Pirmais latvietis, kas to paveicis! Kaspars Peregudovs uzkāpj Manaslu īstajā virsotnē

Kaspars Peregudovs ir ātrās ēdināšanas zīmola "Kingu" īpašnieks, un TV3 skatītāji viņu tagad iepazīst kā vienu no kulinārijas šova "Grieķijas brīvdienas" dalībniekiem. Kaspars, kurš nodarbojas ar MMA cīņām, nu ir aizrāvies ar kalnos kāpšanu. “Man visu mūžu bija vēlēšanās kāpt kalnos. Pirms trim gadiem man bija muguras operācija, pēc tās kā dārzenis nekustīgs sešas nedēļas pavadīju gultā; tiklīdz varēju piecelties, aizbraucu uz Tatriem un uzkāpu savā pirmajā virsotnē. Pēc tam jau latiņu pacēlu augstāk – Monblāns, Kazbeks, Akonkagva un citi. Plāns ir sasniegt Everestu un ceturto pasaules augstāko virsotni Lodzi vienā dienā. Lai tam sagatavotos, lai saprastu, kas ir “nāves zona”, kas ir astoņtūkstošnieks, devos uz Manaslu,” žurnālam "Kas Jauns" stāsta Peregudovs.

Strīdus virsotne

8163 metrus augstais Manaslu, saukts arī par Garu kalnu, ir pasaulē ceturtā bīstamākā astoņtūkstošnieka virsotne, jo ap deviņiem procentiem no tajā kāpējiem gājuši bojā. Tehniskā ziņā tā nav sarežģīta, bet lielais nāves gadījumu skaits saistīts ar lavīnām un sliktajiem laikapstākļiem. “No astoņtūkstošnieku virsotnēm tā ir viena no pieejamākajām. Tajā ir liela bāzes nometne, arī kāpiens nav sarežģīts,” skaidro Kaspars, pirmais etniskais latvietis, kas sasniedzis patieso Manaslu virsotni..

Kāpēc? Vai tiešām uz kalna virsotnes, kurā pirmo reizi cilvēks uzkāpa 1956. gadā, līdz šim nav bijis latvietis? Ir bijis – 2011. gadā Manaslu jau tika pacelts Latvijas karogs, bet ir kāda nianse, turklāt ar diezgan lielu, varētu pat teikt, asu diskusiju piegaršu alpīnistu sabiedrībā. Proti, Manaslu ir īpašs ar to, ka kalnam ir arī viltus virsotne jeb priekšvirsotne, ko no īstās virsotnes atdala bīstama un tehniski ļoti sarežģīta kalnu grēda. Starp abām virsotnēm ir vien dažu metru augstuma atšķirība, taču, lai sasniegtu īsto virsotni, no priekšvirsotnes pa stāvu sniega ledus nogāzi jānokāpj pārdesmit metri lejup un tad atkal jākāpj augšā, un tieši tas pats jādara atpakaļceļā. Tāpēc daudzi šo īso, bet patiešām bīstamo posmu nemaz neveic, apmierinoties tikai ar kāpienu priekšvirsotnē. Nu izrādās, ka ar to nepietiek, lai oficiāli ieskaitītu uzkāpšanu Manaslu! 2021. gadā pēc starptautisku ekspertu komandas veiktās izmeklēšanas žurnālā American Alpine Journal tika ziņots, ka lielākā daļa alpīnistu, kuri apgalvoja, ka uzkāpuši Manaslu virsotnē, patiesībā nebija stāvējuši uz īstās virsotnes, bet gan uz priekšvirsotnes. Līdz ar to 2022. gadā Nepāla anulēja iepriekšējos kāpumus un iegrupēja tos kā priekšvirsotni, un šīs Himalaju virsotņu datu bāzes Himalayan Database statistikā veiktās izmaiņas izraisīja asas debates starptautiskā alpīnistu sabiedrībā.

Pēdējā brīdī

Pats kāpiens virsotnē notika bez īpašiem sarežģījumiem. “Mums paveicās, ka vispār paspējām. Uz vairākām dienām iesprūdām Katmandu, jo nevarējām izlidot uz kalniem. Vispirms laikapstākļu dēļ, bet tad sākās revolūcija, un nemieru dēļ vairākas dienas netikām ārā no Nepālas galvaspilsētas. Uz kalnu nokļuvām pēdējā brīdī, uz virsotni devāmies kā vieni no pēdējiem, kad pārējās grupas savu kāpienu jau bija veikušas. Patiesībā mums ar to pat paveicās, jo kāpiens uz virsotni ir ļoti šaurs un pie lielas cilvēku plūsmas daudz lēnāks un sarežģītāks. Mūsu šerpas stāstīja, ka iepriekšējās dienās cilvēku bija simtos, bet mēs kāpām teju vienīgie. Līdz ar to mums nevajadzēja stāvēt rindā uz pašu virsotni. Mums paveicās arī ar laikapstākļiem, jo dažas dienas vēlāk šeit jau sākās sniega vētras,” atceras Kaspars.

Viņš teic, ka kāpiens nav bijis fiziski ļoti grūts, vismaz viņam. Arī par spīti tam, ka kalnos devies ar ieplēstām ceļgala saitēm, tāpēc nācies veikt pretsāpju injekcijas. Arī tehniski sarežģīts kāpiens Manaslu nav šķitis, toties interesants un ainaviski skaists. “Bet par lavīnbīstamību – tas gan ir fakts. Mūsu acu priekšā lavīna paķēra pāris kāpēju. Atradāmies pirmajā nometnē, bija paredzēts aklimatizācijas kāpiens uz otro nometni, un tieši tur, kur arī mums pēc pāris stundām bija paredzēts iet, nobruka lavīna. Par laimi, šoreiz bez traģiskām sekām, jo tie pāris kāpēju tika sveikā cauri,” atceras Kaspars.

Iespundēti viesnīcā

Daudz lielāks stress par kāpienu augstajā virsotnē bija Nepālas galvaspilsētā Katmandu piedzīvotie nemieri. “To mēs negaidījām. Iesprūdām viesnīcā uz četrām dienām kopā ar komandas līderi, dažiem šerpām un grupas apkalpojošo personālu. Viņi visas šīs dienas pavadīja kopā ar mums, lai gan, protams, paši labprāt būtu bijuši kopā ar tautu protestos. Toties viņi dalījās ar visjaunāko informāciju, uzzinājām viņu viedokli par notiekošo. Protams, viņi bija ļoti priecīgi par šo apvērsumu, jo Nepāla bija ļoti korumpēta valsts, valdības pārstāvji dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, un tautai tas nepavisam nepatika,” stāsta Kaspars.

Nemieri Nepālā sākās pēc valdības lēmuma bloķēt sociālos tīklus un tika nodēvēti par Z paaudzes demonstrāciju, jo ielās izgājušie pārsvarā bija jaunieši. “Sākumā bija tikai protesti, bet, kad policijai atļāva izmantot šaujamieročus un tika nogalināti 19 protestētāji, to vidū arī skolēni, izcēlās pamatīgi grautiņi. Tika nodedzinātas valdības ēkas, policijas iecirkņi. Bijām liecinieki, kā nodeg pieczvaigžņu "Hilton" viesnīca, ko tikai pirms gada uzcēla, viena no augstākajām ēkām Katmandu. Tā atradās pretī mūsu viesnīcai, bet nodedzināja to tāpēc, ka piederēja korumpēta deputāta dēlam. Skatījāmies kā uz milzu ugunskuru. Protesti izgāja no rāmjiem, no cietumiem izbēga tūkstoši ieslodzīto, pa pilsētu klīda pusaudži ar automātiem rokās...” iespaidos dalās Kaspars, sakot, ka valstī tika izsludināta komandantstunda un viņiem nebija iespējas pamest viesnīcu: “Drošības dēļ mūs pat vispār neizlaida ātrā. Un nebija jau arī jēgas, jo lidosta bija slēgta un mēs uz kalniem nemaz nevarējām izlidot.”

Šobrīd Kaspars Peregudovs darbojas jauna restorāna iekārtošanā, bet jau novembra sākumā atkal dosies uz Himalajiem, lai uzkāptu gleznainajā un vienā no ikoniskākajām Nepālas virsotnēm Ama Dablam. Šo 6812 metrus augsto kalnu dēvē par Himalaju Materhornu, un tas ir attēlots uz Nepālas vienas rūpijas banknotes.

Savukārt pirms došanās uz Manaslu Kaspars piedalījās arī kulinārijas šovā, kas oktobrī redzams TV3 kanālā. “Esmu diezgan introverts cilvēks, tāpēc šādam pasākumam piekritu ar lielām grūtībām. Taču uzņēmuma komanda mani pārliecināja,” atzīst ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes īpašnieks, sakot, ka tomēr šovs viņam noderējis sava rakstura attīstīšanā.

Bet kā var apvienot darbu uzņēmumā, dalību šovā un vēl gatavošanos Himalaju virsotņu kāpieniem? “Ir ļoti daudz jāstrādā. Turklāt man ļoti svarīgs ir sports, un, ja ir ļoti, ļoti daudz darba, tad trenējos tikai reizi dienā, bet, kad gatavojos Manaslu, treniņi man bija trīsreiz dienā. Savukārt uzņēmumā ir lieliska komanda, uz kuru varu paļauties un kura man palīdz. Kad biju šovā, turpināju trenēties, vienkārši cēlos agrāk par citiem. Arī tad, kad esmu kalnos, esmu pieejams uzņēmumam un varu pieslēgties darbam attālināti. Protams, ja ir pieejams internets un sakari,” nosaka Kaspars, piebilstot: “Domāju, ka ar to, ka vairākas reizes gadā dodos uz kalniem, kolēģus tikai iedvesmoju, rādot piemēru, ka, ja ir mērķis, tad viss ir iespējams!”