Gruzijas parlamentā deputāti izkaujas, apspriežot galīgajā lasījumā no Krievijas noskatīto "ārvalstu aģentu" likumu

Ordien paredzētais balsojums Gruzijas parlamentā par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā notiek ne tikai ar asu vārdu apmaiņu, bet arī dūru vicināšanu, kamēr tūkstošiem cilvēku pulcējas pie parlamenta ēkas, protestējot pret šo pilsoniskās brīvības ierobežojošo likumprojektu, kuru iedēvējuši par "Krievijas likumu".

Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze ir paudis dzelžainu apņēmību panākt šī likuma pieņemšanu. Pirmdien viņš brīdināja, ka likuma neieņemšanas gadījumā Gruzija zaudēs suverenitāti un viņu gaidīs Ukrainas liktenis, gan nekonkretizējot, ko viņš ar to gribēja pateikt.

Savukārt Kobahidzes oponente, Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņoja BBC, ka viņa uzliks veto. Tomēr "Gruzijas sapnim" parlamentā ir pietiekams deputātu skaits, lai pārvarētu prezidentes veto.

Gruzijā plašas protesta akcijas notiek kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu. Policija brutāli centusies apspiest protestus.

Likumprojekts paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem". Turklāt Tieslietu ministrija novēros šos "ārzemju aģentus" un var piespiest viņus izpaust sensitīvu informāciju, piedraudot ar pamatīgu naudas sodu.

Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO ir aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.

"Gruzijas sapnis", kas atrodas pie varas ir kopš 2012.gada, attēlojis protestētājus kā vardarbīgu pūli un aizstāvējis likumu kā nepieciešamu Gruzijas suverenitātei. Partija arī apsūdz protestētājus, ka tie uztur sakarus ar "Gruzijas sapņa" pretinieku, eksprezidentu Mihailu Saakašvili, kurš tika aizturēts saistībā ar apsūdzībām ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā.

Ironiski, bet likums par "ārzemju aģentiem" Krievijā stājās spēkā tieši 2012. gadā, kad tur tika apspiesti pēdējie masveida protesti pret Vladimira Putina diktatūru.