Putins paudis gatavību ar Trampu apspriest "Ukrainas miera plānu", tomēr viņa prasības nav mainījušās

Jauns.lv jau vēstīja, ka dienu pirms Ukrainas miera samita, 14. jūnijā, Vladimirs Putins nāca klajā ar savu "miera plānu", kas paredz Ukrainas atteikšanos no pievienošanos NATO, dalībvalstu sankciju atcelšanu Krievijai un piecu Krievijas apgabalu - Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas un Krimas okupāciju. Saskaņā ar mediju "Reuters" Putina līdgaitnieki atklājuši, ka agresorvalsts vadītājs gatavs ar Donaldu Trampu uzsākt "Ukrainas miera sarunas", tomēr pēc viņu paustā izriet, ka Putina neiespējamās prasības nav mainījušās.

Saskaņā ar Krievijas amatpersonu sacīto Putins vēl aizvien uzstāj, ka vēlas paturēt Ukrainas teritorijas un pieprasa Kijivai atteikties no NATO ambīcijām. Viņi norāda, ka Krievijas autoratīvais līderis varētu piekrist apturēt savu iebrukumu, konfliktu iesaldējot gar pašreizējām frontes līnijām, pievienojot Krievijas teritorijām Doņecku, Luhansku, Zaporižju un Hersonu. Tāpat amatpersonas norāda, ka Krievija varētu apsvērt atkāpšanos no no mazākām teritorijām Harkivas un Mikolajivas apgabalos. Neievērojot Krievijas uzstādījumus, Krievija esot gatava karadarbību turpināt. 

Tāpat amatpersonas, atsaucoties uz Stambulā 2022. gada aprīlī apspriesto vienošanās projektu, norādījušas, ka Ukrainai būtu jāievēro "neitralitāte" un jāatsakās no savas vēlmes iestāties NATO, pret ko Krievija tai sniegtu "zināmas drošības garantijas". Tiesa, Stambulas vienošanās projektā netika apspriesti mehānismi, kas sniegtu Ukrainai jebkādas drošības garantijas nākotnē, un pasargātu valsti no turpmākiem Krievijas kara draudiem.

Līdz ar amatpersonu sacīto izriet, ka Krievijas ieskatā miera sarunas ar Donaldu Trampu paredzētu to, ka ASV prezidents bezierunu ceļā pakļautos jau šī gada 14. jūnijā Putina piedāvātajam "miera plānam". Pretrunīgi vērtētais Vācijas kanclers Olafs Šolcs 26. jūnijā norādīja, ka "pēc šāda plāna īstenošanas Ukrainas valsts neizdzīvos un no tā nevar izaugt ilgstošs miers Eiropā". Ikviens, kas tic, ka Ukrainas valsts šajā risinājumā izdzīvos un ka no tā izaugs ilgstošs miers Eiropā, droši vien pārāk daudz skatās [telekanālu] "Russia Today"," teica Šolcs.

Lai gan vēl ir tālu līdz galējā lēmuma pieņemšanai un izvēli izdarīs pats Tramps, viņa komandas pārstāvji jau iepriekš medijiem pauduši, līdzīgu retoriku atsevišķos jautājumos. Piemēram, viceprezidenta amatā ievēlētais Džei Dī Venss septembrī medijiem pauda ideju par iespēju izveidot Ukrainā demilitarizētu zonu.

Jau ziņots, ka šī gada Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī Augstākajā Radā prezentēja savu "uzvaras plānu" Krievijas - Ukrainas karā, kas paredz taisnīga miera panākšanu. Tas ietver  četrus punktus - aizsardzību, atturēšanu, stratēģiski ekonomisko potenciālu un pēckara laiku. Otrdien, 19. novembrī, Eiropas Parlaments rīkoja ārkārtas plenārsēdi ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, atzīmējot 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Atklājot sēdi, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola teica, ka Parlaments turpinās atbalstīt Ukrainu “tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, līdz Ukraina būs brīva, un valdīs īsts miers.” Savukārt Ukrainas prezidents savā uzrunā pateicās ES par tās pastāvīgo atbalstu un teica, ka Ukrainai, visai Eiropai un mūsu partneriem Amerikā un visā pasaulē ir izdevies ne tikai “neļaut Putinam pārņemt Ukrainu”, bet arī aizstāvēt visu Eiropas valstu brīvību. “Putins joprojām ir vājāks par Eiropas vienoto spēku. Es aicinu jūs to neaizmirst, un tāpat neaizmirst, cik daudz Eiropa spēj sasniegt. Mēs noteikti varam spiest Krieviju uz taisnīgu mieru. Miers ir tas, ko mēs vēlamies visvairāk,” viņš sacīja.