Okeāns aprij kristiešu utopiju Nigērijā
Kamēr daļa cilvēces joprojām uzskata, ka runas par klimata pārmaiņām ir tikai meli un bizness, citi tās izjūt reāli. Pirms vairākiem gadu desmitiem Nigērijā kristiešu nodibinātā “Happy City” jeb Laimes pilsēta pārvērtusies “Unhappy City” – to aprij Atlantijas okeāns.
Netālu no Ajetoro pilsētas kristieši šeit cerēja izveidot savu utopiju, bezšķiru un bezgrēku kopienu. Sākums bija labs, bet tagad no daudzām ēkām palikusi vien pamati. Katru svētdienu vietējie raida pret debesīm lūgšanas, labi zinot, ka ar to vien nepietiks, raksta “The Associated Press”.
No veikala par laivinieku
Baznīca ir pārvietota jau divas reizes. “Arī pašreizējā atrašanās vieta ir apdraudēta, jo jūra atrodas tikai 30 metru attālumā,” saka šejienes jauniešu līderis Tompsons Akingboje.
Tūkstošiem cilvēku šo vietu jau ir pametuši, bet palicējiem viegli neklājas. Viņu vidū ir Stīvens Tunlese, kurš nolūkojas uz sava apģērbu veikala paliekām – okeāns ir iznīcinājis viņa ieguldījumus ap 5500 ASV dolāru apmērā. Tagad Stīvens pielāgojas ūdens pasaulei – labo kanoe laivas. “Es palikšu Ajetoro, jo šī ir mana tēva zeme, šis ir mantojums,” viņš saka.
Zaudēts ap 60% zemes
Kādreiz šeit bija pieejams saldūdens, bet tagad ūdens kļūst aizvien sāļāks. Mahinas dubļainā piekraste, kur mīt šī kopiena, pēdējo trīs desmitgažu laikā okeānā zaudējusi vairāk nekā 10 kvadrātkilometrus jeb gandrīz 60% no savas zemes.
“Ajetoro bija kā paradīze, pilsēta, kur visi dzīvoja priekpilni, laimīgi,” atceras pensionētā ierēdne Arovolo Mofeoluva. Laika gaitā divas trešdaļas kopienas teritorijas ir pazudušas viļņos, aizskaloti ir pat kapi.
“Šī ir trešā māja, kurā mēs dzīvojam, un ir daži, kas tagad mitinās ceturtajā mājā, un mums atkal nepietiek vietas. Četri vai pieci cilvēki dzīvo vienā mazā istabā, varat tikai iedomāties, cik tas ir skarbi,” teic Mofeoluva.
Urbj naftu, izcērt mangroves
Pētnieki gan uzskata, ka iemesls nav tikai klimata pārmaiņas. Jūras ģeologs Oluseguns Dada, Federālās tehnoloģiju universitātes profesors, norāda, ka zemes iegrimšanu veicina zemūdens naftas urbumi. Tāpat arī par sliktu nāk mangrovju mežu izciršana, kas ar savām saknēm notur zemi pret okeāna viļņu radīto eroziju.
Pasaules Banka 2020. gada ziņojumā lēsa, ka piekrastes degradācija trīs citos Nigērijas piekrastes štatos izmaksā 9,7 miljardus ASV dolāru – vairāk nekā 2% no valsts IKP. Tajā aplūkota erozija, plūdi, mangrovju zudumi un piesārņojums, atzīmēts augstais urbanizācijas līmenis.
Sola jau 20 gadu
Šā gada sākumā Ondo štata valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, bet iedzīvotāji jau agrāk ir dzirdējuši solījumus. Nigēras deltas attīstības komisijas tīmekļa vietnē ir reklamēts krasta līnijas aizsardzības projekts Ajetoro – pirms divām desmitgadēm tas pat saņēmis balvu, tikai joprojām ir “procesā” un reāli nekas nav uzsākts. Tomēr Akingboje cerību nezaudē: “Mēs ticam, ka kādu dienu palīdzība nāks.” Viņš neprecizē, vai no debesīm vai grēcīgās zemes.
Saskaņā ar Pasaules meteoroloģijas organizācijas 2019. gada ziņojumu, krasta erozija Rietumāfrikā vien gadā noēd vidēji 1,8 metrus. Pēc Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes datiem, jūras līmenis ceļas par 3,5 līdz četriem milimetriem gadā. Process turpinās.
Varam zaudēt līdz 35 metriem
Latvijā jūras krasts līdz šā gadsimta beigām varētu atkāpties par 25 līdz 35 metriem erozijas dēļ, prognozēts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētījumā. Izmaiņas ir visā vairāk nekā 500 kilometru garā krasta teritorijā. Centra datu analītiķis Viesturs Zandersons Latvijas Radio paudis, ka karstākie punkti ir pie Bernātiem, Liepājas ziemeļu daļā, posmā no Pāvilostas līdz Ventspilij.
No 1961. līdz 2020. gadam vidējais jūras līmenis pieaudzis par apmēram 1,5 centimetriem, līdz 21. gadsimta beigām var pieaugt vēl par apmēram 11 līdz 17 centimetriem. Krasta erozijas un plūdu apdraudējumu mazināšanai pašvaldībām pieejams Eiropas fondu finansējums ap 35 miljoniem eiro.
