77 cilvēku slepkava Anderss Bērings-Breivīks paliks cietumā, uz galvas izskūtie "Z" burti nepalīdzēja
77 cilvēku slepkava Anderss Bērings-Breivīks, kurš neslēpj savus nacistiskos uzskatus un atbalsta krievu "denacifikatoru" zvērības Ukrainā, paliks cietumā. Norvēģijas tiesa noraidījusu viņa lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu.
Fjotolf/Anders Behring Breivik er sprøere enn et frysetørket knekkebrød. Spørsmålet er bare hvor lang tid det tar før norske myndigheter innrømmer at tilregnelighetsdommen fra 2012 er en farse. https://t.co/98GdW7CF5O
— Fjordman (@Fjordman1) November 19, 2024
Tiesā Bērings-Breivīks žēlojās, ka vieninieka kamerā pasliktinājusies viņa psihiskā veselība. Tas viņam netraucēja uz tiesu ierasties, izskuvušam galvas abās pusēs "Z" burtus, lai atbalstītu ne tikai krievu okupantu zvērības Ukrainā, bet arī slavinātu Irānu un Ziemeļkoreju.
Tiesas norīkotā psihiatru grupa gan secinājusi, ka Bērings-Breivīks joprojām rada draudus sabiedrībai, un viņa atbrīvošana nav pieļaujama. Bēringa-Breivīka advokāti paziņoja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs.
Tiesā Bērings-Breivīks uzstājās ar runu, paužot atbalstu Krievijai, Irānai, Ķīnai un Ziemeļkorejai, bet noslēgumā paziņoja, ka nenožēlo savus pastrādātos noziegumus, apgalvojot, ka "22. jūlijs bija nepieciešams", savukārt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu viņš nodēvēja par "eiropiešu galveno globālo aizstāvi". Iepriekšējos gados Bērings-Breivīks tiesā nekautrējās demonstrēt nacistu sveicienu un paust nožēlu, ka nepaspēja nogalināt vēl vairāk.
2011. gada 22. jūlijā Bērings-Breivīks pastrādāja divus teroraktus, kuros dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā centriski kreisās Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus. Tiesa piesprieda viņam Norvēģijā maksimālo iespējamo sodu — 21 gada ieslodzījumu, taču ar iespēju to pagarināt.
Šā gada 15. februārī Bērings-Breivīks zaudēja tiesas prāvā par sava ieslodzījuma apstākļiem. Toreiz viņš jau trešo reizi bija iesūdzējis tiesā Norvēģijas valsti, pieprasot uzlabot savus ieslodzījuma apstākļus, tos nodēvējot par 'necilvēcīgiem". Līdzīgas prasības bija izskatītas 2016. un 2022. gadā, taču Breivīka prasības netika apmierinātas. Slepkava prasībā tiesai apgalvoja, ka kopš 2012.gada atrodas izolācijā no citiem cilvēkiem un tas esot uzskatāms ar necilvēcīgu sodu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē.
2022. gadā Bēringu-Breivīku pārveda uz Ringerikes cietumu, kur viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Bēringa-Breivīka lietošanā ir divi televizori. Viņam ir pieejama sporta zāle.
