Polija sākusi gatavot pilsoņus karam ar Krieviju
Polijas bruņotie spēki uzsākuši programmu "Brīvdienas ar armiju", lai sagatavotu civiliedzīvotājus iespējamam militāram konfliktam ar Krieviju, raksta "Associated Press".
Aģentūras dati liecina, ka programmas pamatmērķis ir rast papildinājumu Polijas armijai, kurai šobrīd ir aptuveni 198 tūkstoši karavīru.
"Brīvdienas" notiek vasarā 70 vietās visā Polijā, tostarp blakus Krievijas un Baltkrievijas robežai. Pieteikties dalībai programmā var cilvēki no 18 līdz 35 gadiem. Mācības ilgst 28 dienas un tiek apmaksātas 1,5 tūkstošu dolāru apmērā. Pēc šāda kursa cilviliedzīvotāji var doties rezervē vai turpināt dienestu teritoriālajā aizsardzībā.
"Armija vēlas apmācīt pēc iespējas vairāk pilsoņu. Visi zina par draudiem, kas nāk no austrumiem," norādīja pulkvedis Pāvels Galazka.
Pirms tam "Financial Times" ziņoja par militārpersonu deficītu Eiropas NATO dalībvalstīs. Pēc militāro analītiķu teiktā, kara gadījumā ar Krieviju viņi uz fronti varēs nosūtīt ne vairāk kā 300 tūkstošus cilvēku, lai gan "uz papīra" ir kopumā 1,9 miljoni karavīru.
Visasākā dzīvā spēka problēma ir Vācijas (trūkst ap 20 tūkstošiem cilvēku), Lielbritānijas (pēdējos desmit gados bruņotie spēki zaudējuši 19% sastāva), Francijas (karaspēka skaits tajā pašā laika posmā samazinājies par 8%) un Itālijas (zaudējuši ap 40 tūkstošiem cilvēku) armijās, vēsta "The Moscow Times".
Bijusī NATO ģenerālsekretāra palīdze un Eiropadomes starptautisko attiecību eksperte Kamila Granda iepriekš uzsvēra, ka Eiropas valstīm ir jākoncentrējas uz savu armiju rindu papildināšanu, jo ASV atbalsts šajā jautājumā nav garantēts.
Šobrīd Eiropas valstis ir koncentrējušās uz militāro budžetu palielināšanu, taču tikai retais ir izvirzījis uzdevumu piesaistīt vairāk pilsoņu, konstatējis bijušais Starptautiskā Stratēģiskās pētniecības institūta militārais un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Bens Berijs.
Pēc viņa teiktā, jau tagad armijas "sasniegušas kritisko masu", kad cilvēku trūkuma dēļ krītas kopējā darba kvalitāte un galu galā esošie militāristi vīlušies un arī dodas prom.
Iepriekš NATO Militārās komitejas vadītājs Robs Bauers aicināja alianses dalībvalstis gatavoties pilna mēroga karam ar Krieviju, kas varētu sākties tuvāko 20 gadu laikā. Pēc viņa teiktā, karadarbības uzsākšanas gadījumā būs nepieciešams mobilizēt lielu skaitu pilsoņu.