Vai tad pirms ķīlnieku atbrīvošanas nevajag brīdināt?!? BBC žurnālistes "naivais" jautājums pārsteidz bijušo Izraēlas armijas pārstāvi
Lielbritānijas raidsabiedrības BBC žurnāliste pamatīgi pārsteidza bijušo Izraēlas Aizsardzības spēku pārstāvi Džonatanu Konrikusu, uzdodot savādu jautājumu saistībā ar Izraēlas specoperāciju Gazas joslā, kurā tai izdevās atbrīvot četrus izraēliešu ķīlniekus.
I was asked at @bbc whether the @idf should have warned Palestinians before launching the rescue operation today. What do you think? pic.twitter.com/9zjh2Gp6Zo
— Jonathan Conricus (@jconricus) June 9, 2024
Kad žurnāliste norādīja par lielo palestīniešu upuru skaitu Izraēlas specoperācijas rezultātā, Konrikuss atbildēja, ka palestīniešu upuru tēmai ir nepieciešama objektīva analīze, jo konkrēti šos četrus ķīlniekus turēja gūstā palestīniešu civiliedzīvotāji tieši civiliedzīvotāju rajonā, tādēļ jānoskaidro, kuri cilvēki un kādēļ astoņus mēnešus turēja gūstā ķīlniekus un kāda bija apkārtnes iedzīvotāju loma, tā kā simtiem vai pat tūkstošiem civiliedzīvotāju zināja par ķīlnieku atrašanās vietu.
Tad sekoja pārsteidzošs jautājums: “Vai šos civiliedzīvotājus nevajadzēja brīdināt, lai viņi varētu savlaikus pamest [specoperācijas] zonu?”
“Mēs nevaram sagaidīt, lai Izraēla brīdinātu pirms ķīlnieku atbrīvošanas operācijas, jo tad teroristi nogalinātu ķīlniekus, un visa operācija zaudētu jēgu,” atteica Konrikuss. Viņš uzsvēra, ka ķīlnieku atbrīvošana notika intensīvas apšaudes apstākļos ar teroristiem un fakti liecina, ka gluži tāpat kā Rafahā, palestīniešu civiliedzīvotāji aktīvi palīdzēja “Hamas” teroristiem turēt gūstā izraēliešu ķīlniekus.
Sociālajā vietnē “X” publicētā saruna izpelnījās ironiskus komentārus par BBC “dievgosniņu”. “Visi zina, ka atbilstoša ķīlnieku atbrīvošanas etiķete prasa vispirms informēt ķīlniekus sagrābušos teroristus par precīzu laiku, kad plāno atbrīvot ķīlniekus,” sarkastiski norādīja kāda komentētāja. “Vai viņa arī jautāja, vai “Hamas” vajadzēja brīdināt izraēliešus pirms 7. oktobra uzbrukuma sākšanas?” ironizēja cits. Kāds cits bija pārsteigts par savu prognozētāja talantu, ka Īrija, Spānija, Norvēģija un DĀR iesniegšot prasību Starptautiskajā krimināltiesā, ka Izraēlai vajadzēja godprātīgi brīdināt “Hamas” pirms ķīlnieku atbrīvošanas operācijas sākšanas: “Es to publicēju vakar tīri kā joku. Šodien jūsu BBC intervija to pārvērta realitātē.”
Konrikuss uzsvēra, ka Izraēlas militārās kampaņas mērķis nav pamiers, bet tikai un vienīgi uzvara pār “Hamas” teroristiem un visu izraēliešu ķīlnieku atbrīvošana. “Es uzskatu, ka pamiers ir Izraēlas sakāve un “Hamas” uzvara,” viņš norādīja. “Pamiers nozīmētu “Hamas” pastāvēšanu un jaunus uzbrukumus Izraēlai dažu mēnešu vai varbūt gada laikā.”
Izraēlas armija sestdien paziņoja, ka tai izdevās atbrīvot “Hamas” teroristu oktobrī četru sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu Nusairātas bēgļu nometnē Gazas joslas centrālajā daļā. Atbrīvotie ķīlnieki ir 25 gadu vecā Noa Argamani, 21 gadu vecais Almogs Meirs Jans, 27 gadus vecais Andrejs Kozlovs un 41 gadu vecais Šalomi Zivs. "Hamās" viņus nolaupīja pērn 7.oktobrī, kad uzbruka mūzikas festivālā "Nova" Izraēlas dienvidos.
2023. gada 7.oktobrī “Hamas” teroristi iebruka Izraēlā, nogalinot ap 1200 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotājus, un nolaupot vēl aptuveni 250 cilvēku. Apmēram puse tika atbrīvota novembrī nedēļu ilgā pamiera laikā. Izraēla apgalvo, ka vairāk nekā 30 ķīlnieku ir miruši teroristu gūstā.
