Putins gatavs izmantot kodolieročus, ja tiks apdraudēta Krievijas valsts pastāvēšana
Maskava ir gatava izmantot kodolieročus, pastāvot Krievijas valsts pastāvēšanas draudiem, taču "tāda nepieciešamība nekad nav bijusi", trešdien intervijā valsts medijiem sacīja prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas līderis izteica komentārus izdevumam "Rossija 1" un "RIA Novosti" pirms 15. martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurās viņam prognozē iegūt piekto pilnvaru termiņu un kurās viņa pilna mēroga karš Ukrainā pāriet trešajā kara gadā.
Putins sacīja, ka no militārā un tehniskā viedokļa Krievija ir gatava kodolkaram, lai gan viņš neteica, ka tas būtu nenovēršams.
Viņš brīdināja, ka, ja ASV karaspēks tiks izvietots Ukrainā, Krievija pret to izturēsies kā pret intervenci.
“Neskaitot (ASV prezidentu Džo) Baidenu, ir pietiekami daudz citu ekspertu Krievijas un Amerikas attiecību un stratēģiskās ierobežošanas jomā. Tāpēc, es nedomāju, ka šeit viss ies uz priekšu, bet mēs esam tam gatavi,” sacīja Putins.
Putins sacīja, ka ASV arī attīsta kodolspēkus, taču tas nenozīmē, ka Amerikas Savienotās valstis ir gatavas "rīt sākt kodolkaru".
“Viņi tagad izvirza uzdevumus palielināt šo mūsdienīgumu, inovāciju, viņiem ir atbilstošs plāns. Mēs arī par to zinām. Viņi izstrādā visas savas plāna detaļas. Arī mēs. Ieroči pastāv, lai tos izmantotu. Mums ir savi principi,” sacīja Putins.
Šomēnes divas augsta ranga ASV administrācijas amatpersonas CNN sacīja, ka 2022. gada beigās ASV sāka “stingri gatavoties” tam, ka Krievija potenciāli dotu triecienu Ukrainai ar kodolieroci.
Baidena administrācija bija īpaši nobažījusies, ka Krievija varētu izmantot taktisko vai kaujas lauka kodolieroci, sacīja amatpersonas.
Pērn Putins izvietoja taktiskos kodolieročus kaimiņvalsts sabiedrotajā Baltkrievijā, un bijušais Krievijas prezidents un Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs sacīja, ka stratēģiskos kodolieročus varētu izmantot, lai aizsargātu Krievijas sastāvā iekļautās teritorijas no Ukrainas.
Runājot ar Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļiem, Putins sacīja, ka Rietumvalstis domāja, ka tās varētu "likvidēt" Krieviju, sākoties iebrukumam Ukrainā, bet tā vietā viņš apgalvoja, ka Maskavas finanšu un ekonomikas sistēmas ir stabilas un tās bruņoto spēku spējas tikai pieaug. .
NATO izlūkdienestu aplēses par Krievijas aizsardzības ražošanu liecina, ka Krievija, šķiet, gatavojas ražot gandrīz trīs reizes vairāk artilērijas munīcijas nekā ASV un Eiropa, kas ir galvenā priekšrocība salīdzinājumā ar gaidāmo Krievijas ofensīvu Ukrainā vēlāk šogad. Tā arī pārvalda artilērijas rūpnīcas "24/7" 12 stundu maiņās, sacīja NATO amatpersona.
Tomēr ASV un Rietumu amatpersonas norāda, ka Krievijas uzlidojums joprojām nav pietiekams, lai apmierinātu tās vajadzības, un Rietumu izlūkdienestu amatpersonas negaida, ka Krievija īstermiņā gūs lielus panākumus kaujas laukā.
Pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi kopš Maskava uzsāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, un paredzams, ka Putins tiks pārvēlēts 2024. gada prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas martā.
Tāpat ziņots, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija otrdien, 12. martā, paziņoja par vēl vienu militārās palīdzības paketi Ukrainai līdz 300 miljonu ASV dolāru vērtībā, taču, pēc Baidena teiktā, ar to "ne tuvu nav pietiekami", un Kongresam ir jālemj par papildu finansējuma piešķiršanu.
Savā intervijā valsts medijiem Putins sacīja, ka Krievija būtu gatava risināt sarunas par Ukrainu, taču tikai tad, ja tās būtu realitātē balstītas.
“Vai esam gatavi sarunām? Jā, mēs esam gatavi, bet tikai gatavi sarunām, nevis balstoties uz kaut kādām vēlmēm pēc psihotropo zāļu lietošanas, bet balstoties uz realitāti, kas ir izveidojusies, kā saka šādos gadījumos, te uz vietas,” sacīja Putins.
Jautāts, vai varētu būt "taisnīga vienošanās" ar Rietumiem, viņš atbildēja: "Es nevienam neticu, bet mums ir vajadzīgas garantijas."
Zelenskis iepriekš ir noraidījis ierosinājumus, ka būtu pienācis laiks sarunām par mieru ar Kremli, un vairākkārt ir teicis, ka neatteiksies no Ukrainas teritorijas. "Kad jūs vēlaties panākt kompromisu vai dialogu ar kādu, jūs nevarat to izdarīt ar meli," viņš sacīja CNN septembrī.
Arī intervijā telekanālam "Rossija 1", kas tika pārraidīta trešdien, Putins sacīja, ka Ukrainas uzbrukumi Belgorodai un Kurskai notiek Kijevas "neveiksmju" laikā kaujas laukā. Viņš piebilda, ka Ukrainas uzbrukumu mērķis ir traucēt gaidāmajām Krievijas vēlēšanām.
