Vai Libāna ir jauna kara priekšā?
foto: AFP/Scanpix
Saplēsts Libānas karogs simbolisti norāda nopietnās bažas par drošību šajā Tuvo Austrumu zemē.
Pasaulē
2024. gada 13. augustā, 06:02

Vai Libāna ir jauna kara priekšā?

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Izraēlas gaisa triecienā Beirūtā 30. jūlijā tika nogalināts viens no Libānas šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" līderiem Fuads Šukrs, bet nākamajā dienā Teherānā arī radikālās palestīniešu kustības "Hamas" politiskais līderis Ismails Hanija. Šīs slepkavības nokaitēja jau tā saspringto situāciju Tuvajos Austrumos, kur jau desmito mēnesi turpinās Izraēlas karš ar "Hamas" Gazas joslā un Irānas atbalstīto grupējumu sporādiskie uzbrukumi Izraēlai un ASV mērķiem. Politiķi un amatpersonas visā pasaulē ir pamatoti nobažījušās par plašāka kara izcelšanos, kura centrā šoreiz varētu atrasties Libāna.

Vai Libāna ir jauna kara priekšā?...

Irāna solījusi bargu atriebību Izraēlai, ko tā vaino Hanijas nogalināšanā, un paziņojusi, ka sagaida no tās atbalstītā Libānas kaujinieku grupējuma "Hizbollah" triecienus dziļāk Izraēlas iekšienē. "Hizbollah" vadonis Hasans Nasralla solījis, ka "Hizbollah" atbildēs "viena pati vai visu Irānas atbalstīto grupējumu ass" vienotas atbildes kontekstā reģionā, "lai kādas arī būtu sekas". Izraēla ir atteikusies komentēt Hanijas nogalināšanu, bet plaši tiek uzskatīts, ka tā stāv aiz šīs operācijas, kas bija skaļākais Irānas drošības pārkāpums pēdējos gados un apkaunojums Irānas drošības struktūrām.

Hanija tika noslepkavots pēc piedalīšanās jaunā Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā. Viņu nogalināja spridzeklis, kas bija paslēpts stingri apsargātā kompleksā Teherānā, kur viņš bija apmeties. Šukra un Hanijas augstais stāvoklis savos grupējumos, sensitīvās atrašanās vietas uzbrukumu laikā un operāciju teju vienlaicīgā īstenošana tika uztverta kā izteikti provokatīva eskalācija.

Ko Izraēla centās panākt ar šīm operācijām?

Izraēlas kritiķi apsūdzējuši to mēģinājumā izraisīt reģionālu karu, ko Izraēla kategoriski noliedz. Izraēlā abas operācijas tika pasniegtas kā iespaidīga spēka demonstrācija, bet izraēlieši arī apšaubījuši to stratēģisko nozīmīgumu, neskaitot rēķinu kārtošanu ar "Hamas" par uzbrukumu Izraēlai pērnā gada 7. oktobrī, kas izprovocēja karu Gazas joslā, un "Hizbollah" par 27. jūlijā notikušo raķešu uzbrukumu Izraēlas anektētajām Golānas augstienēm, kurā tika nogalināti 12 bērni. Izraēla paziņojusi, ka tieši Šukrs bija atbildīgs par šo uzbrukumu.

Pieņemot, ka turpmāka eskalācija tiks novērsta, vairāk nekā 100 izraēliešu, ko "Hamas" nolaupīja 7. oktobrī, joprojām paliks gūstā Gazas joslā, "Hamas" nebūs sakauts un "Hizbollah" turpinās apdraudēt Izraēlas ziemeļu robežu. Un Irāna joprojām kontrolēs vairākus grupējumus reģionā, kas apdraud ASV un Izraēlas intereses. "Nekas nav atrisināts," laikrakstam "The New York Times" sacīja bijušais Izraēlas vēstnieks Vašingtonā Itamars Rabinovičs. Šīs operācijas uzlabo noskaņojumu izraēliešiem, neatrisinot nevienu no pamata problēmām, norādīja Rabinovičs. "Mēs esam turpat, kur bijām," viņš piebilda.

Izskanējuši minējumi, ka šīs slepkavības var pavērt ceļu izejai no kara Gazas joslā, ļaujot Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu pasludināt simbolisku uzvaru un, iespējams, pat piekrist pamieram. Taču Netanjahu var izvairīties spert šādu soli, ja uzskatīs, ka pamiers var novest pie viņa valdības sabrukuma, norāda "The New York Times".

"Hamas" par savu jauno līderi ir iecēlusi Jahju Sinvaru, kurš tiek uzskatīts par 7. oktobra uzbrukuma Izraēlai organizatoru, tādējādi radot bažas, ka sarunas ir kļuvušas vēl problemātiskākas. Izraēlas armijas ģenerālštāba priekšnieks Herci Halevi ir solījis vajāt un likvidēt jauno "Hamas" līderi. Taču, neskatoties uz Šukra un Hanijas slepkavību radīto satricinājumu, Baltais nams 7. augustā paziņoja, ka Izraēla un "Hamas" joprojām ir tuvu pamiera noslēgšanas līgumam. Izraēla ir piekritusi ASV, Kataras un Ēģiptes ierosinājumam 15.augustā atsākt sarunas par pamieru Gazas joslā. Kāda ASV amatpersona 8. augustā aģentūrai AP atklāja, ka palikušas tikai četras vai piecas jomas, kurās vēl nav panākta saprašanās, kā piemēru minot datumus, kad varētu notikt "Hamas" gūstā esošo izraēliešu apmaiņa pret palestīniešiem, kas ieslodzīti Izraēlas cietumos. ASV amatpersonas uzskata, ka "Hamas" varētu piekrist atsākt sarunas.

Ko izlems Irāna un "Hizbollah"?

Izraēlas premjerministrs 4. augustā izteicās, ka Izraēla cīnās "daudzu fronšu karā pret Irānas ļaunuma asi" un ir "gatava jebkuram scenārijam - gan uzbrukumam, gan aizsardzībai". To apliecinājušas arī Izraēlas militārpersonas, un Savienotās Valstis ir nosūtījušas uz reģionu papildu karakuģus un iznīcinātājus un gatavo drošības stratēģijas Izraēlas aizsardzībai.

Lai gan eskalācija Tuvajos Austrumos šobrīd šķiet reālāka nekā jebkad kopš 7.oktobra, pagātnes pieredze liecina, ka deeskalācija joprojām ir iespējama. Atbilde var būt simboliski raķešu un dronu uzbrukumi bez lielām, postošām sekām.

Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hameneji ir devis rīkojumu veikt no Irānas tiešu triecienu Izraēlai, un Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis izteicies, ka Teherāna nav ieinteresēta reģionālo konfliktu eskalācijā, bet tai ir jāsoda Izraēlu. Iespējams, varētu atkārtoties aprīļa scenārijs. Aprīlī Izraēlas gaisa triecienā Irānas vēstniecībai Damaskā tika nogalināti vairāki cilvēki, tostarp divi irāņu ģenerāļi, kam sekoja Irānas atbildes solis - uzbrukums Izraēlai ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm. Tā bija pirmā tiešā Izraēlas un Irānas konfrontācija pēdējās desmitgadēs.

"Jāsaprot, ka neviens nevēlas, lai konflikts izvērstos plašumā. Jauns karš Tuvajos Austrumos būs milzīgs zaudējums pašām reģiona valstīm. Tāpat tas nebūtu vēlams valstīm, kuras atbalsta Izraēlu," aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Toms Rātfelders. Viņaprāt, Irāna varētu uzbrukt Izraēlai ierobežotos apmēros, lai nodotu vēstījumu, ka tā spēj uzbrukt un sodīt Izraēlu, bet "nesasiet Izraēlai rokas", lai tā būtu spiesta sākt karu ar Irānu, jo tādā gadījumā "visas kārtis ir uz galda" un sāksies plaša asinsizliešana.

Lielākā iespējamība ir konflikta eskalācijai starp Izraēlu un Irānas pretestības ass koalīciju, kurā ietilpst "Hamas", "Hizbollah", Jemenas hutieši un dažādi grupējumi Irākā, Palestīnas atbalsta grupējumi un arī Sīrijas valdība, uzskata LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka. Viņa norādīja, ka tieša konfrontācija starp Izraēlu, Irānu un potenciāli arī ASV ir mazāk ticama vairāku apsvērumu dēļ. Viens no tiem ir Irānas ierobežotā militārā kapacitāte, kas tiešā konfrontācijā ilgtermiņā tai neļautu noturēties.

Kāda Libānai saistība ar šo krīzi?

Irānas valdība paziņojusi, ka tās atbilde ietvers arī tās sabiedroto grupējumus, kuru vidū ietekmīgākais ir "Hizbollah". Kopš kara sākuma Gazas joslā "Hizbollah" regulāri uzbrūk Izraēlai ar raķetēm un droniem, apgalvojot, ka solidarizējas ar "Hamas". Taču līdz šim "Hizbollah" un Izraēla galvenokārt aprobežojās ar triecieniem pierobežas zonā.

7.augustā, kad Izraēlas kara lidmašīnas zemā augstumā pārlidoja Beirūtu, "Hizbollah" līderis Hasans Nasralla paziņoja, ka atbilde uz Šukra un Hanijas nogalināšanu būs daudz spēcīgāka par ikdienišķajiem uzbrukumiem un novilcināšana ir daļa no stratēģijas, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz Izraēlu. "Irāna atbildēs, un "Hizbollah" atbildēs, un ienaidnieks gaida (..). Likt ienaidniekam gaidīt ir daļa no soda," sacīja Nasralla. Viņš uzsvēra, ka visi starptautiskie mēģinājumi pārliecināt "Hizbollah" neatriebties ir veltīgi.

Kas ir "Hizbollah"?

"Hizbollah" ir šiītu musulmaņu organizācija, kas kontrolē spēcīgākos bruņotos spēkus Libānā un ietekmē politiku valstī. To pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izveidoja reģiona ietekmīgākais šiītu spēks Irānā, lai pretotos Izraēlas ietekmei. Tolaik Izraēlas spēki bija okupējuši Libānas dienvidus. Libānā tobrīd norisinājās pilsoņu karš.

Kopš 1992. gada "Hizbollah" piedalās Libānas vēlēšanās, un tā ir stabili pārstāvēta Libānas politikā. Kopš 1992. gada organizāciju vada Hasans Nasralla, kuram ir tuvas attiecības ar Irānas teokrātiskā režīma augstāko līderi ajatollu Ali Hameneji, kuram Irānas konstitūcija piešķir galavārdu visos stratēģiskajos jautājumos, arī ārpolitikā.

Kad Izraēla 2000. gadā izveda savus spēkus no Libānas, "Hizbollah" uzņēmās laurus par Izraēlas padzīšanu. Kopš tā laika "Hizbollah" uzturējusi tūkstošiem kaujinieku un milzīgu raķešu arsenālu Libānas dienvidos, cīnoties pret Izraēlas klātbūtni un ietekmi pierobežas apgabalos.

Rietumu valstis, Izraēla, Persijas līča valstis un Arābu līga uzskata "Hizbollah" par teroristu organizāciju.

2006. gadā starp "Hizbollah" un Izraēlu izcēlās karš, kad grupējums veica reidu pāri robežai. Izraēlas karavīri iegāja Libānas dienvidos, cenšoties likvidēt "Hizbollah" radītos draudus. Taču "Hizbollah" ne tikai netika iznīcināta, bet organizācija kopš tā laika ir palielinājusi savu kaujinieku skaitu un ieguvusi jaunus un modernākus ieročus.

"Hizbollah" spēkus, kas ir vieni no smagāk bruņotajiem nevalstiskajiem militārajiem spēkiem pasaulē, finansē un apbruņo Irāna, kurai ir liela ietekme pār tiem. Nasralla izteicies, ka "Hizbollah" ir 100 000 kaujinieku, bet neatkarīgas aplēses svārstās no 20 000 līdz 50 000. Daudzi no šiem kaujiniekiem ir labi apmācīti un iepriekš karojuši Sīrijā.

Aplēsts, ka "Hizbollah" ir 120 000 līdz 200 000 raķešu, no kurām lielākā daļa ir mazas, nevadāmas artilērijas raķetes. Taču grupējuma rīcībā, domājams, ir arī raķetes, kas paredzētas lidmašīnu un kuģu notriekšanai, kā arī vadāmās raķetes, kas var trāpīt mērķiem dziļi Izraēlā. "Hizbollah" arsenāls ir daudz modernāks par "Hamas" bruņojumu Gazas joslā.

Situācija Libānā

Vairums cilvēku Libānā nevēlas karu ar Izraēlu, bet izšķirošos lēmumus šajā jautājumā pieņems "Hizbollah" un Izraēlas valdība.

Libānas dienvidos gar robežu ar Izraēlu jau labu laiku valda karam līdzīgi apstākļi, un laiku pa laikam Izraēla veic uzbrukumus "Hizbollah" mērķiem arī dziļāk Libānā. "Protams, tagad libānieši baidās, ka varētu sākties jauns konflikta posms," raidorganizācijai "Deutsche Welle" (DW) norādīja Konrāda Adenauera fonda Beirūtas biroja vadītājs Mihaels Bauers. Viņi arī baidās, ka Izraēlas armija izvēlēsies citus mērķus un izmantos daudzveidīgākas ieroču sistēmas.

Plašāka konflikta ietekme uz Libānu, tās ekonomiku un infrastruktūru būs postoša. Valsts joprojām atrodas dziļā ekonomiskā krīzē, kas ilgst jau piecus gadus, kuru laikā Libānas valūta ir zaudējusi 95% savas vērtības. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu Libānai ir milzīgi parādi: tās saistības sasniedz 180% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gadā - 201%. Saskaņā ar citu Pasaules Bankas ziņojumu nabadzības līmenis Libānā pēdējo desmit gadu laikā ir trīskāršojies, un 2024. gadā 44% Libānas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Taču inflācija šogad varētu samazināties - no 221% 2023. gadā līdz 83% 2024. gadā. Libānas valsts gadiem ilgi ir demonstrējusi vāju vai pavisam nekādu rīcībspēju, un tā nav gatava vēl vienai krīzei, jo sevišķi karam ar Izraēlu.

Libānā kopš parlamenta vēlēšanām 2022. gada maijā pie varas ir demisionējusi valdība ar ierobežotām pilnvarām. Prezidenta amats kopš 2022. gada oktobra beigām ir vakants, un reliģisko grupējumu līderi nav spējuši vienoties par jaunu prezidentu. Libānā vara tradicionāli tiek dalīta starp 18 atzītām reliģiskām kopienām, un valsts politiskās problēmas bieži tiek izskaidrotas ar reliģisko saspīlējumu, kas bija galvenais cēlonis 1975.-1990.gada pilsoņkaram. Atbilstoši Libānas varas dalīšanas sistēmai parlamenta spīkeram ir jābūt šiītam, prezidentam kristietim maronītam, bet premjeram sunnītam.

Lielu slogu Libānai rada arī 1,5 miljoni bēgļu no kara plosītās Sīrijas un ceturtdaļa miljona palestīniešu bēgļu.

Pastāvot riskam par plašāka kara izcelšanos, starptautiskās aviokompānijas ir apturējušas vai pilnībā atcēlušas lidojumus uz un no Beirūtas, un daudzas ārvalstis, tostarp ASV, Lielbritānija, Vācija, Austrālija, Kanāda, Dienvidkoreja, Saūda Arābija, Japāna un Turcija, ir aicinājušas savus pilsoņus pēc iespējas ātrāk atstāt Libānu. Vācijas un Lielbritānijas armijas arī gatavojas savu pilsoņu iespējamajai evakuācijai no Libānas.

Garīgās veselības eksperti norāda, ka kara draudi Libānā veicinājuši cilvēkos nepārtrauktu trauksmes sajūtu, kam būs ilgtermiņa ietekme uz veselību un cilvēku spēju plānot nākotni. Libānieši steidz iepirkt pirmās nepieciešamības preces ar ilgu derīguma termiņu, kamēr Libānas amatpersonas apgalvo, ka nav nepieciešams celt paniku vai veidot preču krājumus. Mācoties no 2006. gada pieredzes, degvielas un medikamentu importētāji esot izstrādājuši plānus gadījumam, ja sāktos jauns karš. "Kas attiecas uz pārtikas apgādi, problēmu nav. Mums ir preču krājumi diviem līdz trim mēnešiem," laikrakstam "The Guardian" sacīja Libānas Pārtikas importētāju sindikāta vadītājs Hani Bohsali. Tomēr kara izcelšanās gadījumā pārtikas un degvielas sadale varētu būt problemātiska. Izraēla 2006.gadā bombardēja autoceļus, tiltus un citu civilo infrastruktūru, padarot neiespējamu krājumu transportēšanu no noliktavām uz tirgu. Vairākums libāniešu neuzticas valdībai, kas plaši tiek uzskatīta par korumpētu un nekompetentu, tādēļ amatpersonu aicinājumiem saglabāt mieru ir maza ietekme.

Konflikta izplešanās varētu vēstīt par atgriešanos pie "pastāvīgajiem kariem". Turklāt Irānas atbalstītie kaujinieki no visa reģiona varētu pievienoties "Hizbollah", kas konfliktu padarītu vēl sarežģītāku un nedrošāku. Protams, Libāna atrastos šīs spriedzes epicentrā.

Starptautiskā reakcija

ASV ir aicinājušas Irānu un Izraēlu izvairīties no konflikta eskalācijas. Aicinājumi uz savaldību izskanējuši arī no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem. Vērojami intensīvi diplomātiski centieni nepieļaut plašāka kara izcelšanos.

Francijas prezidents Emanuels Makrons 7. augustā atsevišķās sarunās ar Irānas kolēģi Pezeškiānu un Netanjahu aicināja abas puses izvairīties no atriebības cikla.

Tikmēr Islāma sadarbības organizācija, kas apvieno 57 valstis, paziņoja, ka uzskata Izraēlu par pilnībā atbildīgu par Hanijas slepkavību un atbalsta Irānas atriebību, piebilstot, ka Rietumiem nav tiesību aicināt Irānu uz savaldību.

Pastāv bažas, ka Šukra un Hanijas slepkavības un bailes no iespējamās plaša mēroga atriebības varētu pamudināt Persijas līča valstis tuvināties Irānai un attālināties no Izraēlas, cenšoties mazināt spriedzi, kas apdraud visu kopējo drošību.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) valdnieka vecākais padomnieks Anvars Gargašs 2. augustā sociālajos tīklos izteica līdzjūtību Hanijas ģimenes locekļiem un pateicās kaimiņvalstij Katarai par viņa bēru rīkošanu. Tas bija neparasts paziņojums no valdības, kas nicina "Hamas" un izdarīja diplomātisko spiedienu uz arābu valstīm, lai tās nodibinātu attiecības ar Izraēlu. Saūda Arābija pagājušajā gadā atjaunoja attiecības ar savu reģionālo sāncensi Irānu ar mērķi atvērt tiešus saziņas kanālus un mazināt politisko spriedzi.

Libānas valdības amatpersona ziņu aģentūrai AFP 8. augustā sacīja, ka notiek mēģinājumi nomierināt situāciju visā reģionā, tostarp turpinās centieni panākt pamieru Gazā. "Taču mums ir jāsaglabā modrība, pat ja pēdējo divu dienu laikā spriedze ir relatīvi mazinājusies," sacīja anonīmā amatpersona.

Amerikāņu tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja, ka Irānas vadība varētu atteikties no sākotnējiem plāniem par masīva uzbrukuma veikšanu Izraēlai. ASV uzskata, ka Teherāna jau ir pieņēmusi lēmumu un tuvākajā laikā neplāno veikt triecienu, teikuši "Politico" avoti.

Laikam ritot, pilna apjoma kara izcelšanās starp Irānu un Izraēlu šķiet arvien mazticamāka, toties bažas par "Hizbollah" reakciju nemazinās. Lai gan Irānai ir liela ietekme pār "Hizbollah", tā to pilnībā nekontrolē, un grupējums var izlemt uzbrukt Libānai, nesagaidot Teherānas nākamo soli. Turklāt, ņemot vērā, ka Libāna robežojas ar Izraēlu, "Hizbollah" uzbrukums var būt pēkšņāks nekā Irānas, kuru no Izraēlas šķir aptuveni 2000 kilometru.