uzsvērts, ka valstij jāatbalsta lielie meža eksportētāji, jo karš Ukrainā esot sabremzējis būvniecību reģionā, uzņēmumi atradušies tuvu bankrotam un tiem jānodrošina “konkurētspējīga” cena.
