Vācijā atturas atjaunot obligāto dienestu un cer uz brīvprātīgajiem
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss iepazīstinājis ar savu priekšlikumu par jauno Bundesvēra rekrutēšanas modeli, bet opozīcija nākusi klajā ar krasāku ierosmi.
Pistoriusa piedāvājums neparedz 2011. gadā atceltās obligātās karaklausības atjaunošanu. “Mēs vēlamies jaunu modeli, kas pirmām kārtām paļaujas uz brīvprātīgu iesaisti, taču satur arī obligātus elementus, ja nepieciešams,” teikts dokumentā, kurā izklāstīti priekšlikumi.
Cer uz motivētiem brīvprātīgajiem
Jauniešiem būs obligāti jāaizpilda anketas par vēlmi un spējām iestāties dienestā. Pamatojoties uz šīm anketām, Bundesvērs pēc medicīniskas apskates atlasīs vispiemērotākos un motivētākos kandidātus. Anketas tiks nosūtītas arī sievietēm, taču viņām tās nebūs jāaizpilda obligāti. Jaunais modelis paredz sešu mēnešu militāro sagatavošanu ar 17 mēnešus ilga brīvprātīga papildu karadienesta iespēju.
Pēdējos gados Bundesvērs cieš no rekrūšu deficīta, un, neraugoties uz dažādiem mēģinājumiem piesaistīt brīvprātīgos, bruņoto spēku personālsastāvs sarucis līdz 181 500 karavīru.
Plāno iesaukt 10 000 gadā
Saskaņā ar aplēsēm Vācijai ilgtermiņā, lai pildītu savas saistības pret NATO, nepieciešami 460 000 karavīru, no kuriem 200 000 atrastos aktīvajā dienestā, bet pārējie veidotu rezervi.
Sākotnēji gadā varētu rekrutēt aptuveni 40 000 vīru, bet reāli iesaukt 10 000. Tomēr Bundesvēram nemaz nepietiek kazarmu, kur viņus visus izvietot.
Pēc Krievijas uzsāktā kara kanclera Olafa Šolca valdība solījusi atjaunot novājināto armiju, plāns ir līdz 2031. gadam bruņotos spēkus palielināt līdz 203 000 karavīru.
Opozīcija nešķiro pēc dzimuma
Kristīgo demokrātu un Kristīgi sociālās savienības politiķi no opozīcijas bloka piedāvā ieviest obligāto dienestu un arī sievietēm. “Es uzskatu, ka mūsdienās mēs vairs nevaram šķirot pēc dzimuma pazīmes,” TV kanālā ZDF paziņojis abu partiju parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Johans Vadefuls.
Vietā atgādināt, ka aprīlī Bundestāgs apstiprināja likumu, kas ļauj mainīt dzimumu vienkāršā birokrātiskā procedūrā, vēršoties valsts iestādēs, proti, reģistros un dokumentos. Ja kāds vīrietis negribētu dienēt, viņš varētu pārdēvēties par sievieti, nemaz nerunājot par tiem, kas apgalvo, ka nepieder nevienam dzimumam.
Eiropā obligātais iesaukums ir Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Šveicē, Austrijā, Grieķijā, Kiprā. Norvēģija un Zviedrija ir vienīgās, kur iesauc arī sievietes. Lielākajā daļā valstu dienests jāsāk 18 gadu vecumā, Zviedrijā, Norvēģijā, Grieķijā, Šveicē 19 gados. Dienesta termiņš ilgst vidēji vienu gadu. Izņemot Norvēģiju un Zviedriju, var izvēlēties civilo dienestu.
