Imigrantu skaita pieaugums Lielbritānijas vadošajiem politiķiem liek izteikt skaļus paziņojumus
Jaunais imigrantu skaita novērtējums, ko 28. novembrī publicēja Lielbritānijas Nacionālās statistikas birojs, valsts vadošajiem politiķiem, sākot ar premjerministru, licis izteikt skaļus paziņojumus un sniegt preses konferences.
Noskaidrots, ka pēdējo divu trīs gadu laikā Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pieaug uz iebraucēju rēķina gandrīz par miljonu cilvēku gadā, vēsta BBC.
Nacionālās statistikas birojs paziņojis, ka pārskatījis savu vērtējumu par migrācijas saldo, proti, starpību starp iebraukušajiem un aizbraukušajiem, un tagad uzskata, ka no 2022. gada jūnija līdz 2023. gada jūnijam šis saldo bija 906 tūkstoši cilvēku. Lielbritānijā ieradušies aptuveni 1,3 miljoni cilvēku, aizbraukuši - 414 tūkstoši.
Nākamajā gadā, no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada jūnijam, saldo, kā tagad uzskata Nacionālās statistikas birojs, izrādījās mazāks - 728 tūkstoši, taču arī šis vērtējums varētu tikt vēlāk pārskatīts uz paaugstinājuma pusi.
2016. gadā, pirms referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības, breksita kustības līderi skaidroja līdzpilsoņiem, ka viņiem nepieciešams "atgūt kontroli", tostarp robežu kontroli - paredzot, ka izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ļaus samazināt imigrāciju.
Tiesa, Lielbritānija faktiski pat ES sastāvā šo kontroli nekad nav zaudējusi, jo nav ietilpusi Šengenas zonā (lai gan pieņēmusi darbiniekus no vairākuma Eiropas Savienības dalībvalstu).
Gan pirms, gan pēc breksita referenduma valdošās konservatīvās partijas vadošās figūras regulāri solīja vēlētājiem samazināt uz Lielbritāniju pārceļošo ārzemnieku skaitu, kas tajos gados, pēc Nacionālās statistikas biroja un Iekšlietu ministrijas aptuvenām aplēsēm, svārstījās ap 200 līdz 300 tūkstošiem gadā. Un tagad, pēc breksita un koronavīrusa ierobežojumu beigšanās, ES pilsoņus, kuri zaudēja tiesības brīvi apmesties Lielbritānijā, aizstāja iebraucēji no tālākām zemēm.
Nacionālās statistikas birojs lēš, ka praktiski visi imigranti 2023. - 2024. gadā ieradušies no Āzijas un Āfrikas. No Indijas pārcēlās 240 tūkstoši, no Nigērijas - 120 tūkstoši, no Pakistānas - 101 tūkstotis, no Ķīnas - 78 tūkstoši.
Nelegālie imigranti, par kuriem visbiežāk runā politiķi un prese, veido tikai nelielu daļu no kopējā ieceļojušo skaita - lai gan to ir diezgan daudz: pēc britu varas iestāžu sniegtās informācijas, patlaban atbildi uz patvēruma lūgumu gaida aptuveni 130 tūkstoši cilvēku.
No 2019. gada līdz 2022. gada septembrim Lielbritānijas valdību vadīja viens no breksita līderiem, Boriss Džonsons. Pēc tam premjera amatā pabija konservatīvie Liza Trasa un Rišī Sunaks, kuri arī iestājās par breksitu.
Leiboristu partija, kas pie varas nāca tikai šovasar, apsūdzēja konservatīvos, ka viņi imigrācijas jautājumā nemitīgi krāpuši līdzpilsoņus un pārāk vienkāršojuši iebraukšanu valstī.
"Iepriekšējās valdības veica eksperimentu ar nosaukumu "Atvērtās robežas" [..] reizi pa reizei Konservatīvā partija solīja šos rādītājus samazināt, un reizi pa reizei viņus panāca šāda mēroga izgāšanās [..] - tā nav vienkārša neveiksme, tā ir citas kategorijas izgāšanās. Tas darīts tīši, nevis nejauši," ceturtdien, sasaucot preses konferenci Dauningstrītā, paziņoja premjerministrs Kīrs Stārmers.
Stārmers sacīja, ka gandrīz miljons pieauguma gadā ir par daudz. Par cik tieši daudz, to viņš neprecizēja, lai gan žurnālisti lūdza to komentēt. Arī Lielbritānijas iekšlietu ministre Iveta Kūpere paziņojusi, ka migrācijas saldo jāsamazina.
"Piecu gadu laikā neto migrācija ir pieaugusi gandrīz piecas reizes, līdz rekordlielam skaitam," pauda Kūpere, vienlaikus norādot, ka britu darba devēji ir ieslīguši pārāk lielā atkarībā no ārvalstu darbaspēka.
