Kamēr Tramps kāro nopirkt Grenlandi, tā apsver iespēju atdalīties no Dānijas
Dānijai piederošās Grenlandes premjerministrs paziņojis par milzīgās Arktiskās salas iemītnieku vēlēšanos kļūt par neatkarīgas valsts iedzīvotājiem.
“Tagad ir pienācis laiks mūsu valstij spert nākamo soli,” paziņojis Grenlandes premjerministrs Mūte Egede, liekot noprast par 2025. gadā iecerēto referendumu. Jaungada uzrunā viņš aicināja censties panākt neatkarību no Dānijas un noņemt koloniālisma “važas”. Egede vada Grenlandi kopš 2021. gada un pārstāv uz neatkarību orientēto Tautas kopienas (IA) partiju.
Viņš paziņoja, ka Dānijas attiecības ar Grenlandi nav radījušas "pilnīgu vienlīdzību" un sala ir pelnījusi pati sevi pārstāvēt pasaulē. “Mūsu sadarbība ar citām valstīm un mūsu tirdzniecības attiecības nevar turpināties tikai caur Dāniju,” viņš sacīja.
Kopš 1814. gada Grenlande pieder Dānijai, to pilnībā integrējot karalistes sastāvā saskaņā ar 1953. gada konstitūciju, kas Grenlandes iedzīvotājus padarīja par Dānijas pilsoņiem. 1979. gada referendumā grenlandieši nobalsoja par salas pašpārvaldi ar savu parlamentu, kamēr Dānija saglabā kontroli pār Grenlandes ārpolitiku un aizsardzību.
Egedes paziņojums izskanējis pavisam drīz pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtoti paustās vēlmes nopirkt Grenlandi no Dānijas, ko viņš jau bija paudis savas pirmās prezidentūras laikā no 2017. līdz 2021. gadam, šoreiz uzsverot, ka Grenlandes iegūšana ASV ir “absolūta nepieciešamība”. Tramps jau 2019. gadā izteicās par iespējamo Grenlandes iegādi, izraisot Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas asu reakciju, šo ideju nodēvējot par "absurdu" — to Tramps uztvēra kā apvainojumu un atcēla savu valsts vizīti Dānijā.
Saskaņā ar 2009. gada vienošanos ar Dāniju Grenlande var pasludināt neatkarību tikai pēc veiksmīga referenduma, un Egede devis mājienu, ka to varētu rīkot vienlaikus ar salā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām aprīlī, vēsta “Politico”. Tiesa, alkām pēc neatkarības pretī ir ekonomiskā atkarība — kaut gan Grenlandē ir bagātīgi minerālu resursi, tā ir atkarīga no ievērojamas Dānijas finansiālās palīdzības, ik gadu saņemot ap 500 miljoniem eiro subsīdijās.
Jauns.lv jau vēstīja, ka pēc Trampa izteikumiem par Grenlandes pirkšanu Dānija nolēma strauji palielināt militāros izdevumus salas aizsardzībai, un Dānijas aizsardzības ministrs Troels Lunds Poulsens paziņoja, ka šis finansējums būs “divciparu miljardu apmērā” kronās jeb vismaz 1,5 miljardi ASV dolāru (1,44 miljardi eiro). Savukārt Mūte Egede par Trampa ideju izteicās lakoniski: “Mēs nepārdodamies un nepārdosimies.”
Dānijas autonomā teritorija Grenlande ir stratēģiski svarīga ASV, tur atrodas liela amerikāņu kosmiskā bāze, tā atrodas īsākajā ceļā no Ziemeļamerikas uz Eiropu, turklāt Grenlandē ir bagātīgi minerālu un naftas resursi.
Tramps nebūt nav pirmais ASV prezidents, kurš apsvēris Grenlandes iegādi; jau 1860. gados tas notika prezidenta Endrū Džonsona administrācijas laikā, kad 1867. gadā valsts sekretārs Viljams Sjūards izskatīja iespēju iegādāties ne vien Grenlandi, bet arī Islandi, taču pretestība ASV Kongresā pielika punktu šai idejai. 1946. gadā ASV piedāvāja Dānijai nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, taču piedāvājums tika noraidīts.
2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Donalds Tramps atgriezīsies Baltajā namā 20. janvārī, nomainot līdzšinējo prezidentu Džo Baidenu.
