ASV prezidents atsakās piedalīties plānotajā inaugurācijas dienā, viceprezidents iereibis nodod zvērestu - savādi un amizanti fakti Baltā nama jauno saimnieku inaugurācijā

Ne vienmēr inaugurācija notikusi 20. janvārī un ne vienmēr Vašingtonā

Mūsdienās ir zināms, ka ASV prezidenta inaugurācija notiek 20. janvārī, taču tā ir tikai nepilnu gadsimtu. Līdz ASV Konstitūcijas 12. grozījumam 1933. gadā inaugurācija bija paredzēta martā, taču arī šeit gadījās aizķeršanās. 1788. gada 13. septembrī Kontinentālais kongress noteica 4. martu par prezidenta inaugurācijas dienu, tomēr ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons sava amata zvērestu nodeva tikai 1789. gada 30. aprīlī. Izrādījās, ka Kongress nebija paspējis savlaikus saskaitīt Elektoru kolēģijas balsis, un inaugurācija tika atlikta, lai Vašingtons spētu atbraukt no savas mājvietas Virdžīnijas štatā uz toreizējo ASV galvaspilsētu Ņujorku — galu galā, tolaik vēl nebija ne aviosatiksmes, ne pat dzelzceļa satiksmes, un lielos attālumus nācās mērot jāšus.

Pirmais ASV prezidents, kurš amata zvērestu nodeva 20. janvārī, bija Franklins Delano Rūzvelts, otro reizi stājoties prezidenta amatā 1937. gadā. Starp citu, ASV Konstitūcijas labojums, kas aizliedz kandidēt uz prezidenta amatu vairāk nekā 2 reizes, tika pieņemts tieši Rūzvelta dēļ, jo viņš pamanījās uzvarēt prezidenta vēlēšanās četras reizes pēc kārtas, pēdējo reizi nepilnu pusgadu pirms savas nāves 1945. gada 12. aprīlī.

Ne vienmēr inaugurācija notikusi Vašingtonā, jo pirms tam ASV galvaspilsēta bija Ņujorkā un Filadelfijā, līdz 1790. gadā Kongress nolēma par valsts galvaspilsētu noteikt topošo pilsētu starp Filadelfiju un Ņujorku, kura tika nosaukta par godu Džordžam Vašingtonam. Pirmo reizi Kongress sapulcējās Vašingtonā 1800. gadā gadu pēc pirmā prezidenta nāves. Interesanti, ka Vašingtons ir vienīgais prezidents, kura inaugurācija notikusi divās galvaspilsētās — 1789. gadā Ņujorkā un 1793. gadā Filadelfijā. Vēl daži citi prezidenti amata zvērestu nodevuši citur: viceprezidents Teodors Rūzvelts 1901. gada 14. septembrī to izdarīja Bufalo pilsētā pēc prezidenta Viljama Makinlija nāves no atentātā gūtā ievainojuma, viceprezidents Kalvins Kūlidžs to izdarīja 1923. gada 3. augustā savās mājās Vermontas štatā pēc prezidenta Vorena Hārdinga nāves, bet viceprezidents Lindons Džonsons to izdarīja 1963. gada 22. novembrī “Air Force One” lidmašīnā Teksasas štata Dalasā pēc prezidenta Džona Kenedija noslepkavošanas.

Prezidenti mēdza apvainoties par zaudējumu vēlēšanās un ignorēt pēcteču inaugurāciju

Donalds Tramps 2017. gadā nebūt nebija pirmais ASV prezidents, kurš nolēma uzmest lūpu un demonstratīvi neierasties uz sava pēcteča, šajā gadījumā Džo Baidena inaugurāciju. Līdzīgs konflikts notika jau pašā ASV rītausmā, kad kādreizējie ilggadējie draugi un sabiedrotie Džons Adamss un Tomass Džefersons pēc Vašingtona atteikšanās kandidēt uz trešo pilnvaru laiku kļuva par nikniem sāncenšiem. 1797. gadā vēlēšanās uzvarēja Adamss, kļūstot par ASV otro prezidentu, taču pēc četriem gadiem par prezidentu kļuva Džefersons, un Adamss dažas stundas pirms inaugurācijas ceremonijas pameta Vašingtonu un atgriezās savā fermā Masačūsetsas štatā. Tiesa, mūža nogalē abi atkal kļuva par tuviem cilvēkiem un 15 gadus intensīvi sarakstījās, līdz ar dažu stundu starpību abi nomira vienā dienā, ASV Neatkarības dienā 1826. gada 4. jūlijā.

Ironiski, bet tēva pēdās gāja ASV sestais prezidents Džons Kvinsijs Adamss, kurš nolēma ignorēt sava pēcteča Endrū Džeksona inaugurāciju 1829. gada 4. martā. Starp citu, Adamsi bija viens no diviem tēva un dēla tandēmiem ASV prezidenta amatā, otrais bija 41. prezidents Džordžs Herberts Vokers Bušs (1989-1993) un 43. prezidents Džordžs Vokers Bušs (2001-2009).

Pārējie divi prezidenti, kuri pirms Trampa nolēma ignorēt savu pēcteču inaugurāciju, bija Martins van Burens, kurš neieradās uz Viljama Henrija Harisona inaugurāciju 1841. gadā (tiesa, šeit runa nebija par savstarpēju nepatiku, bet van Burena dēla smago slimību), kā arī Endrū Džonsons (par viņa skandālu nedaudz vēlāk), kurš 1869. gadā nolēma nepagodināt Ulisu Grāntu. Vēl jāpiebilst, ka Ričards Niksons, kurš Votergeitas skandāla rezultātā kļuva par vienīgo ASV prezidentu, kurš pats atkāpās no amata, 1974. gadā nepiedalījās sava viceprezidenta Džeralda Forda prezidenta zvēresta nodošanas ceremonijā.

Liktenīgā inaugurācijas diena, kurai seko garākā runa un īsākā prezidentūra ASV vēsturē

1841. gada 4. martā jaunievēlētais prezidents Viljams Henrijs Harisons teica visgarāko runu (8445 vārdi!), uzstājoties gandrīz divas stundas. Salīdzinājumam, visīsāko runu teica Vašingtons 1793. gadā (nieka 135 vārdi). Harisona inaugurācija notika aukstā, vējainā laikā, bet viņš bija bez mēteļa un cepures. Drīz pēc tam viņš devās pastaigā lietusgāzes laikā, saaukstējās un saķēra plaušu karsoni, ko savulaik uzskatīja par cēloni viņa nāvei 1841. gada 4. aprīlī. Tiesa, 2014. gadā Džeina Makhjū un Filips Makovjaks publicēja pētījumu izdevumā “Clinical Infectious Diseases”, norādot, ka Baltā nama ūdensapgādes sistēma nebija nošķirta no pilsētas kanalizācijas, un, visticamāk, viņš miris no vēdertīfa izraisītā septiskā šoka. Jebkurā gadījumā Harisona prezidentūra bija rekordīsa — nieka 31 dienu.

Interesanti, ka 1989. gada 20. janvārī, kad 40. prezidents Ronalds Reigans atstāja Balto namu, viņš pārtrauca vairāk nekā gadsimtu ilgušo bēdīgo tradīciju, kad ik pēc 20 gadiem — no 1840. līdz 1960. gadam — ievēlētie ASV prezidenti šķiras no dzīvības savā amatā. Vēl vairāk, pats 1980. gadā ievēlētais Reigans knapi izspruka no līdzīga likteņa 1981. gada 30. martā, kad viņu mēģināja nošaut prātā jukušais Džons Hinklijs jaunākais, kurš šādi centās izpelnīties toreiz pavisam jauniņās aktrises Džodijas Fosteres uzmanību.

Tik tiešām, 1840. gadā ievēlētais Harisons nomira 1841. gadā, 1860. gadā ievēlētais Abrahams Linkolns tika nošauts 1865. gadā, 1880. gadā ievēlētais Džeimss Garfīlds tika nāvīgi ievainots atentātā 1881. gadā, 1900. gadā ievēlētais Viljams Makinlijs tika nāvīgi ievainots atentātā 1901. gadā, 1920. gadā ievēlētais Vorens Hārdings nomira ar sirdslēkmi 1923. gadā, 1940. gadā (trešo reizi) ievēlētais Franklins Rūzvelts nomira 1945. gadā savas ceturtās prezidentūras laikā, bet 1960. gadā ievēlētais Džons Kenedijs tika nošauts 1963. gadā.

Jāpiebilst, ka Reigans, kādreiz būdams aktieris, nezaudēja aukstasinību un humora izjūtu arī 1987. gadā, kad uzrunas laikā Rietumberlīnē pēkšņi uzsprāga balons ar šāvienam līdzīgu paukšķi. “Netrāpīja!” vienā mierā atteica Reigans, izraisot klātesošo sajūsmu.

Prezidents, kurš atteicās piedalīties savā inaugurācijas ceremonijā

1849. gada 4. marts bija svētdienā, taču jaunievēlētais 12. prezidents Zaharijs Teilors atteicās šajā dienā nodot zvērestu, jo stingri ievēroja “svēto dienu Sabatu”, tādēļ inaugurāciju pārcēla uz nākamo dienu. Tomēr, tā kā iepriekšējā prezidenta Džeimsa Polka pilnvaras noslēdzās 4. martā, “pagaidu prezidenta” funkcijas uz vienu dienu nācās pildīt Misūri senatoram Deividam Raisam Ačisonam, un šis fakts pat norādīts uz viņa kapa plāksnes Misūri štata Pletsburgas kapsētā: “Savienoto Valstu prezidents uz vienu dienu”.

Tik svinīgā dienā “kunga prātā”

Kad 1865. gadā Endrū Džonsons tika inaugurēts par ASV viceprezidentu kopā ar prezidentu Abrahamu Linkolnu, viņš bija, maigi izsakoties, žvingulī, šokējot apkārtējos. Par šāda stāvokļa iemeslu ir dažādas versijas. Vieni avoti norāda, ka tālajā ceļā Tenesī štata Našvilas uz Vašingtonu Džonsons bija slims, bet citi norāda, ka iepriekšējā vakarā viņš bija piedalījies sev par godu sarīkotajā ballītē, kur pamatīgi ielēja aiz krāgas. 4. marta inaugurācijas rītā ciešot no paģirām, viņš palūdza viskiju un nonāca tādā kondīcijā, ka knapi spēja nošļupstēt amata zvērestu Linkolna, Kongresa un saaicināto viesu klātbūtnē. Pavisam drīz, jau 15. aprīlī viņš kļuva par ASV 17. prezidentu pēc Linkolna noslepkavošanas Vašingtonas teātrī.

Tik stindzinošs sals, ka ballē esot sasalis pat šampanietis

Džonsona pēcteča Ulisa Grānta inaugurācija 1873. gada 4. martā, uzsākot viņa otro pilnvaru laiku, notika tik stindzinošā salā, ka vēlāk ballē nosalušajiem viesiem nācās saskarties ar skarbo situāciju, kad strauji atdzisa pasniegtie ēdieni, bet daži viesi apgalvojuši, ka svinībām paredzētais šampanietis pat esot sasalis. Kopā ar balles viesiem sala arī daudzie kanārijputniņi, kuru krātiņi bija sagādāti svinīgajam pasākumam, lai viņi ar savām dziesmām izklaidētu svinību viesus. “Lielas cerības tika liktas uz balles zālei nodrošināto kanārijputniņu armijas dzīvespriecīgo mūziku, taču viņiem bija pārāk auksti, lai dziedātu. Ik pa laikam kādu grupiņu aizrāva orķestra mūzika un tā sāka dziedāt dzīvespriecīgu dziesmiņu, taču temperatūra nebija piemērota viņu rīklēm, un drīz viņi pārtrauca dziedāt, satinās kamoliņā, paslēpa knābjus un kājiņas zem spalvām, lai sasildītos,” toreiz vēstīja izdevums “Star”.

Gaisa temperatūra toreiz nokritās līdz -9 grādiem, bet “sajūtu temperatūra” bija vēl zemāka, -15 grādi, un tā bija visaukstākā inaugurācija līdz 1985. gadam, kad Reigana otrā pilnvaru laika zvērestu nācās nodot Kongresa telpās, jo ārā bija -14 grādi. Trampa iekštelpu inaugurācija būs otrā.

Cilvēks, kurš gan nodevis prezidenta zvērestu, gan to pieņēmis

Viljams Hovards Tafts (1857-1930) iekļuvis ASV vēsturē, kā vienīgā persona, kas gan nodevusi, gan pieņēmusi ASV prezidenta zvērestu. 1909. gada 4. martā Tafts kļuva par ASV 27. prezidentu, taču pēc savu pilnvaru beigām viņš kļuva par ASV Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš pieņēma Kalvina Kūlidža (1925. gadā) un Herberta Hūvera (1929. gadā) zvērestus. Vienlaikus Tafts ir arī vissmagākais prezidents, kurš svēra līdz pat 154 kilogramiem, un pēdējais prezidents ar ūsām vai bārdu — visi turpmākie bija gludi skūti.

Vienīgais prezidents pirms Trampa, kurš spēja atgriezties Baltajā namā

Līdz pagājušā gada prezidenta vēlēšanām ASV vēsturē bija tikai viens cilvēks, kuram valsts prezidentu sarakstā ir divi kārtas numuri. Grovers Klīvlends (1837-1908) bija ASV 22. un 24. prezidents, nokļūstot Baltajā namā 1885. gadā un pēc Bendžamina Harisona atgriežoties tajā 1893. gadā. Tagad arī Donalds Tramps var lepoties ar diviem kārtas numuriem, pēc inaugurācijas viņš kļūs ne tikai par 45., bet arī 47. prezidentu. Viņa priekštecim, līdz šim visu laiku vecākajam prezidentam Džo Baidenam noliekot pilnvaras, Tramps ir kļuvis par visu laiku vecāko ievēlēto prezidentu.

Šādi viņš turpina bēdīgi slaveno tradīciju, jau trešajās vēlēšanās pēc kārtas uzvarētāju godā nokļūstot aizvien vecākam cilvēkam. Pirmo reizi 2017. gadā Tramps nodeva amata zvērestu 70 gadu vecumā, 2021. gadā Džo Baidens stājās pie ASV stūres 78 gadu vecumā, un nu Tramps tiks inaugurēts 78 gadu vecumā sešus mēnešus pirms 79. dzimšanas dienas.

Vēl interesantāk, Tramps abas reizes pieveicis vienīgās sievietes, kuras vēlēšanās pretendējušas uz Balto namu — vispirms toreizējo valsts sekretāri Hilariju Klintoni (kura uzvaras gadījumā būtu ne tikai pirmā sieviete, bet arī pirmā vīra un sievas tandēma pārstāve Baltajā namā pēc Bila Klintona (1993-2001)), pēc tam pirmo sievieti viceprezidenti Kamalu Harisu.