Tramps telefonsarunā ar Dānijas premjerministri agresīvi uzstājis, ka vēlas pārņemt Grenlandi

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents 45 minūtes runāja ar Dānijas premjerministri Meti Fredriksenu. Baltā nama komentāru par šo sarunu nav, taču Fredriksena norādīja, ka viņa uzsvērusi, ka lielā sala, kas ir autonomā Dānijas karalistes daļa, nav pārdodama, vienlaikus atzīmējot ASV "lielo interesi" par to.

Piecas pašreizējās un bijušās augsta līmeņa Eiropas amatpersonas, kas informētas par sarunu, sacīja, ka tā noritējusi ļoti slikti.

Viņi piebilda, ka Tramps bijis agresīvs un konfrontējošs pēc tam, kad Dānijas premjerministre paziņojusi, ka sala nav pārdodama, neskatoties uz viņas piedāvājumu sadarboties militāro bāzu un minerālu ieguves jautājumos.

Šīs sarunas detaļas, iespējams, pastiprinās Eiropas bažas, ka Trampa atgriešanās pie varas vēl vairāk sarežģīs transatlantiskās attiecības, jo ASV prezidents uzspiež sabiedrotajiem atteikties no teritorijām.

Tramps ir uzsācis savu otro termiņu, izvirzot idejas par Grenlandes, Panamas kanāla un pat Kanādas pārņemšanu.

Daudzas Eiropas amatpersonas bija cerējušas, ka viņa komentāri par Grenlandes iegūšanu "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ ir vienkārši sarunu taktika, lai iegūtu lielāku ietekmi NATO teritorijā. Arktikā pozīcijas cenšas nostiprināt gan Krievija, gan Ķīna.

Taču saruna ar Fredriksenu šīs cerības sagrāva, padziļinot ārpolitisko krīzi starp NATO sabiedrotajiem.

Kāda bijušā Dānijas amatpersona piebilda: "Tā bija ļoti smaga saruna. Viņš draudēja ar konkrētiem pasākumiem pret Dāniju, piemēram, mērķtiecīgiem tarifiem."

Dānijas premjerministres birojs paziņoja, ka tas "neatzīst anonīmu avotu sniegto sarunas interpretāciju".

Grenlande, kurā dzīvo tikai 57 000 cilvēku, ir ieejas punkts jauniem kuģošanas maršrutiem, kas pakāpeniski atveras Arktikā, tai ir arī bagātīgi, taču grūti pieejami minerāli.

"Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis sacīja: "Prezidents Tramps ir skaidri norādījis, ka Grenlandes drošība un aizsardzība ir svarīga Amerikas Savienotajām Valstīm, jo Ķīna un Krievija veic ievērojamas investīcijas Arktikas reģionā."

Prezidents ir apņēmies ne tikai aizsargāt ASV intereses Arktikā, bet arī sadarboties ar Grenlandi, lai nodrošinātu savstarpēju labklājību abām nācijām."

Tramps šī gada janvāra sākumā draudēja noteikt tarifus Dānijai, ja tā viņam iebildīs par Grenlandi. Viņš arī atteicās izslēgt militāra spēka izmantošanu, lai pārņemtu kontroli pār salu.

"Ļaudis īsti pat nezina, vai Dānijai ir kādas juridiskas tiesības uz šo salu, bet, ja ir, tai būtu jāatsakās, jo mums tā ir vajadzīga nacionālās drošības dēļ," Tramps sacīja preses konferencē dažas dienas pirms stāšanās amatā.

"Es runāju par brīvās pasaules aizsardzību," viņš piebilda. "Jums visapkārt ir Ķīnas kuģi. Jums visapkārt ir Krievijas kuģi. Mēs to nepieļausim."

Grenlande ir bagāta ar minerālu un naftas atradnēm

Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni kvadrātkilometi, gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Grenlandes galējais ziemeļu punkts atrodas Kafeklubenas salā, kas tiek uzskatīta arī par pasaules sauszemes galējo ziemeļu punktu.

Grenlandes premjerministrs Mūte Egede vairākkārt ir uzsvēris, ka salas iedzīvotāji vēlas neatkarību, nevis ASV vai Dānijas pilsonību. Taču viņš ir paudis atzinību ASV biznesa interesēm ieguves rūpniecībā un tūrismā.

Fredriksena pagājušajā nedēļā tikās ar lielo Dānijas uzņēmumu, tostarp "Novo Nordisk" un "Carlsberg", vadītājiem, lai apspriestu Trampa draudus, tostarp iespējamos tarifus pret viņas valsti.

Sarunas dienā viņa Dānijas TV2 sacīja: "Nav šaubu, ka interese par Grenlandi ir liela. Balstoties uz sarunu, kas man bija šodien, nav pamata uzskatīt, ka tai vajadzētu būt mazākai par to, ko esam dzirdējuši publiskajās debatēs."