FOTO: Polijā iesākušies vērienīgākie zemnieku protesti valsts vēsturē - ielās izgājuši 70 tūkstoši demonstrantu

“Mēs dziļi atvainojamies par sagādātajām neērtībām, tomēr Eiropas Savienības Zaļajam kursam ir jākrīt!” vēsta plakāti, kas izvietoti uz protestējošo zemnieku traktoriem.

Lauksaimnieku nemieri, kas aizsākās jau 2022. gada vasarā, neilgi pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā, patlaban eskalējušies grandiozos apmēros. Ja aizvadītajā mēnesī lauksaimnieki bloķēja Polijas robežkontroles punktus ar Ukrainu, tad šobrīd protesti ir paplašinājušies līdz valsts rietumu robežai ar Vāciju.

Trešdien, 20. martā, demonstrācijās izgājuši ielās jau vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku, savukārt Polijas amatpersonas norāda, ka protesti varētu ilgt līdz pat 28. martam.

Polijas loģistikas kompānijas „Maszoński Logistic” prezidents Miroslavs Maszonskis Varšavas laikrakstam „Rzeczpospolita” lauksaimnieku protestus ir nosodījis, norādot, ka tie var apdraudēt valsts uzņēmējdarbību:

„Polijas eksports sastāda 131 miljardu eiro, tas ir - 11 miljardi mēnesī. Tieši tik daudz tas maksās Polijas ekonomikai, ja protests turpināsies.”

Savukārt, Polijas lauksaimniecības ministrs Česlavs Siekierskis apstiprina, ka “viņam ar lauksaimniekiem patlaban norit intensīvas diskusijas, tomēr vienošanās par konkrētiem risinājumiem vēl nav panākta”.

Ko Polijas zemnieki vēlas?

Galvenās poļu lauksaimnieku prasības ir Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa atcelšana un liegums valstī importēt lētos lauksaimniecības produktus no trešajām valstīm.

ES Zaļais kurss paredz virkni noteikumu un nosacījumu, ar kādām metodēm lauksaimniekiem Eiropas Savienībā atļauts strādāt. Kamēr ES zemnieki tiek pakļauti augstām prasībām, kas ievērojami paaugstina lauksaimniecības produktu pašizmaksas, no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un citām valstīm blokā tiek ievesti lēti lauksaimniecības produkti, kas neatbilst nekādām prasībām. Turklāt tie Eiropā tiek tirgoti par tādu pašu cenu kā produkti, kas ES audzēti pēc zaļā kursa.

"Mūsu produkti ir kvalitatīvi un veselīgi. Kādēļ tie neatrodas mūsu veikalu plauktos?” Polijas medijam “TVN24” vēsta kāds protestētājs, kas garāmgājējiem pasniedz savā saimniecībā audzētus ābolus.

Lai gan ES zaļā kursa mērķis ir cēls – līdz 2050. gadam bloka valstīs sasniegt klimata neitralitāti, esošajos apstākļos tas rada negodīgas konkurences apstākļus, novedot daudzus Eiropas lauksaimniekus bankrota priekšā.

Tāpat sāpīgs jautājums Polijā ir lauksaimniecības produktu imports no Ukrainas. Pēc Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainā, Eiropas Savienība Ukrainas lauksaimniecības produktu importam atcēla muitas nodokļus, kas Ukrainas zemniekiem sniedz papildu priekšrocības, vēl vairāk pazeminot viņu piedāvātās produkcijas cenas. Līdz ar to Polijas lauksaimniecības produktus patlaban vietējā tirgū ir aizstājusi Ukrainas produkcija, kas ir daudz lētāka un zemākas kvalitātes.

Trešdien, 20. martā, Eiropas Savienība panākusi provizorisku vienošanos piešķirt Ukrainas pārtikas ražotājiem muitas nodokļu atvieglojumus līdz 2025. gada jūnijam.