Finanšu izlūkošanas dienests atklāj, cik lielas sankcijām pakļauto personu summas ir iesaldētas Latvijas bankās

Saeima tikko ir pieņēmusi grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Ko tas mainīs sankciju uzraudzībā un arī FID darbā?

Pēdējie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā galvenokārt ir tehniski, un patiesībā no efektivitātes viedokļa finanšu izlūkošanas darbā īpašas izmaiņas neieviesīs, bet ļoti uzlabos procesu efektivitāti. FID ir paredzētas jaunas tiesības, kas palīdzēs aktivizēt procesus mūsu pusē, lai ātrāk pieņemtu lēmumus, izskatītu lietas utt.

Likums arī paredz, ka FID būs tiesības piemērot izņēmumus sankciju izpildē, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas. Cik bieži jums līdz šim ir nācies saskarties ar šādiem gadījumiem un kas ir tipiskākās situācijas?

Tā ir viena no mūsu svarīgākajām funkcijām jau no 1.aprīļa, un sanāk ar šādiem gadījumiem sastapties pietiekami bieži. Lai saprastu darba apjomu - mums pirmajā pusgadā ienākušo dokumentu skaits bija aptuveni 1500. Tie bija gan paziņojumi par sankciju izpildi, gan dažādi dokumenti ar sankcijām saistītiem aspektiem, gan arī pieteikumi izņēmumu piemērošanai. Ar tiem nākas saskarties diezgan bieži, bet, protams, no kopumā esošajiem 1500 dokumentiem tā nav lielākā daļa.

Visbiežāk tie ir izņēmumi no tā sauktajām finanšu sankcijām. Sankciju subjekts jeb persona, pret kuru noteiktas sankcijas, lūdz atbrīvot kādus līdzekļus, lai norēķinātos, piemēram, par iesaldēto aktīvu uzturēšanu Latvijā. Piemēram, personai pieder nekustamais īpašums Latvijā, tas ir iesaldēts, bet šai personai, kurai noteiktas sankcijas, ir tiesības samaksāt apsaimniekošanas maksu, ir tiesības samaksāt par apsardzi, par elektrību, par minimāli nepieciešamo uzkopšanu, lai saglabātu aktīvu tādā vērtībā, kāds bija sankciju noteikšanas brīdī. Latvijā, pamatojoties un starptautiskajām sankcijām, esam iesaldējuši 147 sankcijām pakļautu personu aktīvus, tādēļ objektīvi šādu gadījumu ir ļoti daudz un šādos gadījumos mēs, protams, atļaujam piemērot sankciju izņēmumus. Tad mēs ļaujam atbrīvot no iesaldēšanas konkrētu iesaldēto naudas summu, lai samaksātu par elektrību vai nodokļus, jo arī pienākums maksāt nodokļus sankciju subjektiem nekur nepazūd.

Ļoti liels mājasdarbs ir jāizdara pašai personai, kas vēlas veikt kādas darbības, ko sankcijas aizliedz. Viņiem ir jāiesniedz pilnīgs un juridiski pamatots pieteikums, kādēļ šāda darbība, kas principā ir aizliegta, konkrētajā gadījumā FID būtu jāatļauj. Mēs ļoti daudz pieteikumu atstājam bez virzības vai arī prasām iesniegt papildu dokumentus. Ir bijuši arī gadījumi, ka daži ir iesnieguši dokumentus ne valsts valodā. Tādus pieteikumus mēs, protams, neizskatām, atstājam bez virzības un dodam laiku trūkumu novēršanai.

Kopumā izsniegtās atļaujas visbiežāk ir finanšu sankciju izņēmumi, bet noteiktos gadījumos tās var izsniegt arī ar sankcijām aizliegtam preču importam vai eksportam darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. Šādi gadījumi uz mūsu darbagalda nonāk salīdzinoši retāk un arī atļaujas eksportam uz Krieviju nekad neesam izsnieguši, jo ir grūti iedomāties situāciju, kā kāds tiešām varētu pamatoti pierādīt nepieciešamību eksportēt uz Krieviju kaut ko sankcijām pakļautu. Dažbrīd redzam, ka kāda cita Eiropas Savienības (ES) valsts šādas atļaujas izsniedz, bet mēs eksporta darījumiem līdz šim atļaujas snieguši neesam.

Izņēmumu pieteikumiem mēs varam izdot arī atteikumu. Mūsu lēmumus mēdz arī pārsūdzēt, un ar lielu varbūtību varam prognozēt, ka dažas lietas arī nonāks tiesā. Tiesvedībām esam gatavi, mums ir juristu komanda, kas atbild uz iesniegumiem, gatavo lēmumus - gan pozitīvos, gan negatīvos. Tiesvedības, visticamāk, būs, bet tas ir normāls un neizbēgams process. Savā ziņā tiesvedības ir pat vēlamas, lai turpinātu attīstīt sankciju normatīvo regulējumu, jo tiesu prakse pagaidām ir diezgan skopa, un būtu vēlams, lai arī tiesa pasaka savu galavārdu par konkrētiem jautājumiem. Savukārt mūsu pusē par juridisko argumentāciju izņēmumu piemērošanai esam ļoti pārliecināti un esam gatavi tiesā tos aizstāvēt.

Jūs minējāt 147 sankcijām pakļautās personas - kādi aktīvi un kādos apjomos šīm personām ir iesaldēti?

Tiek iesaldēti visdažādākie aktīvu veidi - ir iesaldētas pat konkrētas preču kravas, kas glabājas pie komersantiem, konkrētos gadījumos ir iesaldētas arī intelektuālā īpašuma tiesības, bet visbiežāk, ja runājam par saimnieciskiem resursiem, tie ir transportlīdzekļi un nekustamie īpašumi. Šobrīd iesaldēti ir 80 transportlīdzekļi un 102 nekustamie īpašumi, kas tieši vai netieši Latvijā pieder sankciju subjektiem. Iesaldēti ir arī finanšu līdzekļi. Iesaldēto finanšu līdzekļu vērtība ir ļoti svārstīga, jo tā ietver arī akciju vērtību.

Cik daudz līdzekļu pašlaik ir iesaldēti Latvijas banku kontos, ja neskaitām akcijas, kuru vērtība ir svārstīga?

Iesaldēti ir 53,3 miljoni eiro. Kopā ar akciju vērtību - virs 80 miljonu eiro robežas.

Ir gadījumi, ka sankcijām pakļautās personas sankciju piemērošanu ir apstrīdējušas Eiropas tiesās. Vai jums arī ir šādi gadījumi, ka nākas atsaldēt aktīvus, ja tiesa ir lēmusi, ka sankcijas nav piemērotas pamatoti?

Ir bijuši gadījumi, ka ES līmeņa tiesas apmierina sankcijām pakļautu personu lūgumus atcelt piemērotās sankcijas. Tomēr mēs drīkstam atbrīvot no iesaldēšanas aktīvus tikai tad, ja ES pēc šāda sprieduma personu svītro jeb izņem no sankciju saraksta. Tikko viens tāds gadījums bija. Pēc ES Vispārējās tiesas nolēmuma ES svītroja personu no sankciju saraksta, un attiecīgajai personai piederošie aktīvi Latvijā no iesaldēšanas tika atbrīvoti. Tas juridiski ir korekti, un to nosaka arī likums.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas mums kopš aprīļa bija jāveic, bija pārbaudīt pilnīgi visus aktīvus, kas Latvijā bija iesaldēti - visus līdzekļus kontos, starpkontos, visus līdzekļus finanšu iestādēs, nekustamos īpašumus utt. Mēs pārbaudījām visas personas un atsevišķos gadījumos atbrīvojām no iesaldēšanas līdzekļus, kad finanšu iestādes šos līdzekļus bija iesaldējušas aiz piesardzības. Līdz tam nebija nevienas kompetentās iestādes, kas pateiktu, vai iesaldēšana jeb sankciju izpilde tika veikta pareizi vai nē. Mēs tagad esam šī kompetentā iestāde, izvērtējām visu un secinājām, ka kopumā izpratne par sankcijām privātajā sektorā, īpaši finanšu iestādēs, bija ļoti augstā līmenī, lēmumi par aktīvu iesaldēšanu bija korekti, bet dažos gadījumos secinājām, ka skaidru vadlīniju trūkuma dēļ aiz piesardzības iesaldēti līdzekļi, kad to nevajadzēja darīt. Šādos gadījumos līdzekļus atbrīvojām. Kopumā gan tas bija mazāk par 1% no visu iesaldēto līdzekļu summas. Tādējādi šobrīd mums ir pilnīga skaidrība par visiem aktīviem, kas pieder sankcijām pakļautiem subjektiem Latvijā. Tādēļ gribētu teikt, ka esam viena no visefektīvākajām ES valstīm sankciju izpildē, jo man nav informācijas, ka vēl kāda ES valsts būtu tik detalizētu ceļu gājusi. Mums ir skaidrs, kas katram sankciju subjektam Latvijā pieder, caur kādām īpašumtiesību struktūrām un vai kāds sankciju subjekts kontrolē kādu juridisko personu Latvijā, kuras aktīvi tad attiecīgi arī tiek iesaldēti. Šī informācija ir publiski pieejama mūsu mājaslapā.

Tas ir pilnīgi pretēji izdevuma "The Insider" nesen rakstītajam, ka oligarhi un Krievijas militāristi caur Latviju apiet sankcijas. Mēs to uztvērām ļoti nopietni un detalizēti izvērtējām, jo apvainojums ir ļoti skarbs. Rakstā kopumā bija minētas 60 personas, un tikai 15 no tām vispār ir sankciju sarakstos un trīs no tām pieder aktīvi Latvijā, kas visi ir iesaldēti. Mūsuprāt, raksts bija tendenciozs, nepamatots un faktos nebalstīts. Jāpiemin, ka pie mums arī neviens nebija vērsies, lai šo informāciju kaut kādā mērā pārbaudītu. Mēs Latvijā esam pārbaudījuši visu, kas ir iesaldēts, un viss, kam ir jābūt iesaldētam, tāds arī ir, un pagaidām informācija neliecina par pretējo. Dažām personām, pret kurām no Latvijas puses tika ierosinātas ES sankcijas, bet dažādu iemeslu dēļ tomēr netika noteiktas, ir piemēroti Latvijas nacionālie ierobežojumi. Pretēji rakstā minētajam, domāju, ka Latvija ir ļoti efektīva sankciju izpildē, un aicinu arī sabiedrību būt ļoti kritiskiem, lasot jebkādus rakstus par sankciju efektivitāti, īpaši tādus, kas izklausās tendenciozi un nepatiesi. Šajā gadījumā tiešām, pārbaudot visu informāciju, secinājām, ka raksts nebija pamatots.

Vai jūs tomēr sagaidiet, ka sankcijām pakļauto cilvēku un uzņēmumu skaits varētu palielināties?

Tas ir politikas veidotāju jautājums. Tomēr noteikti ne pret visiem Krievijas oligarhiem, kas gūst labumu no Putina režīma un pēc tam bauda Rietumu brīvības caur termiņuzturēšanās atļaujām vai vīzām, ir noteiktas sankcijas. Tādēļ politikas veidotājiem vēl ir kur atvēzēties.

Tāpat viena lieta ir sankciju noteikšana, otra lieta, cik efektīvi pēc tam sankcijas tiek ievērotas un kādi ir mehānismi ES dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka sankcijas tiešām strādā. Es jau minēju, Latvijā mēs esam droši par to, kādi aktīvi šeit ir, regulāri monitorējam, kā sankcijas tiek izpildītas, un to, lai tās nevarētu apiet vai pārkāpt. Diemžēl mēs neredzam, ka visās ES valstīs pieeja būtu tikpat skrupuloza vai padziļināta kā Latvijā. Dažbrīd nākas saskarties ar situācijām, kurās ir redzama maigāka vai vieglprātīgāka pieeja un sankcijas netiek ņemtas tik nopietni.

Kurās valstīs, jūsuprāt, ir lielākās problēmas?

Konkrētas valstis es nedrīkstu minēt. Tajā pašā laikā ir valstis, kuras interesējas par tāda modeļa izveidi, kāds ir pie mums.

Protams, te jāņem vērā arī vēsturiskie un ģeogrāfiskie aspekti. Es pieļauju, ka vidējam Latvijas iedzīvotājam sankciju ievērošanas jautājums pret Krieviju nozīmē daudz vairāk nekā kādam Rietumeiropas iedzīvotājam, kurš nav saskāries ar okupāciju un kurš varbūt mazāk interesējas par to, kādas zvērības Krievijas karaspēks pastrādā Ukrainā. Tāpat svarīgs ir ģeogrāfiskais aspekts, jo mēs esam Krievijas robežvalsts un caur mums notiek pietiekami liela kravu plūsma. Turklāt lielu daļu no šīm kravām nesūta Latvijas, bet gan Rietumeiropas un Centrāleiropas komersanti.

Mēs to redzam un jūtam nopietnāk, tādēļ arī mūsu pieeja ir tāda, lai mēs maksimāli varētu nodrošināt, ka sankcijas ir efektīvas. To mēs, protams, gribētu redzēt arī citās ES dalībvalstīs.

Jūs arī saņemat ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar sankciju apiešanu. Cik šogad jūs šādus ziņojumus esat saņēmuši?

Šogad līdz oktobra sākumam ir saņemti 327 ziņojumi. Ja salīdzinām, tad pērn visā gadā bija 510 ziņojumi, 2022. gadā - 281 ziņojums. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tie bija vidēji 10 līdz 15 ziņojumi gadā, jo jāatceras, ka sankcijas tika noteiktas arī pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Ja mēs pieņemam, ka gada ceturtajā ceturksnī ziņojumu iesniegšanas dinamika nemainīsies, tad mēs šogad saņemsim mazliet mazāk ziņojumu nekā pagājušajā gadā. Tā ir laba ziņa, kas apliecina to, ka sankcijas caur Latvijas finanšu sektoru apiet ir grūtāk un negodprātīgie komersanti tad droši vien izraugās mazāk pārraugāmas finanšu iestādes, iespējams, kaut kur citur Eiropā.

Kopējais secinājums ir, ka Latvijas finanšu iestāžu darbs aizdomīgu darījumu konstatēšanā ir labā kvalitātē. Ar to arī mēs palīdzam, jo runājam ar privāto sektoru, dodam atgriezenisko saiti par sniegto ziņojumu kvalitāti, informējam par "sarkanajiem karogiem", kas visbiežāk var liecināt par sankciju apiešanu.

Noteikti ir jāpiemin, ka diezgan daudz ziņojumu saņemam arī no nefinanšu sektora. Tas apliecina vidējā sabiedrības locekļa izpratni, ka sankcijas apiet ir slikti. Varbūt šie ziņojumi nav tik pilnīgi kā finanšu iestāžu, kuras redz arī naudas plūsmas un transakcijas, bet arī nefinanšu sektorā pamanītais nereti palīdz atklāt sankciju pārkāpšanas shēmas.

Tomēr vai sadarbībā ar nefinanšu sektoru nenovērojat arī psiholoģiskās barjeras, jo, iespējams, kāds advokāts vai grāmatvedis redz potenciālu sankciju apiešanas mēģinājumu, bet tas ir viņu klients, un vai viņi vienmēr ir gatavi ziņot par saviem klientiem?

Tas ir jautājums ne tikai par sankciju apiešanu, bet kopumā par finanšu noziegumiem, jo juristiem un grāmatvežiem ir jāziņo arī par citiem noziegumu veidiem. Jāsaka, ka tā ir problēma visā pasaulē, tostarp minēto iemeslu dēļ. Mēs ar šo jautājumu esam diezgan daudz strādājuši, tostarp ar uzraudzības iestādēm - piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas uzrauga grāmatvežu darbu. Mēs pat esam izveidojuši atvieglotu ziņošanas formu, lai juristiem, grāmatvežiem, notāriem būtu vienkāršāk ziņot par aizdomīgiem darījumiem nekā finanšu iestādēm.

Mūsu lūgums ir, ka, ja redzat aizdomīgu darījumu, lūdzu, ziņojiet. Tas arī ne vienmēr nozīmē, ka ir jāšķiras no klienta, jo jurists vai grāmatvedis nav ne tiesa, ne prokurors, kam ir jāceļ apsūdzība. Ja ir radušās aizdomas, tad par to ir jāziņo, bet tālākā sadarbība jau ir katra paša izšķiršanās, bet galvenais ir par šādiem gadījumiem ziņot.

Kādas ir tipiskākās shēmas, kuras Latvijā joprojām mēģina īstenot?

Joprojām visbiežākā shēma ir trešo valstu, kas nav noteikušas sankcijas pret Krieviju, izmantošana. Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs. Vienlaikus mēs varam redzēt, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet. Līdz ar to tur visbiežāk redzam varbūt oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti.

Līdz ar to var teikt, ka Latvija kā robežvalsts biežāk tiek izmantota preču kustībai, bet ar šo preču kustību saistītā naudas plūsma visbiežāk nenotiek caur Latviju un arī iesaistītie komersanti nav no Latvijas.

Vienlaikus man ir jāpiemin, ka pēdējā laikā diezgan bieži nākas saskarties ar sankcijām aizliegtiem pakalpojumiem. Visbiežāk, kad domājam par sankcijām, tad, pirmkārt, prātā nāk sankcijām pakļautas personas un uzņēmumi, kuru līdzekļi jāiesaldē, otrkārt, preču imports un eksports. Tomēr pret Krieviju ir noteikti vēl daudzi dažādi sankciju veidi, un viens no tiem ir pakalpojumu aizliegums. Piemēram, ES personām ir aizliegts sniegt juridiskus, IT, arhitektūras, grāmatvedības un vēl virkni pakalpojumu Krievijā dibinātām juridiskām personām. Acīmredzot līdz daudziem šī informācija nav nonākusi vai ir nonākusi nepietiekamā apmērā. Mēs redzam gan Latvijas pilsoņus, kas turpina sniegt aizliegtus pakalpojumus, gan personas, kuras ir nodarbinātas uzņēmumos, kuri ir uzskatāmi par sankciju subjektiem. Šādi gadījumi pēdējā laikā tiek konstatēti arvien biežāk.

Jums ir skaidrojums, kāda ir šo cilvēku motivācija, jo to, ka pret Krieviju ir noteiktas sankcijas un sadarbība ar to ir visai apgrūtināta, ir visai grūti nepamanīt?

Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Varbūt persona īsti neapzinās savas darbības sekas, varbūt neiedomājas, ka arī pakalpojumu sniegšana, arī šķietams nevainīgs juridisks pakalpojums, ir aizliegta.

Arī sankciju aktualitāte Latvijā ir salīdzinoši jauna, un tādu sankciju speciālistu pie mums iepriekš tik daudz nemaz nebija. Tādēļ pēdējā laikā mēs savā izpratnē būtiski esam auguši. Arī FID mēs pēdējā pusgada laikā jau pārejam no reakcijas uz dažādiem gadījumiem uz proaktīvu rīcību. Iepriekš mēs ļoti daudz esam reaģējuši uz iesniegumiem, snieguši atbildes un līdz ar to audzējuši pieredzi. Tagad mūsu plāns ir proaktīvi komunicēt ar noteiktām komersantu grupām, ar konkrētiem uzņēmumiem par sankciju riskiem un to korektu pārvaldīšanu. Kā jau es minēju, tad finanšu sektorā būtiskas problēmas nav redzamas, jo ir jau uzkrāta samērā liela pieredze. Bet, piemēram, ar uzņēmumiem, kuru darbs ir importa-eksporta darījumi ar austrumu bloka valstīm, ir vairāk jārunā, jāsniedz vadlīnijas, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. To mēs arī darām un plānojam vēl aktīvāk darīt arī turpmāk.

Vienlaikus ir jāapzinās, ka ir ļoti liela uzņēmumu grupa, kurai vienkārši ir nepieciešami papildu skaidrojumi un instrumenti sankciju ievērošanai. Mūsu uzdevums ir šādiem uzņēmumiem palīdzēt. Bet ir arī tādi uzņēmēji, kuri sankcijas pārkāpj apzināti.

Jums pašiem ir izveidojies kaut vai sajūtu līmenī priekšstats, cik daudz uzņēmumu kaut ko ir pārkāpuši vienkārši aiz nezināšanas, cik daudzi - apzināti?

To ir ļoti grūti pateikt. Faktiski tas jau ir jāskatās kriminālprocesa gaitā, kādi ir pierādījumi. Nu, protams, ja uzņēmums visu savu dzīvi uz Krieviju ir eksportējis preces, kurām tagad ir piemērotas sankcijas, un pēkšņi 2022. gada martā tam parādās jauns sadarbības partneris Kazahstānā, kas ir reģistrēts pie Krievijas robežas un tajā strādā viens darbinieks, kurš iepriekš ir strādājis Krievijā, mēs varam pieļaut, ka droši vien šis Latvijas uzņēmums ļoti labi zināja, ko dara. Bet korektāk to ir prasīt izmeklēšanas iestādēm, jo mēs ar kriminālprocesu virzīšanu nenodarbojamies.

Jūs arī sekojat, kas tālāk notiek ar kriminālprocesiem, kas ir ierosināti pēc jūsu ziņojumu sniegšanas, un cik daudz jau ir notiesājošu spriedumu?

Pagaidām vēl ir par agru, lai mēs varētu runāt par stabilu tiesu praksi sankciju pārkāpšanas lietās.

Tas, ko prasītos, protams, būtu reāli sodi ar brīvības atņemšanu, lai radītu atturošo efektu sankciju pārkāpšanā. Cik man ir zināms, galīgu tiesu nolēmumu par brīvības atņemšanu Latvijā vēl nav bijis. Taču ir bijušas lietas, kuras ir beigušās ar lieliem un atturošiem naudas sodiem.

Vienlaikus ir jāatzīst, ka dažu lietu izmeklēšana var būt tiešām apgrūtinoša. It īpaši tādu, kurās nepieciešama pārrobežu sadarbība ar citām valstīm. Citreiz ir arī grūti konstatēt, ka persona sankcijas ir pārkāpusi apzināti. Citreiz mēs informāciju arī vienkārši sūtam Muitas pārvaldei, lai viņu sistēmā tiktu iekļautas ziņas, ka konkrētam komersantam ir bijuši aizdomīgi darījumi, un muita tad jau tālāk pievērš pastiprinātu uzmanību šī komersanta darbībām. Savukārt muita mums sniedz informāciju par visām sankciju dēļ noraidītajām kravām. Te ir ļoti svarīgi kopā likt informāciju par reālo preču plūsmu, ko labāk redz muita, ar finanšu plūsmu, ko labāk redz FID. Liekot šo informāciju kopā, nereti var konstatēt interesantas lietas, par ko tad informējam izmeklēšanas iestādes.

Vai jums ir arī gadījumi, ka ir vilšanās par to, ka, pēc jūsu domām, ir redzams sankciju pārkāpšanas gadījums, bet izmeklēšanas iestādes pierādījumus tam nesaskata un lietu slēdz?

Teiksim tā, mēs strādājam pie tā, lai ar izmeklēšanas iestādēm būtu "uz vienas lapas" par pietiekamu informācijas daudzumu, kas ir nepieciešams kriminālprocesa sākšanai. Protams, ir jāskatās arī uz tādu aspektu kā noslodze. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei pašlaik ir vairāk nekā 300 aktīvu kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem. Tāpat normāla situācija ir viedokļu atšķirības, un tieši tādēļ gala lēmums ir tiesas ziņā. Notiek ļoti aktīvs darbs, lai mēs koordinētos un veidotu kopīgu izpratni par to, kas ir pietiekamais informācijas apjoms, lai pierādītu, ka sankciju pārkāpums ir noticis.

Tomēr kā izdodas konstatēt, ka kāda uzņēmuma jauniegūtais partneris Kazahstānā vai Gruzijā ir shēma sankciju apiešanai, nevis tiešām tirgus maiņa?

Te nav tāda viena šablona. Lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Skaidrs, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, tad ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā. Līdz ar to mehānismi, kā kontrolēt sankciju ievērošanu, pastāv, jautājums ir tikai par to, cik efektīvi tie tiek izmantoti.

Vai redzat arī "caurumus" līdz šim pieņemtajās sankciju paketēs un likumos, kurus var izmantot?

Sankciju ir pietiekami daudz, bet es teikšu, ka ne visu sankciju veidu efektivitāte ir pietiekami izvērtēta attiecībā pret resursiem, kas tiek ieguldīti šo sankciju izpildes nodrošināšanā. Piemēram, ir noteikts, ka uz Krieviju nedrīkst eksportēt luksusa preces, kur vienas preces vērtība pārsniedz 300 eiro. Tā rezultātā muitnieki un muitas brokeri sēž un pēta pavadzīmes, kāda ir katras preces vērtība. Pēc tam to pašu darīs bankā, kurai ir jānodrošina norēķini par šīm precēm. Tiek ieguldīti milzīgi resursi, lai pārliecinātos, vai preču vērtība katrā gadījumā pārsniedz vai nepārsniedz 300 eiro. Varbūt, ja aizliedzam kādu preču eksportu uz Krieviju, tad tas ir jāaizliedz pavisam, lai nav šie gadījumi, ka šampanieša pudeli par 300 eiro eksportēt nedrīkst, bet šampanieša pudeli par 299 eiro - drīkst. Resursus vajadzētu izmantot daudz mērķētāk, lai varētu labāk kontrolēt tās sankcijas, kas ierobežo Krievijas militāro kompleksu un spēju nopelnīt, piemēram, no enerģijas eksporta.

Vēl viens jautājums ir par sankciju pārkāpumu kriminalizēšanu. Mēs iepriekš runājām, kā cīnīties ar sankciju apiešanu. Mums pašlaik valstī ir vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem. Bet ir ES valstis, kur sankciju pārkāpums joprojām netiek klasificēts pat kā noziegums. Arī tas rada "caurumu".

Arī, ja mēs runājam par sankciju izpildi, ir redzamas problēmas. Piemēram, mēs uzskatām kādu Krievijas uzņēmumu par sankciju subjektu, jo to kontrolē kāda persona, pret kuru ir noteiktas sankcijas. Tādi gadījumi, ka šādi uzņēmumi paši nav iekļauti sankciju sarakstā, ir. Mēs šos visus gadījumus analizējam ļoti skrupulozi atbilstoši ES apstiprinātajām vadlīnijām. Bet ir gadījumi, ka kāda cita ES dalībvalsts šādam vērtējumam nepiekrīt. Un katra valsts var palikt pie sava, un nav tāda mehānisma ES līmenī, kas autoritatīvi varētu pateikt, ka šo mēs uzskatām par sankciju subjektu, jo to kontrolē sankcijām pakļauta persona. Tas rada nevienveidīgu sankciju piemērošanu, kas tālāk var apdraudēt sankciju efektivitāti, un mēs uz to jau vairākkārt esam vērsuši uzmanību. Mēs gan vienmēr skaidrojam, kādēļ mēs konkrētajā gadījumā kādu uzņēmumu uzskatām par sankciju subjektu, un mums arī ir izdevies pārliecināt citas ES dalībvalstis, bet nevienam nav pienākums pieņemt mūsu interpretāciju. Tā ir tā lielākā problēma, ka 27 valstis kopīgi vienojas par sankcijām un tās pieņem, bet izpildi kontrolē katrs pats, līdz ar to pastāv 27 dažādi izpildes mehānismi. Mēs esam celmlauži tajā, ka Latvija ir izveidojusi centralizētu sistēmu, kurā FID ir vienas pieturas punkts sankciju izpildes kontrolē, un tas veicina vienotu izpratni par sankciju piemērošanu. Tajā pašā laikā ES mēs redzam arī pilnīgi sadrumstalotas sistēmas, un tu pat nezini, pie kuras iestādes vērsties, lai kaut ko pajautātu.

Kāda ir sankciju kontroles arhitektūra katrā valstī, protams, nosaka politikas veidotāji, bet kā jūs vērtētu sadarbību ar citu valstu sankciju kontrolējošajām institūcijām tīri profesionāli?

Šajā stāstā ir divas puses. Kā jau es minēju, tad sankciju izpildes jautājumā virknē valstu ir vērojama liela sadrumstalotība, un brīžiem tu pat nezini, ar ko runāt - par kaut ko atbild FID analoga iestāde, par kaut ko Ārlietu ministrija, par kaut ko Finanšu ministrija utt. Kombinācijas ir ļoti dažādas. Faktiski ļoti maz valstu ir tāda viena centrālā kompetentā iestāde kā FID Latvijā no šā gada aprīļa. Taču daudzas valstis jau interesējas par tādu mehānismu kā pie mums, un mēs dažiem jau esam snieguši konsultācijas. Paši šajā ziņā arī esam pētījuši gan citu ES valstu pieredzi, gan īpaši Lielbritānijas un ASV modeļus.

Otra puse šajā stāstā ir klasiskie finanšu izlūkošanas dienesti, kas cīnās ar finanšu noziegumiem. Šādu dienestu izveidošana ir daļa no starptautiskajiem standartiem, un ES normatīvie akti nosaka, kādai ir jābūt naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmai. Līdz ar to tas, kādiem ir jāizskatās finanšu izlūkošanas dienestiem, ir diezgan skaidri reglamentēts, un ES pastāv īpaši informācijas apmaiņas kanāli par finanšu noziegumiem. Tādēļ ar citām ES valstīm ar operatīvo informāciju par finanšu noziegumiem un tostarp sankciju pārkāpumiem mēs apmaināmies ļoti efektīvi. Bet te uzreiz ir jāpiebilst, ka, ja konkrētajā ES valstī sankciju pārkāpumi nav kriminalizēti, tad informāciju par tiem mums nesniedz. Tādi gadījumi ir bijuši. Par visiem citiem finanšu noziegumiem - naudas atmazgāšanu, nodokļu nemaksāšanu, korupciju u.c. - informācijas aprites kārtība ir reglamentēta un skaidra.

FID no aprīļa tiešām ir centrālā iestāde sankciju izpildes jautājumos. Vai tagad, kad ir pagājis jau aptuveni pusgads, varat vērtēt, vai tam pietiek resursu?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija paredzēt, cik šīs funkcijas nodrošināšanai vajadzēs finansējumu, jo neviens pirms tam nevarēja pateikt, ar kādu darba apjomu būs jārēķinās. Veicot pirms tam aprēķinus gan par Latvijā līdz tam veikto darbu apjomu, gan pētot citu valstu pieredzi, redzam, ka esam trāpījuši ļoti precīzi. FID darbinieki ir noslogoti, bet darba apjoms ir noteikts pareizi. Izaicinošākais faktiski bija trīs mēnešu laikā sagatavot dienestu sankciju izpildes centralizētās funkcijas veikšanai, jo attiecīgie grozījumi likumā tika pieņemti pagājušā gada decembrī un aprīlī mums jau bija jāsāk atbildēt uz pirmajiem iesniegumiem. Savas spējas un prasmes esam audzējuši visu šo laiku, tādēļ es teikšu, ka mēs ar šo uzdevumu esam tikuši galā.

Es arī teikšu, ka mums ir ļoti talantīga darbinieku komanda. Te arī ir jāsaprot, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā speciālistu ar dziļām zināšanām sankciju jomā Latvijā bija ļoti maz. Arī šā gada sākumā, kad mums bija jāveido komanda centralizētās institūcijas darbam, sankciju speciālistu joprojām bija maz. Tādēļ mums bija jāatlasa cilvēki ar labām analītiskām spējām, labām juridiskajām prasmēm, kas ir gatavi mācīties par sankcijām. Turklāt šajā jomā ir ko mācīties katru dienu.

Latvijā aktuālākās ir pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, bet sankcijas ir arī pret citām valstīm un to pilsoņiem. Vai šādām sankcijām arī gadās nonākt Latvijas iestāžu redzeslokā?

Tādi gadījumi ir bijuši, bet, protams, daudz, daudz mazākā skaitā un galvenokārt pirms 2018. gada. Pēdējos gados atmiņā var atsaukt tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus gadījumus.

Pašlaik visas pasaules uzmanība ir pievērsta konfliktam Tuvajos Austrumos un tiek runāts arī par sankcijām tā dēļ. Latvijai tas varētu būt aktuāli?

Es pašlaik negribētu spekulēt par jautājumu, uz ko šīs sankcijas varētu attiekties, bet, skatoties no tīras loģikas viedokļa un tā, kāda ir Latvijas savstarpējā tirdzniecība un investīcijas ar konfliktā iesaistītajām valstīm, tur nevajadzētu būt lielai ekspozīcijai. Pilnīgi noteikti ne tuvu tādā apmērā, kā tas ir attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju.

Tāpat mēs sekojam līdzi tām sankcijām, kuras jau pastāv pret teroristiskajām organizācijām, pret Ziemeļkoreju, ES jau esošajām sankcijām pret Irānu.