Sākta parakstu vākšana par plašāku raidījumu ukraiņu valodā klāstu sabiedriskajos medijos
foto: Freepik.com
Vēlas plašāku raidījumu ukraiņu valodā klāstu sabiedriskajos medijos.
Sabiedrība

Sākta parakstu vākšana par plašāku raidījumu ukraiņu valodā klāstu sabiedriskajos medijos

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par plašāku raidījumu ukraiņu valodā klāstu sabiedriskajos medijos

Sākta parakstu vākšana par plašāku raidījumu ukrai...

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Andris Vītols. Viņš vēlas panākt, lai Latvijas Radio 4 un LTV 7 lielāku raidlaika daļu atvēlētu raidījumiem ukraiņu valodā, attiecīgi samazinot ētera laiku krievu valodā.

Tāpēc viņš aicina Saeimai uzdot Ministru kabinetam normatīvajos aktos noteikt lielāku raidlaika proporciju ukraiņu valodā, proporcionāli samazinot ētera laiku krievu valodā.

Ņemot vērā, ka ukraiņu skaits Latvijā palielinās, pieaug arī ukraiņu valodas lietojums, bet krievu valodas - pakāpeniski samazinās, uzskata Vītols. Viņš norāda, ka pārejas periodā, kamēr ukraiņi vēl brīvi nekomunicē latviešu valodā, ir svarīgi nodrošināt informācijas pieejamību arī ukraiņu mazākumtautības pārstāvjiem.

Šis pasākums papildinātu Latvijas valsts jau sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem - bezmaksas latviešu valodas kursus.

Vītols uzskata, ka, samazinoties pieprasījumam pēc satura krievu valodā, esot tikai loģiski un pamatoti pielāgoties faktiskajiem apstākļiem un samazināt krievu valodas proporciju sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos jau tagad. Šāds risinājums veicinātu arī latviešu valodas aizsardzību, jo līdz ar ukraiņu bēgļu pieplūdumu sabiedrībā esot radies "patiesībai neatbilstīgs priekšstats", ka ukraiņi vēloties Latvijā sazināties krievu valodā.

"Šo cilvēku izvēli lietot krievu valodu veicina arī pašreizējā Latvijas mediju politika, kas par būtisko mazākumtautībām kopīgo saziņas valodu faktiski ir atzinusi krievu valodu. Ja Latvijas mazākumtautību valodā raidošie plašsaziņas līdzekļi lielāku raidlaika daļu aizpildītu ukraiņu valodā, attiecīgi samazinot saturu krievu valodā, ukraiņu bēgļi un karavīri uztvertu pozitīvo signālu no Latvijas valsts un, visticamāk, ikdienā mazāk lietotu krievu valodu, tādējādi samazinot Latvijas rusifikācijas draudus," vērtē Vītols.