Par klimatu norūpējies profesors nelido ar lidmašīnu no pasaules otras malas, un darba devējiem apnīk viņu gaidīt
Klimatologs no Itālijas bijis tik norūpējies par planētas uzkaršanu, ka ekspedīcijā uz Papua-Jaungvineju pasaules otrā malā atteicās doties ar lidmašīnu. Kad viņš arī atpakaļceļu grasījās mērot ar laivu, auto un citiem transporta veidiem, tikai ne pa gaisu, institūtā neizturēja un pētnieku atlaida no darba.
Lai nokļūtu no Ķīles Vācijā līdz Klusā okeāna dienvidiem, neizmantojot avioreisus, jāpeld ar kuģi, jābrauc ar vilcienu, autobusu, auto, izmantojot pat policijas eskortu. Klimatologs Džanluka Grimalda uzskata, ka tas ir labākais ceļošanas veids. Viņa ceļš līdz galamērķim aizņēma 35 dienas.
Papua-Jaungvinejā Grimalda pusgadu pētīja, kā klimata pārmaiņas ietekmē Bugenvillas provinces kopienas. Atpakaļceļā bija jāpaiet diviem mēnešiem, un darba devējs – Ķīles Pasaules ekonomikas institūts – izvirzīja ultimātu. “Viņi paziņoja: vai nu tu atgriezies pēc piecām dienām, tas nozīmē, ka jāsēžas lidmašīnā faktiski pēc trim dienām, vai nu es atlaists,” intervijā “Euronews Green” stāsta Grimalda.
Viņš spriež, ka darba devēja pozīciju varēja ietekmēt arī viņa dalība “pilsoniskajās nepakļaušanās akcijās” – klimata aktīvistu protestos. Grimalda ir organizācijas “Scientist Rebellion” biedrs, un pērn pielīmēja roku pie grīdas “Volkswagen” muzejā Vācijā un piedalījās privātas lidostas bloķēšanā Itālijā.
Institūta pārstāvis uz “Euronews” jautājumiem norāda, ka Grimaldas braucieni ir Papua-Jaungvineju ir atbalstīti un plānoti kopīgi, turklāt institūts “atbalsta savus darbiniekus, lai viņi ceļo veidā, kas neizrāda negatīvu ietekmi uz klimatu”.
“Mēs cenšamies pēc iespējas iztikt bez avioreisiem Vācijā un citās ES valstīs. Ja lidojumi ir nepieciešami, mēs sniedzam kompensāciju CO2 izmešiem,” apgalvo institūtā.
Grimalda neizmanto lidmašīnas pēdējos desmit gadus. Pēc viņa aprēķiniem, 27 000 kilometru gara “lēnā ceļojuma” (pa ūdeni un sauszemi) laikā būs “saražots” desmit reižu mazāk CO2 nekā lidojot. Tas nozīmē ietaupīt apmēram 4,5 tonnas izmešu. Ja vien neņem vērā, ka lidmašīnas tik un tā aizlidoja, tikai bez Grimaldas...
Visas pētnieka apmeklētās piekrastes kopienas jau ir pieredzējušas pārcelšanos dziļāk iekšzemē, jo paaugstinās jūras līmenis. Profesors vietējiem apsolījis, ka darīs visu iespējamo, lai ierobežotu savu ietekmi uz planētu. “Daudzas kopienas kalnos izjūt pārtikas trūkumu, kad sausuma periods ilgst ilgāk nekā parasti,” saka Grimalda. Agrāk tas ildzis trīs nedēļas, bet tagad sešas.
“E negrasos atteikties no saviem principiem, pat, ja tas maksās man darbu,” Grimalda ir apņēmīgs. “Apstākļos, kad ekosistēmas brūk acu priekšā, mēs nevaram visu atstāt, kā ir.”
Viņš gan atzīst, ka organizēt “lēno ceļojumu” nav viegli. Pašā pirmajā reizē viņš braucis ar Transsibīrijas ekspresi no Maskavas līdz Pekinai. Viņam nebija elektroniskās biļetes, tāpēc gājis kājām uz biroju Maskavas nomalē, lai dabūtu papīra biļeti.
Toties garo braucienu laikā pētnieks var strādāt un arī apspriest klimata problēmas ar ceļā sastaptajiem cilvēkiem. Pakistānā viņu drošības labad pavadīja policijas eskorts, un likumsargi rādīja video ar pērn valsti skārušajiem postošajiem plūdiem.
“Es vienkārši gribēju pamudināt cilvēkus paveikt ko neparastu, nestandarta. Kaut kādā mērā es vēlējos iedvesmot cilvēkus uz to, lai viņi, pārvarot bailes, izdara kaut ko, kas veicinās ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” piebilst Grimalda.
