Zviedrijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Rietumiem jārada Krievijai vairāk "stratēģisku grūtību"
Rietumiem jācenšas radīt vairāk "stratēģisku grūtību", mēģinot kontrolēt agresīvo Krievijas uzvedību. Tajā pašā laikā NATO nedara pietiekami daudz, lai apturētu Krievijas agresiju pret Ukrainu, tā intervijā "Euractiv" paziņojis Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms.
"Mums jāsaprot, ka Krievija ir kaimiņvalsts, kas uzvedas bezatbildīgi, draudot pasaulei ar bezatbildīgiem kodoldraudiem un ideju atjaunot savu bijušo impēriju uz neatkarīgu suverēnu valstu rēķina. Mums tam ir jādara gals. Mums ir jārada lielākas stratēģiskākas grūtības Krievijai," viņš teica.
Zviedrijas Ārlietu ministrijas vadītājs arī skaidroja, kas Rietumiem jādara, lai apturētu Krieviju.
"Lai (apturētu Krieviju - red.), vispirms ir jāaptur agresija pret Ukrainu. Ne visas valstis apzinās nepieciešamību veikt steidzamus pasākumus. Šīm valstīm ir jāsaprot, ka konflikts jau ir klāt un ka mums tas ir jārisina," saka Bilstrēms.
Ņemot vērā to ģeogrāfisko tuvumu, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis arvien vairāk brīdina par draudiem, ko rada Krievijas uzvara.
"NATO nedara pietiekami daudz Ukrainas labā," sacīja Bilstrēms, piebilstot, ka Ukrainas armijai vajag "vairāk visa kā".
Pēc viņa teiktā, lielāka militārā aprīkojuma nodrošināšana Ukrainai "nav rūpnieciskā potenciāla jautājums".
"Tas ir atkarīgs no politiskās vadības un politiskās gribas," viņš piebilda, norādot, ka ASV un Eiropai ir daudz lielākas kopīgas ražošanas jaudas nekā Krievijai.
Stokholma centīsies panākt lielāku atturēšanu un spēcīgāku stratēģisko lomu Baltijas jūrā, sacīja Bilstrēms. Viņš arī uzsvēra, ka Zviedrija stingri atrodas to valdību nometnē, kuras vēlas koncentrēties uz Eiropas aizsardzības organizēšanu kopīgi ar NATO un "attiecībā uz transatlantisko saikni".
Zviedrijas iestāšanās NATO
Zviedrija oficiāli pievienojās Ziemeļatlantijas aliansei 7. martā. Tā kļuva par 32. NATO dalībvalsti. Zviedrijas karogs pie NATO galvenās mītnes Briselē tika pacelts 11. martā. Ceremonijā piedalījās arī alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Iepriekš Turcija iebilda pret Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO, jo tās atbalstīja Kurdistānas strādnieku partiju, ko Ankara uzskata par teroristu organizāciju.
Zīmīgi, ka Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti 2023. gada 4. aprīlī. Valsts karogs tika pacelts NATO galvenajā mītnē.
