Ko ēda neandertālieši? Alā atrastie maltītes pārpalikumi pārsteidz
Senākie jebkad atrastie pagatavota ēdiena pārpalikumi liecina, ka neandertālieši bijuši sava veida gardēži, raksta "The Guardian". Pārogļojušās maltītes paliekas atrastas Irākas ziemeļos kādā alu kompleksā.
"Mūsu atklājumi ir pirmā patiesā norāde uz sarežģītāku ēdienu pagatavošanu un līdz ar to arī pārtikas kultūru neandertāliešu vidū," sacīja Liverpūles Džona Mūra universitātes kultūras paleoekoloģijas profesors Kriss Hants, kurš strādāja pie arheoloģiskajiem izrakumiem.
Sabiedrībā nereti pastāv uzskats, ka neandertālieši izdzīvojuši, barojoties tikai no ogām un neapstrādātas dzīvnieku gaļas, tomēr atradums šo mītu apgāž.
Hants un viņa kolēģi pat mēģinājuši atdarināt vienu no receptēm. "Izveidojām sava veida pankūku plātsmaizi, kas patiešām bija ļoti garšīga — ar sava veida riekstu garšu," sacīja Hants.
Piedegušās pārtikas atliekas ir vecākās, kādas jebkad atrastas, un tās iegūtas no pavarda Šanidaras alā - neandertāliešu mājas, kas atrodas Zāgrosa kalnu grēdā, 800 kilometru uz ziemeļiem no Bagdādes. Domājams, ka atliekas ir aptuveni 70 000 gadu vecas.
Pētnieku komanda ar elektronu mikroskopu izanalizējusi arī senos pārogļotās pārtikas fragmentus, kas iegūti no Frankhti alas Grieķijas dienvidos, kur pirms aptuveni 12 000 gadu dzīvoja agrīnie mūsdienu cilvēki.
Kopumā abi atklājumi liecina, ka paleolīta diētas bija daudzveidīgas un kompleksas, ietverot vairākus ēdiena gatavošanas posmus.
"Mēs pirmo reizi guvām pierādījumus par to, ka gan neandertālieši, gan agrīnie mūsdienu cilvēki (Homo sapiens) abās vietās un abās fāzēs Šanidaras alā ir mērcējuši un dauzījuši pākšaugu sēklas," sacīja Liverpūles universitātes arheobotāniķe Serēna Kabuku, kura vada pētījumu. "Mēs atradām arī sēklu "maisījumus", kas iekļauti pārtikas produktos, un varam apgalvot, ka daži augi garšas ziņā bija ļoti unikāli un specifiski."
Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Antiquity", sniedz ieskatu augos, ko neandertālieši lietojuši papildus gaļai. Savvaļas rieksti un dažādas zālītes bieži tika kombinētas ar pākšaugiem, piemēram, lēcām un tīruma zvēri jeb savvaļas sinepēm.
"Tā kā neandertāliešiem nebija podu, mēs pieņemam, ka viņi sēklas mērcēja dzīvnieka ādas krokās," stāsta Hants.
Tomēr atšķirībā no mūsdienu šefpavāriem, šķiet, ka neandertālieši nelobīja sēklas, lai noņemtu ārējo apvalku un tādā veidā arī to rūgtumu. Tas varētu likt domāt, ka viņi gribēja samazināt, bet ne likvidēt pākšaugu dabisko garšu. Pieņemot, ka sēklas saberza, izmantojot vietējos akmeņus, galaprodukts varēja būt arī nedaudz graudains.
"Izmēģinot atkārtoti izveidot recepti, es domāju, ka mēs varam saprast, kāpēc neandertāliešiem bija tik slikti zobi," sacīja Hants.
