1,5 miljonus dolāru vērts banāns? Trampa uzvara varētu palīdzēt to īstenot jau šonedēļ

Šonedēļ lielākajos mākslas izsoļu namos – “Sotheby’s”, “Phillips” un “Christie’s” – prognozē, ka ieņēmumi pārsniegs 1 miljardu dolāru. Starp izcilākajiem darbiem, kurus plāno pārdot, izceļas Maurīcio Katelāna (Maurizio Cattelan) mākslas darbs “Komiķis” (banāns, kas pielīmēts pie sienas ar līmlenti), Endija Vorhola (Andy Warhol) “Ņujorkas debesskrāpji” un Renē Magrita (René Magritte) “Gaismas impērija”, ko “Christie’s” izsolē varētu tikt pārdots par vismaz 95 miljoniem dolāru.

Turklāt pārdošanas rezultāti varētu uzskatāmi atspoguļot, kā turīgie vērtē pašreizējo un nākotnes ekonomikas stāvokli, īpaši pēc tam, kad pirms dažām nedēļām par nākamo ASV prezidentu tika ievēlēts Donalds Tramps.

“AWG Art Advisory” dibinātājs un Profesionālo mākslas padomdevēju asociācijas prezidents Alekss Glaubers (Alex Glauber) telekanālam “CNN” sacīja, ka Trampa uzvara, visticamāk, “atgriezīs tirgū zināmu enerģiju un impulsu”. Viņš uzsvēra, ka daudzi no bijušā prezidenta pirmā pilnvaru termiņa politikas pasākumiem veicināja turīgāko sabiedrības slāņu labklājības pieaugumu, tieši to klientu, kuri plāno iepirkties gaidāmajās mākslas izsolēs.

Saskaņā ar “Art Basel” un “UBS Art Market Report” datiem, vidējā summa, ko 2023. gadā par mākslu iztērēja augstākā ienākumu slāņa privātpersonas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 32%. Tomēr topošā Trampa administrācija ir uzsvērusi, ka tiks piedāvāti nodokļu atvieglojumi, kas varētu veicināt tirgus "atdzīvināšanos".

Trampa pirmās administrācijas laikā pieņemtie nodokļu atvieglojumi vairs nebūs spēkā 2025. gadā, taču viņš varētu tos pagarināt savas otrās prezidentūras laikā. Jau tagad spekulatīvie aktīvi, piemēram, kriptovalūta, ir strauji pieauguši, pateicoties cerībām uz Trampa labvēlīgo politiku. Tomēr Tods Levins (Todd Levin) no "Levin Art Group"  ir skeptisks attiecībā uz to, ka nodokļu samazināšana varētu būtiski ietekmēt mākslas tirgu. Viņš norādīja, ka nodokļu samazināšana varētu nedaudz palīdzēt, bet citādi tā neko būtiski nemainītu attiecībā uz tiem īpaši turīgajiem cilvēkiem, kuri kolekcionē mākslas darbus.

Vēl viens šķērslis pēdējos gados mākslas tirgum ir bijušas augstās procentu likmes. Lai cīnītos ar pandēmijas radītajām sekām uz tirgus cenām, Federālo rezervju sistēma (FED) paaugstināja procentu likmes tik augstu, it kā būtu pagājuši 20 gadi vienā dienā. Tikai šā gada septembrī FED beidzot sāka tās samazināt.

“Kad procentu likmes samazinās, tirgus "uzkarst", jo kapitāls kļūst lēts, un kolekcionāri meklē materiālos aktīvus, kuros ieguldīties,” teica Glaubers. “Tomēr tas varētu būt īslaicīgi, ja tas izraisīs inflācijas atjaunošanos, ko vēl vairāk saasinās ierosinātā tirdzniecības politika.”

Mākslas eksperts un bijušais “Christie’s Americas” prezidents Dags Vudhems (Doug Woodham) sacīja, ka tie paši investori, kuri guva labumu no Trampa nodokļu samazināšanas viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā, varētu cerēt uz līdzīgiem labvēlīgiem apstākļiem viņa otrās prezidentūras laikā, kā arī uz zemākām procentu likmēm, kas palīdzētu veicināt ekonomikas izaugsmi.

Pēc Vudhema domām, Ņujorkas mākslas izsoles pavasarī un rudenī varētu norādīt uz to, kas gaidāms pasaules mākslas tirgū. Kopš vēlēšanām akciju tirgū ir vērojama augšupeja, ko veicinājušas cerības, ka Trampa vadībā tiks īstenota uzņēmējiem labvēlīga politika.

Lai gan ir eksperti, kas uzskata, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu ietekme uz novembra izsolēm varētu būt grūti nosakāma. Amija Vitakere (Amy Whitaker), Ņujorkas universitātes asociētā profesore mākslas un ekonomikas jomā, norāda, ka labāk ir novērtēt mākslas darbus un izprast, kā tie nonākuši pārdošanā, nekā pievērst uzmanību tikai mākslas darbu cenām.