Daba "iegriezīs" Eiropai dubultā

Ziņu aģentūtas "Reuters" dati liecina: zinātnieki norāda, ka nesenie četru dienu nokrišņi kļuvuši par spēcīgākajiem, kādi jebkad fiksēti Centrāleiropā. Ziņojumā apgalvots, ka klimata pārmaiņas šādas lietusgāzes ir padarījušas vismaz divas reizes ticamākas un par 7% intensīvākas. "Šie plūdi atkal uzsver globālās sasilšanas postošās sekas, ko izraisījusi fosilā kurināmā izmantošana. Kamēr nafta, gāze un ogles netiks aizstātas ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, līdzīgas vētras kā "Boriss" pastiprināsies, izraisot lietusgāzes, plūdus un paralizējot ekonomiku, paziņoja pētījuma līdzautore Londonas Impērijas koledžas Grentemas institūta pētniece Džoisa Kimutaji.

Atskaitē arī norādīts, ka neparasto aukstā gaisa sajaukumu virs Alpiem un siltumu virs Vidusjūras un Melnās jūras pastiprināja vētras, kas kļuva ticamāks klimata pārmaiņu dēļ. Tiek prognozēts, ka līdzīgas vētras notiks reizi 100 līdz 300 gados pie pašreizējā 1,3 °C sasilšanas līmeņa, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Tomēr, sasilstot par 2 °C, nokrišņu daudzums palielināsies vismaz par 5%, bet šādu parādību biežums pieaugs par 50%.

Jaunākie dati liecina, ka vētras "Boriss" izraisītie plūdi prasījuši 24 eiropiešu dzīvības. Pilsētas Ungārijā, Polijā, Itālijā un citās valstīs bija pilnas ar dubļiem un atkritumiem, ēkas bojātas, tilti sabrukuši, bet varas iestādēm remontiem nācās atvēlēt miljardiem dolāru. Klimata pārmaiņas jau skar arī Latviju. Arī valstis, kas atrodas pie Baltijas jūras piekrastes, var saskarties ar lietusgāžu un plūdu paātrināšanos. Šādi ekstrēmi laika apstākļi apdraud reģiona infrastruktūru, lauksaimniecību un ekonomiku.