Eiropa varētu palikt bez daudzu iecienītās Etiopijas kafijas
Kafijas dzimtenē Etiopijā valda satraukums – jaunie Eiropas Savienības noteikumi, kas vērsti pret mežu izciršanu un stāsies spēkā 2025. gadā, apdraud pupiņu audzēšanu iecienītajam dzērienam.
Pērn pieņemtais Eiropas Savienības likums īpaši attiecas uz sojas un eļļas palmu plantācijām, kas ir lielākais drauds tropiskajiem lietus mežiem. Tomēr arī kafijas importētājiem, izmantojot satelītu datus un ģeogrāfiskās koordinātas, būs jāpierāda, ka viņu piegādes ķēdes neveicina mežu izciršanu.
Mazo zemnieku neiespējamā misija
Etiopijā nevis naftu, bet kafiju dēvē par melno zeltu, tā ir galvenais ārvalstu valūtas avots un lielākais eksporta produkts, veidojot 37% pēc vērtības. Nozīmīgākais galamērķis ir Eiropa, kaut kopumā Eiropas Savienības daļa Etiopijas eksportā nesasniedz pat piecus procentus. Aizstāt Eiropu ar, piemēram, Ķīnas šķietami milzīgo tirgu Etiopija nevar, jo tur ir pieprasīti īpaši un augstākās kvalitātes kafijas produkti.
Jaunie noteikumi it īpaši raisa bažas Kaffā, reģionā, kas devis nosaukumu kafijai, un visos Etiopijas dienvidos. Precīzu ģeogrāfisko datu nodrošināšana ir izaicinājums aptuveni pieciem miljoniem mazo zemnieku – interneta pārklājums lauku ciematos ir slikts, īpašuma reģistru nav, bieži ir strīdi zemes piederību. Pēc vairāku Etiopijas diplomātu un eksportētāju domām, piemērošanās Eiropas prasībām varētu ilgt līdz pieciem gadiem.
Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, no 2015. līdz 2020. gadam vien pasaulē katru gadu izzuda aptuveni desmit miljoni hektāru meža. Eiropas Parlaments lēš, ka pārtikas, jo īpaši palmu eļļas un sojas, patēriņš Eiropā ir atbildīgs par 10% no pasaules mežu izciršanas.
Tomēr kafijas audzētāju vaina Etiopijas mežu iznīcināšanā ir ļoti niecīga. Lielākā daļa spēj sadzīvot ar mežu, nocirsts ir ļoti maz koku. izmanto ļoti maz pesticīdu. Viņu problēma ir nespēja sniegt prasītos datus.
Importētāji sāk novērsties
Turklāt prasīta pilnīga izsekojamība no pupiņu ievākšanas brīža līdz to nonākšanai Eiropas Savienībā. “Simtiem lauksaimnieku ražas tiek sajauktas kopā žāvēšanas, pēc tam mazgāšanas un atkal dažādos tālākpārdošanas un transportēšanas posmos. Vienā kafijas traukā, kas ir ceļā uz Eiropu, var būt pupiņas no tūkstoša ražotāju, kas nozīmē, ka, sasniedzot Eiropu, jums būs jāsniedz tūkstoš GPS koordinātu,” izdevums “Le Monde” citē Pīteru Horstenu, padomnieks no “AgUnity”, platformas, kas palīdz mazajiem lauksaimniekiem attīstības valstīs.
“Vairāk nekā puse Etiopijas eksporta uz Eiropu ir apdraudēta. Importētāji pavērsīsies uz saimniecībām Brazīlijā, piemēram, kur vieglāk nodrošināt izsekojamību,” teic Horstens.
Eiropas importētāji jau tagad novēršas no Etiopijas, lai lieki neriskētu – ja kafija neatbildīs jaunajām prasībām, draudēs sods vismaz 4% apmērā no pārdošanas apjoma Eiropas Savienībā. “Es neredzu iespēju turpmāk iegādāties ievērojamu daudzumu Etiopijas kafijas,” aģentūrai “Reuters” atzinis Vācijas grauzdētavas “Dallmayr” vadītājs Johanness Denglers.
Brisele atsaka pagarinājumu
Brisele atteikusies piešķirt Etiopijai pagarinājumu, mudinot to paziņot par plānu modernizēt kafijas nozari. Adisabeba vēlas finansēt šo programmu ar starptautisko partneru palīdzību. Kāds anonīms avots Eiropas Savienībā “Le Monde” norāda, ka līdzekļus varētu piešķirt no Briseles, ja valdība izrādītu labas gribas pazīmes: “Pat salīdzinot ar citiem Āfrikas spēlētājiem, Etiopija atpaliek. Tā nav ne aizsargājusi, ne regulējusi savu piegādes ķēdi. Vai tā ir eiropiešu vaina?”
Patlaban ir cerība uz Nīderlandes uzņēmumu “JDE Peet’s”, Eiropas vadošo kafijas grauzdētāju – tas izstrādā tehnoloģiju, kas apvieno satelītattēlus un mākslīgo intelektu, lai no gaisa noteiktu lielākās atmežotās un neatmežotās teritorijas līdz 2020. gadam.
Teorētiski šis iedalījums ļautu noteikt kafijas audzētavas, kas ir piemērotas eksportam uz Eiropu, un izvairīties no gadiem ilgiem manuāliem apsekojumiem – proti, klātienē fiksēt visas koordinātas. Pagaidām Eiropa nav devusi piekrišanu šādai metodei.
