Maskavā pazudīs Rīgas dzelzceļa stacija "Rižskij vokzal", Rīgas laukums un citi "rusofobisko" Baltijas valstu toponīmi, to vietā leposies čekistu slepkavu un spiegu vārdi

Plānots arī pārdēvēt, piemēram, Tallinas ielu, Viļņas ielu un Lietuvas bulvāri.

Projekts tika uzsākts 2023. gada martā, un to vada bijušais kultūras ministrs un Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis, kurš ir bēdīgi slavens ar "vēstures pārrakstīšanas" pasākumiem.

Kopš brīža, kad Sergejs Nariškins 2016. gadā kļuva par Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāju, visā Krievijā sāka masveidā parādīties krievu spiegu un čekas slepkavnieku pieminekļi, viņu vārdā pārdēvēja ielas un skolas.

Jāpiebilst, ka Nariškins ir viens no odiozākajiem personāžiem Krievijas vadībā, kas regulāri izceļas ar sazvērestības teorijām un citu apsūdzībām par to, ko dara paši. Piemēram, viņš regulāri apsūdz Poliju par vēlēšanos anektēt Ukrainas rietumus, kamēr Krievija pilnīgi neslēpti pati anektē tās austrumu apgabalus un cenšas sagrābt visu pārējo. Dažas dienas pirms Krievijas invāzijas Ukrainā Nariškins padarīja sevi par izsmieklu pasaules acīs, translētajā Krievijas Drošības padomes sēdē, kuras dalībnieki viens pēc otra gluži kā Sicīlijas mafijas stilā zvērēja uzticību donam un pazemīgi pauda atbalstu jebkādiem Putina lēmumiem par Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu “atzīšanu”.

Šajā sēdē manāmi pārbijies Nariškins stostīdamies pat aizmirsa, ko tieši Putins no viņa grib dzirdēt, un pauda piekrišanu šo apgabalu iekļaušanai Krievijas sastāvā, uz ko Putins ar indīgu smīnu atteica, ka pašlaik netiek izskatīts jautājumu par to iekļaušanu, bet par to atzīšanu par neatkarīgām valstīm, uz ko Nariškins verdziski novervelēja, ka jā, viņš pilnībā piekrīt to atzīšanai.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka Nariškina iemūžināšanai ierosināto spiegu un diversantu sarakstā ir tādas personas kā, iespējams, pasaules vēsturē asiņainākā tirāna Josifa Staļina pretinieku slepkavu grupas vadītājs Pāvels Sudoplatovs, UNESCO darbinieka aizsegā Spānijā un Portugālē strādājušais Jurijs Ševčenko, Valsts drošības komitejas (VDK) Tunisijas rezidentūras vadītājs Vadims Kirpičenko, bijušais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) vadītājs Vjačeslavs Trubņikovs, Āzijā spiegojušais Jevgēnijs Kims, kā arī bijušais VDK  Irānas rezidents Vladimirs Lohovs, savukārt vienu no jaunbūvēm Jaseņevas rajonā, kur atrodas Ārējās izlūkošanas dienesta mītne, plānots nosaukt Āfrikas de las Eras vārdā, kas bija krievu aģente Urugvajā.

No šiem slepkavniekiem un spiegiem īpaši jāizceļ Pāvels Sudoplatovs, kura slavenākais "darbiņš" bija Staļina niknākā ienaidnieka Ļeva Trocka slepkavības organizēšana Mehiko 1940. gadā, kad krievu aģents Ramons Merkaders viņam iesita pa galvu ar ledus cirtni (Merkaders izcieta Meksikā 20 gadu cietumsodu, pēc atbrīvošanas Kremlis viņam pasniedza Padomju Savienības Varoņa un Ļeņina ordeņus). Pēc Staļina nāves Sudoplatovu arestēja 1953. gada 21. augustā kā nežēlastībā kritušā (un 1953. gada 23. decembrī nošautā), faktiski otrā varenākā cilvēka valstī, Iekšlietu Tautas komisariāta vadītāja Lavrentija Berijas līdzdalībnieku. Viņš izlikās par nepieskaitāmu un izvairījās no nāvessoda, saņemot 15 gadu ieslodzījumu. 1992. gada 10. janvārī Sudoplatovu reabilitēja, bet 1996. gada 24. septembrī viņš nomira 89 gadu vecumā.

1998. gada oktobrī — nedaudz vairāk par gadu pirms Federālā drošības dienesta vadītāja Vladimira Putina izraudzīšanas par savu pēcteci — Krievijas pirmais prezidents Boriss Jeļcins ar slepenu dekrētu atjaunoja Sudoplatovam ģenerālleitnanta titulu un valsts apbalvojumus.

Kopš 2018. gada Jaseņevā (ironiski, pašu Jaseņevu grasās pārdēvēt bijušā PSRS Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Pāvela Fitina vārdā) jau ir iemūžināti vairāki krievu spiegu vārdi, no kuriem īpaši piemināms uz PSRS 1963. gadā aizbēgušais slavenākais spiegs Kims Filbijs, kura vārdā nosaukts laukums. Būdams komunistiskā “Kembridžas piecinieka” (tajā vēl ietilpa 1951. gadā uz Maskavu aizbēgušie Gajs Bērdžess un Donalds Maklīns, 1964. gadā atmaskotais un sera titulu zaudējušais Entonijs Blants, kā arī Džons Kērnkross) biedrs, Filbijs vienlaikus vadīja Lielbritānijas izlūkdienesta MI-6 nodaļu, un viņam bija uzdevums cīnīties ar padomju aģentiem. Otrā pasaules kara laikā Filbijs nodeva Maskavai ne mazāk kā 914 slepenus dokumentus, un britu pētnieki uzskata, ka viņa nodevība izraisīja daudzu britu izlūku bojāeju.