"Varēsiet izdzīvot 72 stundas?" Eiropas valstu iedzīvotājus sagatavo karam

Par to, kā Eiropas valstu varas iestādes sagatavo iedzīvotājus iespējamam karam un citām krīzēm, pastāstīja laikraksts "The Guardian".

Brošūras un citus informatīvos produktus par to, kā rīkoties ārkārtas situācijas un kara gadījumā, nākušas klajā Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Vācijas varas iestādes, teikts rakstā.

"Mēs dzīvojam nestabilitātes laikos. Pašlaik mūsu pasaules nostūrī notiek bruņoti konflikti. Terorisms, kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas tiek izmantotas graujošai darbībai un ietekmei uz mums," teikts zviedru brošūrā krīzes vai kara gadījumam. Vispārēja gatavība ir ārkārtīgi svarīga gadījumā, ja Zviedrija tiks pakļauta uzbrukumam, un "katram ir jādod savs ieguldījums Zviedrijas neatkarības - un mūsu demokrātijas - aizstāvēšanā", piebilda vadības autori.

Kā norāda "The Guardian", Zviedrijas varas iestādes jau sen laiž klajā šādas rokasgrāmatas - vienu no pirmajām publicēja Otrā pasaules kara laikā. Atjaunotajā brošūrā, kas iedzīvotājiem tika izsūtīta 18. novembrī, cita starpā stāstīts par apziņošanas sistēmām, bumbu patvertnēm, digitālo drošību un to, kā lietot tualeti, ja nav ūdens. Varasiestādes ieteica Zviedrijas iedzīvotājiem izveidot ūdens krājumus un katru gadu pārbaudīt, vai tas ir derīgs dzeršanai, apgādāties ar segām, siltām drēbēm un siltuma avotiem, lielu daudzumu ātrās gatavošanas ēdiena, kā arī radio uz baterijām.

Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāts līdzīgu vadību izplatījis starp 2,6 miljoniem mājsaimniecību. Tajā norādīts, ka "mēs dzīvojam arvien nemierīgākā pasaulē", kuru ietekmē klimata pārmaiņas, digitālie draudi, bet "sliktākajā gadījumā - karadarbība".

Norvēģijas varas iestādes iesaka iedzīvotājiem iegūt vismaz nedēļu ilgu produktu krājumu, tostarp maizes, konservus, enerģētiskos batoniņus, sausos augļus, šokolādi, medu, cepumus un riekstus. Tāpat norvēģiem iesaka iegādāties nepieciešamās zāles - tostarp joda tabletes "kodolincidenta" gadījumam - un, tāpat kā Zviedrijai, sagādāt vairākas bankas kartes, bet mājās turēt skaidru naudu.

Somijas varas iestādes tiešsaistes rokasgrāmatā "sagatavošanās incidentiem un krīzēm" sniegušas ieteikumus veselam jautājumu sarakstam - sākot ar ūdens un interneta atslēgšanu un beidzot ar mežu ugunsgrēkiem un "ilgtermiņa krīzēm, piemēram, militāru konfliktu". Atsevišķā mājas lapā aprakstīts, kā iedzīvotājiem sagatavot sevi un savas mājas, lai ārkārtas situācijas gadījumā noturētos trīs diennaktis. Uz tā paša resursa Somijas iedzīvotājiem tiek piedāvāts veikt testu ar nosaukumu "Vai varēsiet izdzīvot 72 stundu laikā?".

Vācijas varas iestādes koncentrējušas spēkus, lai palielinātu patvēruma vietu skaitu, kad atklājies, ka valstī ar vairāk nekā 84 miljoniem iedzīvotāju ir mazāk nekā 600 patvērumu, kas spēj uzņemt tikai 480 tūkstošus cilvēku, atsaucoties uz oficiālajiem vērtējumiem, raksta "The Guardian".

Lielākā daļa aukstā kara laika slēptuvju tika demontētas, un tagad Vācija palaidusi nacionālo plānu jaunu celtniecībai, kā arī pielikuma izstrādi, kas palīdzētu atrast tuvāko patvērumu uzbrukuma gadījumā. Varas iestādes meklē jebkādas būves, kas varētu tikt izmantotas kā slēptuves, tostarp metro stacijas un valsts iestāžu pagrabi.

Vācijas iedzīvotāji aicināti šim nolūkam pielāgot pagrabus, garāžas, palīgtelpas vai atjaunot vecos bunkurus, bet apbūvētāji gatavojas uzlikt par pienākumu būvēt patvērumus jaunajās mājās, kā to jau izdarījusi Polija.

Latvijas Aizsardzības ministrija 2024. gadā arī atjaunoja rokasgrāmatu iedzīvotājiem par to, ko darīt ārkārtas situācijas gadījumā, kā arī laida klajā brošūru "Kā rīkoties kara gadījumā". Pēdējā cita starpā apkopoti ieteikumi, ko darīt apšaudes gadījumā un kā savā mājā sagatavot patvērumu. Veidojot brošūru, kā tiek apgalvots, ņemta vērā "Ukrainas pieredze cīņā pret Krievijas agresiju kopš 2014. gada", raksta "Meduza".