Asteroīda trieciens nāca par labu vīnogām
foto: Fabiāns Herera
Senā fosilija (pa kreisi) un aizvēsturiskās vīnogas rekonstrukcija datortomogrāfijā.
Pasaulē

Asteroīda trieciens nāca par labu vīnogām

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Zinātnieki Kolumbijā atraduši rietumu puslodē vecāko zināmo vīnkoku dzimtas augu sēklu – 66 miljonus gadu senas. Šie augi ir zaļojuši apmēram miljonu gadu pēc tam, kad asteroīds iznīcināja dinozaurus un 76% sugu.

Asteroīda trieciens nāca par labu vīnogām...

Šķiet, šī milzu katastrofa nāca par labu vīnogu priekštečiem un nākotnes vīndariem. Pētījuma vadošais autors Fabiāns Herera, paleobotānikas kuratora palīgs Čikāgas Lauka muzejā, norāda, ka šajā gadījumā mēs vienmēr spriežam par dzīvniekiem, pirmām kārtām dinozauriem, bet masveida izmiršana skāra arī augus. Ar laiku meži atjaunojās, taču mainījās augu sugas.

“Šīs ir vecākās vīnogas, kas jebkad atrastas šajā pasaules daļā, un tās ir dažus miljonus gadu jaunākas par vecākajām, kas jebkad atrastas planētas otrā pusē,” teic Herera. “Šis atklājums ir svarīgs, jo parāda, ka pēc dinozauru izzušanas vīnogas patiešām sāka izplatīties visā pasaulē.”

Herera unikālo pārakmeņojumu atrada 2022. gadā Kolumbijas Andos: “Es meklēju vecāko vīnogu rietumu puslodē, kopš biju bakalaura students.” Tagad pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature Plants”.