Krievija juridiski "legalizēs" sagrābtās Ukrainas teritorijas, paziņo vietējais kolaborants, kurš prasīja Baltijas valstu atgūšanu "ar krievu ieroču spēku"

“Protams, pie mums tiks izveidots federālais apgabals tāpat kā visā Krievijā, tiks izveidots federālais apgabals, kas ietvers jaunās teritorijas un atkal pievienotās teritorijas, kas atbrīvotas no ukraiņu nacisma. Kad prezidents pieņems šo lēmumu, es nezinu, tā ir tikai un vienīgi viņa prerogatīva, tur ne Valsts dome, ne Federācijas padome lemj, šeit nolemj tieši prezidents. Kad viņš pieņems šādu lēmumu, tiks izveidots federālais apgabals un izveidots konkrētam cilvēkam paredzēts amats. Domāju, ka tam jānotiek tuvākajā laikā,” paziņoja krievu okupētās Zaporižjas apgabala daļas militārās un civilās administrācijas “gauleiters” Jevgēņijs Baļickis.

Aģentūra "RIA Novosti" atsaucas ar Baļinska teikto, ka vienotajā "Novorosijā" ietilps visas Krievijas sagrābtās Ukrainas teritorijas, ieskaitot jau 2014. gadā anektēto Krimu.

Pērn viņš apgalvoja, ka Baltijas valstis, Polija un Somija pieder Krievijai, un tas ir "jālabo ar krievu ieroču spēku".

Pats Baļickis dzimis Zaporižjas apgabala Melitopolē, kuru krievi apšaudīja ar raķetēm no pirmajām invāzijas stundām 2022. gada 24. februāra rītā, 25. februārī tajā notika ielu kaujas, bet par pilsētas sagrābšanu krievu okupanti paziņoja 26. februārī. Pirmajās nedēļās vietējie rīkoja vērienīgas protesta akcijas pret okupācijas režīmu, 11. martā Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu okupanti nolaupīja, un tikai 16. martā apmainīja pret deviņiem ukraiņu sagūstītajiem krievu armijas karavīriem.

Ironiski, ka Baļickis 2018. gadā bija iekļauts Krievijas sankciju sarakstā kā Ukrainas parlamenta deputāts, un no šī saraksta izslēgts 2022. gada 26. novembrī — krietni pēc tam, kad kā kolaborants bija centīgi kalpojis okupantu varai Melitopolē. Tā gada 5. jūlijā viņš lielījās, ka viens no pirmajiem apgabalā saņēma Krievijas pasi, bet 26. septembrī iestājās partijā “Vienotā Krievija” — vēl joprojām būdams Krievijas sankciju sarakstā!

2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, tur nodibinot bandītiskas "tautas republikas". 2022. gada 24. februārī ar "demilitarizācijas" un "denacifikācijas" lozungiem Krievija iebruka Ukrainā, Putinam savā kara pieteikšanas runā solot neokupēt tās teritorijas, bet 30. septembrī viņš oficiāli paziņoja par četru apgabalu — Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas — aneksiju, kaut gan Krievija pilnībā tās nekontrolēja, Zaporižju nekad nav ieņēmusi, bet no Hersonas bija spiesta apkaunojoši izvākties 2022. gada novembrī.

Pēc tam Krievijas dažāda ranga amatpersonas publiski stāstīja, kādus vēl Ukrainas apgabalus nepieciešams anektēt, visbiežāk minot Odesas, Mikolajivas, Dnipras un Harkivas apgabalus, taču reizēm minot arī galvaspilsētu Kijivu, bet tādas odiozas personas, kā eksprezidents Dmitrijs Medvedevs sen propagandē visas valsts aneksiju un turpmākus iekarojumus.

Tas nav traucējis ārlietu ministram Segejam Lavrovam joprojām stāstīt, ka Krievija nemaz nekaro ar Ukrainu un nemaz nav tur iebrukusi, bet karo ar rietumvalstu spēkiem, kas esot okupējuši Ukrainu un ar Kijivas rokām plānojuši uzbrukt Krievijai. Savukārt citas amatpersonas, piemēram, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins pastāvīgi stāsta par Polijas un citu Eiropas valstu plāniem anektēt Ukrainas rietumus.

Krievijas amatpersonu agresīvie izteikumi iet roku rokā ar prezidenta Vladimira Putina neseno attaisnojumu nacistu Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera uzbrukumam Polijai, šādi sākot Otro pasaules karu, jo poļi pārāk "iespītējās" un neizpildīja Hitlera prasības. Ar līdzīgu argumentāciju Putins pamatoja invāziju Ukrainā.