ANO Starptautiskā tiesa liek Izraēlai pārtraukt uzbrukumu pēdējam "Hamas" lielajam cietoksnim Rafahai
ANO Starptautiskā tiesa piektdien nolēmusi, ka Izraēlai ir nekavējoties jāpārtrauc uzbrukums Rafahai, norādot, ka humānā situācija šajā palestīniešu teritorijā ir katastrofāla.
Izraēlai ir "nekavējoties jāpārtrauc militārā ofensīva un visas citas darbības Rafahas rajonā, kas var radīt palestīniešu grupai Gazā tādus dzīves apstākļus, kas var novest pie tās pilnīgas vai daļējas fiziskas iznīcināšanas", paziņoja tiesa.
Tiesa arī lika Izraēlai turēt atvērtu Rafahas robežšķērsošanas punktu, lai nodrošinātu netraucētu humānās palīdzības piegādi. Izraēlai "jātur atvērts Rafahas robežšķērsošanas punkts, lai netraucēti nodrošinātu steidzami nepieciešamos pamatpakalpojumus un humāno palīdzību", teikts spriedumā.
Tāpat tiesa aicināja nekavējoties atbrīvot ķīlniekus, kurus palestīniešu teroristu grupējums "Hamas" sagrāba 7.oktobra uzbrukumā Izraēlai. "Tiesa uzskata, ka ir ļoti satraucoši, ka daudzi no šiem ķīlniekiem joprojām atrodas gūstā, un atkārtoti aicina viņus nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot," paziņoja tiesa.
Pēc tiesas lēmuma publiskošanas Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paziņoja, ka viņš piektdien telefoniski apspriedīsies ar augstākā līmeņa ministriem. Izraēlas finanšu ministrs Bezalels Smotrihs reaģēja uz spriedumu, platformā "X" norādot, ka "vēsture tiesās tos, kas šodien stāv līdzās "Hamas" "Islāma valsts" nacistiem".
Tiesā pret Izraēlu vērsās Dienvidāfrika, kura apsūdzējusi Izraēlu genocīdā pret palestīniešiem Gazas joslā. Dienvidāfrika pamatoja savu iesniegumu, apgalvojot, ka tiesas iepriekš veiktie pasākumi saistībā ar karu Gazas joslā bija nepietiekami.
Lai gan tiesas lēmumi ir saistoši, tai nav nekādu līdzekļu, lai piespiestu valstis tos ievērot. Tomēr tiesa var aicināt ANO Drošības padomi rīkoties.
Jāpiebilst, ka pašreizējā ekstremālā situācija Gazas joslā radās pēc tam, kad pagājušā gada 7. oktobrī, kad Gazu kontrolējošās palestīniešu teroristu organizācijas "Hamas" kaujinieki veica plašāko iebrukumu Izraēlas teritorijā, zvēriski nogalinot 1139 cilvēkus, tostarp 766 civiliedzīvotājus, un sagrābjot par ķīlniekiem vēl 252 cilvēkus, no kuriem liela daļa joprojām atrodas teroristu rokās.
"Hamas" uzbrukums notika ar plašām Gazas iedzīvotāju gavilēm, bet ar izraēliešu ķīlniekiem atgriezušos rīkļurāvējus vietējie sveica kā varoņus. Drīz pēc "Hamas" iebrukuma Izraēla sāka bombardēt Gazu, izsludināja mobilizāciju, bet 27. oktobrī sāka sauszemes operāciju Gazā, kuras gaitā gājuši bojā vairāk nekā 35 000 palestīniešu.
Zīmīgi, ka Krievija, kas pati 2022. gada 24. februārī uzsāka invāziju Ukrainā, aizbildinoties ar nepieciešamību aizstāvēties pret Ukrainas "agresiju" un novērst "genocīdu" pret krieviem, bet pirms tam 2014. gadā anektēja Krimu un uzsāka asiņainu karu Donbasā, 2023. gada gada novembrī paziņoja, ka Izraēlai nav tiesību aizstāvēties pret "Hamas" teroristiem, jo tā pati esot "okupante". Krievijas pārstāvis ANO Vasilijs Nebendzja, kurš pastāvīgi no ANO tribīnes šausta agresīvos Rietumus un Ukrainu, paziņoja, ka tiesības uz pašaizsardzību neattiecas uz Izraēlu, jo tā pati ir palestīniešu zemju okupante.
