Krievija žēlojas par "agresīvo" Ukrainu, kas grasās anektēt tās dienvidu apgabalus

Intervijā ziņu aģentūrai TASS Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vietnieks Mihails Galuzins uzbūra ainu par agresīvo kaimiņvalsti, kas to vien kāro, kā iekarot Krievijas apgabalus. “Ne pirmo reizi Kijiva izvirza teritoriālas pretenzijas Krievijai. Dažādos gados tā paziņoja par savām tiesībām uz Stavropoles un Krasnodaras novadiem, Rostovas apgabalu, vairākiem Voroņežas apgabala rajoniem. Taču tālāk par vārdiem lieta neaizgāja. Taču tagad vēlēšanās sagrābt pierobežas Krievijas īstenās zemes ieguva oficiālu raksturu un noformēta juridiski,” ne aci nepamirkšķinādams, sacīja Lavrova vietnieks. “Kaut gan dekrētā [par ukraiņu vēsturiski apdzīvotajām teritorijām Krievijas Federācijā — red.] nav tieši teikts par robežu pārskatīšanu, tas skaidri pauž Kijivas režīma vēlēšanos pievākt noteiktus mūsu zemes reģionus.”

Šā gada janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzdeva valdībai izstrādāt un nodot Nacionālās drošības padomei rīcības plānu par Krievijā dzīvojošo ukraiņu nacionālās identitātes saglabāšanu. Dokumentā paziņota nepieciešamība atjaunot un saglabāt vēsturisko atmiņu par Krievijā dzīvojošajiem ukraiņiem, ņemot vērā, ka Maskava gadsimtiem ilgi veica un turpina veikt darbības, kas vērstas uz ukraiņu “nacionālās identitātes iznīcināšanu”, viņu tiesību un brīvību pārkāpšanu.

Lieki teikt, ka Krievijā šo dekrētu uzdeva kā teritoriālās pretenzijas. Vienlaikus pati Krievija turpina sagrābt Ukrainas teritoriju, bet daudzas augstākās amatpersonas un propagandisti nacistu garā vispār atsaka Ukrainai kā valstij un ukraiņiem kā tautai tiesības pastāvēt.

2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, tur nodibinot bandītiskas "tautas republikas". 2022. gada 24. februārī ar "demilitarizācijas" un "denacifikācijas" lozungiem Krievija iebruka Ukrainā, solot neokupēt tās teritorijas, bet 30. septembrī oficiāli paziņoja par četru apgabalu — Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas — aneksiju, kaut gan pilnībā tās nekontrolē, Zaporižju nekad nav ieņēmusi, bet no Hersonas bija spiesta izvākties 2022. gada novembrī.

Pēc tam Krievijas dažāda ranga amatpersonas publiski stāstīja, kādus vēl Ukrainas apgabalus nepieciešams anektēt, visbiežāk minot Odesas, Mikolajivas, Dnipras un Harkivas apgabalus, taču reizēm minot arī galvaspilsētu Kijivu, bet tādas odiozas personas, kā eksprezidents Dmitrijs Medvedevs sen propagandē visas valsts aneksiju un turpmākus iekarojumus.

Tas nav traucējis ārlietu ministram Segejam Lavrovam joprojām stāstīt, ka Krievija nemaz nekaro ar Ukrainu un nemaz nav tur iebrukusi, bet karo ar rietumvalstu spēkiem, kas esot okupējuši Ukrainu un ar Kijivas rokām plānojuši uzbrukt Krievijai. Savukārt citas amatpersonas, piemēram, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins pastāvīgi stāsta par Polijas un citu Eiropas valstu plāniem anektēt Ukrainas rietumus.

Krievijas amatpersonu agresīvie izteikumi iet roku rokā ar prezidenta Vladimira Putina neseno attaisnojumu nacistu Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera uzbrukumam Polijai, šādi sākot Otro pasaules karu, jo poļi pārāk "iespītējās" un neizpildīja Hitlera prasības. Ar līdzīgu argumentāciju Putins pamatoja invāziju Ukrainā.