5 gadus pēc "Brexit": vai Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bija kļūda?

Izstāšanās ideologi solīja atbrīvot valsti no imigrantiem un Eiropas birokrātijas un nopelnīt no tirdzniecības ar pārējo pasauli. No visiem punktiem tikai pēdējais ir izpildīts, un arī daļēji. Lielbritānija tagad ir brīva noteikt pati savus spēles noteikumus (piemēram, tā var ieviest nodokļus privātskolām, kas ES ir aizliegts). Tomēr bizness tik un tā strādā ar atskatu uz lielākā un tuvākā tirgus noteikumiem (Tādēļ plastmasas korķi Lielbritānijā ir nesaraujami saistīti ar pudelēm par spīti saišu saraušanai ar ES).

Citādi situācija ir tieši pretēja solītajai. Imigrācija nevis saruka, bet pieauga līdz rekordaugstumiem, turklāt vientuļo eiropiešu vietā ieradās afrikāņi un aziāti ar ģimenēm. Birokrātiskās barjeras tirdzniecībai pieauga, bet pati tirdzniecība samazinājās, līdz ar to piebremzēja visa ekonomika.

Lielbritānija kādreiz spēlēja pirmo vijoli ES - planētas lielākajā politiskajā savienībā ar 500 miljoniem iedzīvotāju un otrā lielākā ekonomikā aiz ASV. Tagad tā ir pārvērtusies par reģionālu lielvalsti perifērijā. Lai gan Eiropa saskaņā ar aptaujām modina britu apziņu, politiskajā diskusijā breksits joprojām ir tabu, raksta BBC.

Politiķi nevēlas atgriezties pie breksita jautājuma tāpēc, ka vēlētājiem tā nav prioritāte. Saskaņā ar aptaujām pašlaik tikai 14% attiecības ar ES uzskaita starp būtiskām problēmām, kas stāv priekšā Lielbritānijai. 2019. gadā tādu bija 73%.

Lai cik klusē par breksitu, par to aizmirst nesanāks, pārliecināts ir Anands Menons no "UK in a Changing Europe" (Proeiropeiska iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi pētījumiem par attiecībām starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību - aut.). "Mēs iestājāmies nākamajā Breksita stadijā, un tā turpināsies mūžīgi," viņš sacīja. "Breksits sabiedriskās diskusijas centrālā tēma paliks vēl ilgu, ilgu laiku, pat ja neviens no politiķiem par to nevēlas runāt."

Valdošā leiboristu partija apņēmīgi atsakās apspriest atgriešanos vienotajā tirgū un muitas savienībā, taču sola "tuvināšanos" Eiropas Savienībai. Tiesa, pusgada laikā pie varas tā arī nav spējusi formulēt, kā tieši grasās to darīt.

Tramps visu mainīja. Kad briti 2016. gadā balsoja par izstāšanos no ES, pasaule piedzīvoja globalizāciju un tiecās pēc atklātības. Britiem tika solīti izdevīgi tirdzniecības darījumi ar strauji augošo Āziju un galveno pasaules ekonomiku - ASV.

Līdz brīdim, kad Lielbritānija 2020. gadā beidzot izstājās no ES, pasaulē plosījās kovids, bet Amerikā valdīja Tramps. Sākās jauns izolācijas laikmets. 

Trampa jaunais termiņš sācies vēl skarbākos apstākļos. Eiropa ir saskārusies ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un ar Kremļa gāzes kara izprovocēto enerģētikas krīzi ar ES. Tagad vēl arī Tramps tai draud ar importa tarifiem.

"Pasaules ekonomiskā situācija šobrīd ir krasi atšķirīga no tās, kurā Lielbritānija pieņēma lēmumu par šķiršanos no ES," saka Kembridžas universitātes pētniece Sāra Hola. "Brīvā tirdzniecība pamazām iziet no modes, bet modē nāk protekcionisms."

ASV un Lielbritāniju saista kodolsaites, un aizsardzība ar drošību šajā situācijā var izrādīties svarīgāka par tirdzniecības, izglītības un kultūras sakariem ar Eiropu, brīdina Menons. "Daudzi uzskata, ka Tramps pamudinās Lielbritāniju un ES tuvināties, taču pastāv reālas briesmas, ka viņš, gluži otrādi, mūs atgrūdīs vēl tālāk viens no otra."

Vai Lielbritānija atgriezīsies ES?

Jauns referendums ja arī notiks, tad nebūs drīz. Tam nav gatava ne Lielbritānija, ne Eiropas Savienība. "Tas notiks tikai tad, ja esošā vara nonāks bedrē, no kuras jaunais referendums šķitīs labākā izeja," saka viens no valsts autoritatīvākajiem sociologiem Džons Kērtiss no "NatCen Social Research". Tieši tāpēc notika referendums 2016. gadā, viņš atgādina par Deivida Kamerona laika varas krīzi.

Taču proeiropeisko spēku panākumi arī šoreiz nav garantēti, brīdina Kērtiss. Iepriekšējo reizi arī viņi bija vairākumā, taču efektīvā un jaudīgā es pretinieku piāra kampaņa noveda pavisam pie cita gala.

Vēl vairāk - šobrīd neapmierinātība ar breksita rezultātiem galvenokārt saistīta ar eksplozīvo imigrācijas pieaugumu, ekonomikas bremzēšanos, valsts iestāžu kvalitātes samazināšanos un krīzi veselības aprūpē. Varas iestādes jau veic pasākumus situācijas labošanai, un, ja tās sasniegs rezultātus, par breksitu kā nelaimju cēloni aizmirsīs, raksta "UK in a Changing Europe" pētnieki lielajā ziņojumā par šķiršanos no ES piecu gadu jubilejā.

Pēc Kērtisa domām, breksita jautājums varētu atgriezties darba kārtībā, ja līdz 2029. gada nākamajām vēlēšanām aptaujas parādīs, ka neviena no partijām neiegūst vairākumu parlamentā. 

No vienas puses, atkalapvienošanās ar ES atbalstītāju skaits pēdējos trīs gadus stabili pārsniedz pretinieku skaitu proporcijā 53% pret 47%. Referendumā par breksitu nobalsoja 52%, pret bija 48%.

"Brīnišķīgi, ka viedoklis tik ļoti mainījās, jo neviena vadošā partija pat nestostījās par breksita atcelšanu un neviens uz to neaicināja," saka Kērtiss. Gandrīz neviens nav pārdomājis.
Vienkārši vecā paaudze pamazām izmirst, bet tai vietā aug jauna, bez balsstiesībām 2016. gadā. Un tā pārsvarā ir proeiropeiska.

Cits jautājums - vai ES gribēs Lielbritānijas atgriešanos savienībā. Tuvākajos gados diez vai, pārliecināts Anands Menons no "UK in a Changing Europe".

"Attiecībā uz ekonomiku pārmaiņas gribam tikai mēs, briti. ES ir pilnīgi apmierināta ar pašreizējo stāvokli," sacīja Menons.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksits (Brexit) ir starptautisko attiecību noregulēšanas procedūra starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (AK) un Eiropas Savienības (ES) valstu valdībām pēc 2016. gada 23. jūnija referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, kurā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu.

Pēc ilgstošām debatēm un jaunas pārstāvju palātas vēlēšanām 2020. gada 9. janvārī AK parlaments atbalstīja breksita vienošanos (330 deputāti par, 231 pret). 2020. gada 29. janvārī arī Eiropas Parlaments ratificēja breksita vienošanos (621 deputāts par, 49 pret, 13 atturējās), Apvienotā Karaliste 31. janvārī izstājās no Eiropas Savienības. Līdz 2020. gada 31. decembrim bija noteikts pārejas periods.

2020. gada 24. decembrī Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība vienojās par visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu.